277 research outputs found
Traditions of pottery craft in Late Bronze and Earliest Iron Age in territory of Latvia
No full textMaģistra darbā analizētas Latvijas teritorijā esošo pilskalnu – bronzas apstrādes centru, kas datēti ar vēlo bronzas un senāko dzelzs laikmetu, keramikas kolekcijas. Keramikas analīzei izmantotas divas metodes – vizuālās un petrogrāfijas analīzes. Petrogrāfiskajām analīzēm tika sagatavoti 78 keramikas paraugu plānslīpējumi no visiem analizētajām keramikas kolekcijām. Darbā noteiktas un raksturotas dažādas keramikas izgatavošanas tradīcijas – izvēlētā māla sastāvs, tam pievienotie liesinātāji, virsmas apdares veids, izgatavošanas tehnika, profila forma, izmērs un sienu biezums. Balstoties uz iegūtajiem datiem un velkot paralēles ar etnoarheoloģisko pētījumu rezultātiem, tiek veiktas dažādas interpretācijas ne vien māla izvēlē un veidmasas sagatavošanas tehniskajiem un simboliskajiem aspektiem, bet arī podnieka domāšanu un tradīciju mijiedarbību pētāmajā laikaposmā. Pēc iegūtajiem rezultātiem, raksturota arī iespējamā trauku funkcija analizētajā materiālā. Iegūtie rezultāti ne vien salīdzināti savā starpā, bet arī ar citu reģionu – Lietuvas, Igaunijas un Skandināvijas, datiem.In this master’s thesis, the pottery collections of Late Bronze age and Earliest (Pre-roman) Iron age hillforts (only those who were strong bronze working centres) are analysed. In the analysis of pottery two methods were used – macroscopic and microscopic – ceramic petrography. For petrography analysis 78 thin sections were made from all analysed hillfort ceramic collections. In thesis, the structure of clay and clay matrix, as well as temper, surface treatment, ceramic manufacture, shape, vessel size and its wall thickness were analysed and grouped. From these data and ethnoarchaeological data the interpretations were made about choice of raw materials (clay and temper) and technicalities of making the clay matrix, as well as the mind of potter and Late Bronze and Earliest Iron age pottery tradition interaction with each other. From the analysed pottery data, the interpretations of its functions were made. All the results from hillforts pottery collections were not only compared to each other, but also to data from other regions, like Estonia, Lithuania and Scandinavia
Ceramics in Bronze age in Skrundas Krievukalns and Paplakas mound: regional similarities and differences
No full textBakalaura darba „Bronzas laikmeta keramika Skrundas Krievukalnā un Paplakas pilskalnā: reģionālās līdzības un atšķirības” mērķis ir izanalizēt, klasificēt un salīdzināt Skrundas Krievu kalna un Paplakas pilsalnka keramikas kolekcijas. Keramikas analīze palīdz izprast seno kultūru saimniecisko dzīvi, estētiskos priekšstatus, kā arī maiņas sakaru ietekmi uz vietējām tradīcijām, tāpēc tās sīkāku izpēti nedrīkst atstāt novārtā. Abu pilskalnu apdzīvotība, pēc atradumiem, datēta ar I g.t. pr.Kr. jeb vēlā bronzas laikmeta periodu. Abi pilskalni atrodas aptuveni 50 km attālumā viens no otra, tāpēc iekļaujas vienā reģionā, līdz ar to lietderīgi ir salīdzināt abu keramikas kolekcijas un noskaidrot līdzības un atšķirības reģionālā līmenī. Darbā sniegtas ziņas par keramikas trauku diametru, biezumu, to profilu, dibenu un augšmalu formām, kā arī to iedalījumu pēc dažāda rakstura pazīmēm. Darbs pamatā balstīts uz Skrundas Krievu kalna un Paplakas pilskalna izrakumos iegūtajām keramikas kolekcijām,pilskalnos notikušo arheoloģisko izrakumu dokumentācijām un atsevišķu autoru monogrāfijām un publikācijām par podniecību bronzas un agrajā dzelzs laikmetā.The aim of bachelor work „Ceramics in bronze age in Skrundas Krievukalns and Paplakas mound: regional similarities and differences” is to analize and clasify ceramic collections of Skrundas Krievukalns and Paplakas mound. The analyze of ceramic helps to understand more about household of ancient cultures, their aesthetic perceptions and the impact of exchange communication on local traditions, therefore, further research should not be neglected. Both mounds, by their artefacts, are dated with I millennium B.C. or period of late bronze age. Both mounds are located about 50 km from each other, so they are in the same region, therefore it is needed to compare both ceramic collections and find out similarities and differences at regional level. The bachelor work is based on in Skrundas Krievu kalna and Paplakas mound excavated ceramic collections, excavation documentation and books and articles about pottery in bronze and early iron age
“Non canis, sed homo”: Menschenwürde und Ehre in der Naturrechtslehre Samuel Pufendorfs
No full textThe aim of the author, in this essay, is to analyze the concept of hu¬man dignity and its difference from that of honour in Samuel Pufendorf’s Natural Law theory.
