16456 research outputs found
Sort by
Systematic review: the effect of cochlear implantation on speech and language development in children with autism spectrum disorder and sensorineural hearing impairment grade V
No full textAudiologopēdijaVeselības aprūpeAudiologopaedicsHealth CareBakalaura darba nosaukums: Sistemātisks literatūras pārskats: Kohleāro implantu ietekme uz valodas un runas attīstību bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un sensorineirāliem V pakāpes dzirdes traucējumiem.
Pētījuma mērķis: Sistemātiski apkopot un analizēt pieejamo literatūru par kohleāro implantu ietekmi uz runas un valodas attīstību bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un sensorineirāliem V pakāpes dzirdes traucējumiem.
Pētījuma jautājums: Kāda ir kohleāro implantu ietekme uz runas un valodas attīstību bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un sensorineirāliem V pakāpes dzirdes traucējumiem?
Pētījuma metodes: Datu iegūšanai tika izmantotas datubāzes: PubMed, ScienceDirect, EBSCOhost. Pētījumā tika iekļautas zinātniskās publikācijas, kas nav vecākas par 10 gadiem un ir pieejamas bez maksas, kā arī atbilst iekļaušanas un izslēgšanas kritērijiem. Sistemātiskajā literatūras pārskatā iekļauto zinātnisko publikāciju kvalitātei novērtēšanai tika izmantota uz pierādījumiem balstītā novērtēšanas skala PEDro, kur katra zinātniskā publikācija ieguva 5 punktus.
Rezultāti: Sistemātiskajā literatūras pārskatā tika analizēti divi pētījumi, kuros tika pētīta kohleāro implantu ietekme bērniem, kuriem ir autiskā spektra traucējumi un sensorineirāli V pakāpes dzirdes traucējumi un tiek konstatēts, ka kohleārā implantācija šiem bērniem uzlabo gan receptīvās, gan ekspresīvās valodas attīstību, tomēr katrs gadījums ir individuāls autiskā spektra traucējumu simptomu dažādības dēļ.
Secinājumi: Kohleārā implantācija bērniem ar autiskā spektra traucējumiem var uzlabot valodas, sociālās un emocionālās prasmes, taču tie neizmaina tipiskās pazīmes, kas piemīt indivīdiem ar autiskā spektra traucējumiem. Lai izvērtētu kohleāro implantāciju bērniem ar autiskā spektra traucējumiem nepieciešama multidisciplināra komanda. Vislabākā prognoze kohleārai implantācijai ir bērniem ar viegliem autiskā spektra traucējumiem. Kohleārās implantācijas rezultāti var ievērojami atšķirties katram indivīdam ar autiskā spektra traucējumiem, ņemot vērā to, ka autiskā spektra traucējumu simptomi klāsts ir ļoti plašs un individuāls.
Izmantotie atslēgas vārdi: AST, kohleārais implants, dzirdes traucējumi, bērni
Darbs satur: 38 lapas, 4 tabulas, 32 izmantotās literatūras avotus un divus pielikumus.Title of the thesis: Systematic literature review: The effect of cochlear implantation on speech and language development in children with autism spectrum disorder and sensorineural hearing impairment grade V.
Aim of the thesis: Systematically collect and analyze the available literature on the effect of cochlear implants on the development of speech and language in children with autistic spectrum disorder and sensorineural hearing impairment grade V.
Research question: What is the effect of cochlear implants on speech and language development in children with autism spectrum disorder and sensorineural hearing impairment grade V?
Methods: The following databases were used for data acquisition: PubMed, ScienceDirect, EBSCOhost. Scientific publications not older than 10 years, freely available and meeting the inclusion and exclusion criteria were included in the study. The evidence-based evaluation scale PEDro was used to evaluate the quality of the scientific publications included in the systematic literature review, where each scientific publication received 5 points.
Results: In this systematic literature review two studies were analyzed in which the effects of cochlear implants were analyzed in children with autism spectrum disordersand sensorineural hearing loss of grade V. It was found that cochlear implantation improves both receptive and expressive language development in these children, however each case is individual due to the variety of symptoms of autistic spectrum disorder.
Conclusions: Cochlear implantation in children with autism spectrum disorder can improve language, social, and emotional skills, but they do not change the typical characteristics of individuals with autism spectrum disorder. A multidisciplinary team is needed to evaluate cochlear implantation in children with autism spectrum disorder. Children with mild autism spectrum disorders have the best prognosis for cochlear implantation. The results of cochlear implantation can vary greatly from individual to individual with autistic spectrum disorder, given that the range of symptoms of autistic spectrum disorder is very wide and individual.
Keywords: ASD, cochlear implant, hearing loss, children
Thesis contains: 38 pages, 4 tables, 32 sources of literature used, two appendixes
Relationship of Sleep Quality with Dietary Habits and Body Mass Index
No full textUztursVeselības aprūpeNutritionHealth CareAktualitāte: Aptaukošanās ir viens no riska faktoriem daudzām hroniskām slimībām, tajā skaitā arī miega apnojas attīstībai, tomēr šo risku ir iespējams novērst laicīgi, ievērojot veselīga uztura pamatprincipus, regulāri nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, tādā veidā arī saglabājot augumam atbilstošu ķermeņa masu jeb saglabājot normālu ķermeņa masas indeksu (ĶMI). Līdz ar to, laicīgi pievēršot uzmanību esošā uztura paradumiem, izvērtējot antropometriskos rādītājus un novērtējot miega kvalitāti, iespējams uzlabot ikdienas paradumus, lai mazinātu miega traucējumu (t.sk. miega apnojas) un citu hronisku saslimšanu attīstības risku.