Human dignity is - according to this philosopher - the moral basis of sociality as the fundamental proposition of his Natural Law. More precisely, the concept of dignitas individui is based on the comparison between man and animal. And what distinguishes the former from the latter within this comparison is the disposition of man to be ethically hound, i.e. to do one’s own duly ori condition of reciprocity. Moreover, from the subjective point of view human dignity is characterized by the feeling of self-esteem.
On the contrary Pufendorf defines the honour as a moral entity, and more exactly as the “moral quantity” (quantitas moralis), through which individuals are compared and valued in social life
Problem of expressing meaning in the prose of Vanda Juknaitė
No full textStraipsnyje bandoma išryškinti Vandos Juknaitės siekį savo proza formuoti atsvarą griaunančios, neigiančios jėgos kupinai šiuolaikinei lietuvių literatūrai. Pagrindinis šios autorės kūriniuose besiveriantis klausimas – kas gali padėti gniuždantį tuštumos jausmą išgyvenančiam žmogui, už ko jis gali laikytis, kai šis tuštumos jausmas atsigręžia prieš jį patį savo destruktyvia jėga? Straipsniu taip pat bandoma nusakyti pagrindines Juknaitės prozos kategorijas – žmogaus ryšį su kitu žmogumi, dialogą ir šias kategorijas apimančią kalbą, jos kaitą, tikrovės ir fikcijos santykį. Svarbi ir autorės intencija, tikrovės fragmentą paverčianti grožine literatūra Reikšminiai žodžiai: Dialogas; Egzistencija; Intencija; Kalba; Kalbos ribos; Tikrovė ir fikcija; Dialogue; Dialoque; Existence; Intention; Language; Limits of language; Reality and fictionThe article seeks to highlight the striving of Vanda Juknaitės prose fiction to shape a counterbalance to modern Lithuanian literature which is full of destructive and negating power. The most significant questions posed in the works of the author are the following: who can help a person experiencing an excruciating feeling of emptiness? What can he or she hold on to, when this feeling of emptiness hits with all its destructive force? Also, the article attempts to outline the main prose categories of Vanda Juknaitė, i.e. the relation of a human with another human being, the dialogue and the language, which embraces those categories; constant quests for a new language, the relationship between reality and fiction. Great attention is paid to the most recent works of Vanda Juknaitė that are based on the reality of life, which, thanks to the intentions of the author, turn into fictio
The 79th International Scientific Conference of the University of Latvia: Abstracts of the session “Health of society and individuals through time: Perspectives and problematics in history and archeology”
No full text2021. gada 10. martā jau otro reizi Latvijas Universitātes 79. starptautiskajā zinātniskajā konferencē organizēta vēstures un arheoloģijas doktorantu sekcija. Iekļaujoties kopējā tēmā “Sabiedrības un indivīda veselība cauri laikam: izpētes iespējas un problemātika vēstures un arheoloģijas zinātnē”, sekcijā pieteica dalību vienpadsmit doktoranti un grāda pretendenti, savukārt atslēgas referātu pieteica LU LVI arheoloģijas pārstāvji. Referātos aplūkoti gan cilvēku diētas paradumi, gan mentālā veselība, dažādas slimības kā arī medicīnas iestāžu darbība no aizvēstures līdz pat 20. gadsimtam.On March 10, 2021, for the second time, a section of doctoral students of history and archeology was organized at the 79th International Scientific Conference of the University of Latvia (UL). Eleven doctoral students and degree candidates submitted papers in the common theme “Health of society and individuals through time: Perspectives and problematics in history and archeology”, while representatives of archeology from the UL Institute of Latvian history applied for a keynote lecture. The reports cover people's dietary habits and mental health, diseases as well as the activities of medical institutions from prehistory to the 20th century
Author’s intentions or the essays by Vanda Juknaitė
No full textStraipsnyje analizuojama Vandos Juknaitės Nepriklausomybės pirmojo dešimtmečio publicistika. Laikomasi nuostatos, kad publicistikos faktiškasis ir aksiologinis lygmenys, jų suponuojama prasmė tiesiogiai susiję su autoriaus intencijomis, kurias paneigė formaliosiomis teorijomis paženklinta XX amžiaus antroji pusė. Juknaitės publicistinių straipsnių interpretacija nesiekia rekonstruoti nei pirminės intencijos, nei pirminių prasmių. Tokia rekonstrukcija, pasak Hanso Georgo Gadamerio, būtų sterili reikšmės komunikacija. Teksto prasmė neapsiriboja autoriaus intencijomis, ji remiasi pokalbio, klausimo ir atsakymo dialektika, leidžiančia iš dabarties laiko užklausti istorinį laiką, arba praeitį. Tokiam pokalbiui kalba besiverianti autoriaus intencija tampa nuoroda. Reikšminiai žodžiai: Hermeneutika; Intencija; Kontekstas; Lietuvių publicistika; Prasmė; Publicistika, autorius, intencija, hermeneutika, prasmė, kontekstas; Rašytoja Vanda Juknaitė; 20 amžius; 20th century the end; Essay, the Author, Intentions, Hermeneutics, the Meaning, Context; Hermeneutics; Lithuanian journalism; The context; The intention; The meaning; Writer Vanda JuknaitėThe article discusses the essays by Vanda Juknaitė written during the first decade of independence. The analysis is based on the premise that the factual and axiological levels of an essay and the meaning it creates are directly related to author’s intentions which were refuted by the second half of the 20th century marked by theories of formalism. The interpretation of Juknaitės’ essays does not seek to reconstruct the original intention of the author nor primary meanings. According to Hans Georg Gadamer, such a reconstruction would communicate a sterile meaning. The meaning of the text is not limited to author’s intentions; it rests on the conversation, the dialectics of a question and an answer that enables us from today’s perspective to ask about historical time or the past. In such conversation author’s intentions seen through the language becomes a reference
Pottery and Hillforts: Some Aspects of Pottery Production During the Late Bronze Age in the Territory of Latvia
No full textProfesorė Vanda Zaborskaitė: kodėl klasika?
Full text linkVanda Zaborskaitė (1922–2010) was a famous literary critic and the author of a fundamental monograph about the prominent Lithuanian poet Jonas Mačiulis-Maironis (Maironis, 1968, 1987). Vanda Zaborskaitė wrote during the period of Soviet occupation, when Marxist criticism was obligatory. She used the sociological method as interpreted by Marxism, but she never accepted its philosophical determinism. She considered it important to put a literary work in the contextual frame of the literary history; however, she did not accept the view according to which literature is ruled by the laws of the social and cultural history. The philosophical position of Vanda Zaborskaitė was modernisation of the classical literary criticism, which is a tradition of the literary study sourced from the times of Aristotle’s Poetics. A characteristic of this tradition is reliance on the deep ordered structures observed in literary works. Vanda Zaborskaitė investigated such deep literary structures (images and their constellations) as codes of individual artistic self-awareness. In the opinion of the researcher, the pinnacles of literary art are those works which, by employing aesthetic persuasion, interpret the classical ideas of the Western world: the ideas of the absolute value of the personality, freedom, and the primate of the spirit. Professor Vanda Zaborskaitė researched the Lithuanian classic authors during the years of Soviet occupation, and did this in such a way that her works promoted the classical literature along with the classical values.Vanda Zaborskaitė (1922–2010) – iškili literatūrologė, habilituota humanitarinių mokslų daktarė ir literatūros profesorė, paskelbusi fundamentalų veikalą apie Joną Mačiulį-Maironį (Maironis, 1968, 1987), poezijos interpretacijų knygą Eilėraščio menas (1965, 2002), vadovėlių vidurinėms ir aukštosioms mokykloms, sudariusi svarią verstinę estetikos ir literatūros teorijos antologiją Poetika ir literatūros estetika (I d. 1978, II d. 1989), išleidusi straipsnių rinkinį Tarp praeities ir dabarties (2002) ir kt. Zaborskaitė rinkosi tirti lietuvių literatūros klasikos kūrinius. Šiuo straipsniu aiškinamasi tyrėjos filosofinės prielaidos ir klasikos pasirinkimo motyvacija. Atsakymų ieškoma pirmiausia Zaborskaitės tekstuose. Daroma išvada, kad Zaborskaitės pasirinkimą tirti klasiką didele dalimi motyvuoja jos kaip tyrėjos vertybinė pozicija ir literatūros samprata. Literatūrą mokslininkė suvokė kaip meninę žmogaus ir pasaulio apmąstymo formą ir moderniai (atsižvelgdama į naujosios kritikos, fenomenologinės hermeneutikos principus) saugojo meno kūrinio autonomiją. Dėmesio centre laikydama literatūros kūrinį, Zaborskaitė siekė tirti kūrinio ir jo prasmę aiškinančių kontekstų visumą; tyrinėdama literatūros kontekstus, žvelgė ne tik į jų poveikį literatūrai, bet ir priešinga kryptimi – kaip literatūra veikia neliteratūrinę tikrovę. Literatūros meno viršūnėmis tyrėja laikė kūrinius, kurie su estetine įtaiga interpretuoja klasikines Vakarų pasaulio idėjas: asmenybės absoliutaus vertingumo, laisvės, dvasios primato suvokimą. Klasikines laiko patikrintas vertybes Zaborskaitė suvokė kaip likimiškai svarbias individo dvasios ir tautos kultūros būčiai. Šias vertybes interpretuojančią literatūrą ji savo tyrinėjimais propagavo sovietmečiu ir saugojo nuo nuvertinimo Lietuvai atkūrus Nepriklausomybę
Keramikas izgatavošana, pielietojums un nozīme bronzas un senākajā dzelzs laikmetā Austrumbaltijā
Full text linkPromocijas darba “Keramikas izgatavošana, pielietojums un nozīme bronzas un senākajā dzelzs laikmetā Austrumbaltijā” mērķis ir analizēt keramikas trauku izgatavošanu, pielietojumu un nozīmi, kā arī tās lomu Austrumbaltijas bronzas un senākā dzelzs laikmeta sabiedrībās. Lai sasniegtu šo mērķi tika izmantotas vairākas metodes – vizuālās un statistiskās analīzes, RTI, laboratorijas metodes – GC-MS, WD-XRF un keramikas petrogrāfija. Tika arī apzināti un atlasīti vietējo mālu paraugi. Tika noskaidrots, ka podniekiem bijis pieejams labas kvalitātes māls, tie izmantojuši ļoti plastisku vai attīrītu morēnmālu. Tika konstatētas astoņas māla masas receptes ar vairākām apakšgrupām. Par liesinātāju pārsvarā izmantoti granītiskie ieži, taču sastopama arī citi materiāli. Sākoties bronzas laikmetam aizvēstures kopienu uzskati par keramiku mainījās, tā kļuva vienkāršāka. Tika konstatētas keramikas veidu izmaiņas no agrā bronzas līdz senākajam dzelzs laikmetam. Savukārt, liesinātāju un recepšu izmaiņas tika konstatētas vien senākā dzelzs laikmeta beigās. Keramikai bija ne vien praktiska – ēdiena pagatavošanas un uzglabāšanas, nozīme, bet arī socio-ideoloģiska nozīme aizvēstures kopienās.The aim of the PhD thesis “Pottery production, function and meaning during the Bronze and Pre-Roman Iron Age in the Eastern Baltic” is to analyze pottery production, function and meaning, and its role in the societies of Eastern Baltic Bronze and Pre-Roman Iron Age. Within the scope of the thesis, various methods were used to achieve this aim: visual and statistical analysis, RTI and laboratory methods – GC-MS, WD-XRF and ceramic petrography. The clays from regions near the living sites were also surveyed. It was ascertained that potters had access to good-quality clays and used highly plastic clays from glacial till, in some cases purified. Eight pottery fabrics, with subgroups, were distinguished. Mostly granitic rock temper was used; however, other materials were also distinguished. The perception of pottery changed during the Bronze Age, as it became less ornamented and simpler. The change of styles from the Early Bronze Age to the Pre-Roman Iron Age was traced in the visual appearance of the pottery; however, a change in tempering traditions was distinguished only at the end of the Pre-Roman Iron Age. Pottery vessels served not only a practical role, namely for cooking, storage and as tableware, but also a socio-ideological role
Picture of MOTHER Based on Selected Writings of Vanda Juknaitė
Full text linkThe article provides the analysis of the linguistic picture of mother in contemporary Lithuanian literature. The analysis is based on the writings of contemporary Lithuanian writer Vanda Juknaitė, namely on her novella Stiklo šalis (‘Land of Glass’) and novel Šermenys (‘Funeral’). The research is carried out using cognitive linguistics methodology and the description of linguistic worldview in texts. Through multiple aspects and meanings, fragility, the author shows the real view of mother, with all her weaknesses and dark sides. mother is called using a very general word woman , which probably highlights the importance of maternity in each woman’s life. mother takes no care of her appearance: looks tired, dark, and sad. Her psychological world is full of contrasts; she is strong and weak, decisive and reluctant, brave and timid at the same time. However, she features very strong relations (both physical and psychological) with her child. The analysis of Juknaitė’s idiolect has shown that the author provides no idealised picture of mother
- …