Darba mērķis: Noskaidrot miega kvalitātes saistību ar uztura paradumiem un ķermeņa masas indeksu sēdoša darba veicējiem darbiniekiem Rīgā un Pierīgā.
Metodes: Pētījumā piedalījās 102 sēdoša darba veicēji no 6 dažādiem uzņēmumiem Rīgā un Pierīgā. Veicot antropometriskos mērījumus, t.sk. bioimpedances svaru mērījumus, tika noteikta dalībnieka ķermeņa kompozīcija un ķermeņa masas indekss (ĶMI). Savukārt, lai noskaidrotu uztura paradumus, dalībniekam bija jāaizpilda 24 stundu atcerēšanas un pārtikas patēriņa biežuma anketa un, lai noteiktu dalībnieka miega kvalitāti, tika lūgts aizpildīt Pitsburgas miega kvalitātes indeksa (PSQI) noteikšanas anketu.
Rezultāti: Salīdzinot pētījuma dalībnieku ĶMI ar Pitsburgas miega kvalitātes indeksu (PSQI), netika atklāta statistiski nozīmīga atšķirība. Izvērtējot uztura paradumus starp ĶMI un PSQI grupām, netika atklāta statistiski nozīmīga atšķirība. Statistiski vāja korelācija tika atklāta starp dārzeņu un augļu lietošanu un ĶMI (r = - 0,203; p = 0,041) un starp piena un piena produktu lietošanu un ĶMI (r = -0,207, p = 0,037), taču citās produktu grupās netika atklāta statiski nozīmīga saistība starp uztura paradumiem, ĶMI un PSQI.
Secinājumi: Nav vērojama saistība starp dalībnieku ĶMI un miega kvalitāti. Pētījuma dalībnieku uztura paradumi neatbilst Latvijas Republikas Veselības ministrijas veselīga uztura rekomendācijām pieaugušajiem. Nav vērojama saistība starp dalībnieku uztura paradumiem un ĶMI vai miega kvalitāti.Background: Obesity is one of the risk factors for many chronic diseases, including the development of sleep apnea, however, it is possible to prevent this risk in time by following the basic principles of a healthy diet, regularly engaging in physical activities, thus also maintaining a body weight corresponding to the height, or maintaining a normal body mass index (BMI). Therefore, by timely paying attention to existing nutritional habits, evaluating anthropometric indicators and assessing sleep quality, it is possible to improve daily habits in order to reduce the risk of developing sleep disorders (including sleep apnea) and other chronic diseases.
Objective: To find out the relationship between sleep quality, dietary habits and body mass index of sedentary workers in Riga and Pieriga region.
Methods: The study included 102 sedentary workers from 6 different workplaces in Riga and Pieriga region. Performing anthropometric measurements, including bioimpedance measurements, the participant’s body composition and body mass index (BMI) were determined. To find out participants’ dietary habits, they had to fill out a 24-hour recall and food consumption frequency questionnaire and to determine the participant's sleep quality, they were asked to fill out the Pittsburgh Sleep Quality Index questionnaire.
Results: A comparison of study participants' BMI with the Pittsburgh Sleep Quality Index (PSQI) revealed no statistically significant difference. Evaluating the difference between dietary habits, BMI and PSQI, no statistically significant difference was found. A statistically weak correlation was only found between the consumption of vegetables and fruits and BMI (r = - 0.203; p = 0.041) and milk and dairy products and BMI (r = -0,207, p = 0,037), but no statistically significant relationship was found between dietary habits, BMI and PSQI in other product groups.
Conclusion: No relationship was observed between participants' BMI and sleep quality. The dietary habits of the research participants do not comply with the healthy nutrition recommendations of the Ministry of Health of the Republic of Latvia for adults. No relationship was observed between participants' dietary habits and BMI or sleep quality
Occupational needs of social rehabilitation services recipients
No full textErgoterapijaVeselības aprūpeOccupational TherapyHealth CareANOTĀCIJA
Bakalaura darba nosaukums: Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju nodarbes vajadzības.
Bakalaura darba autore: Līga Kļaviņa, Rīgas Stradiņa universitātes, Veselības un Sporta zinātņu fakultātes studiju programmas “Ergoterapija” 4.kursa studente.
Pētījuma aktualitāte: Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi ir vērsti uz dažādu faktoru, kas izraisa negatīvas sociālās sekas personas dzīvē mazināšanu, tāpēc ir svarīgi noteikt klienta nodarbes vajadzības, lai sociālās rehabilitācijas procesā tiktu pielietota uz klientu vērsta pieeja. Kanādas Nodarbes Veikšanas Mērījums (turpmāk, KNVM) ir standartizēts novērtēšanas instruments, ar kura palīdzību var noteikt klienta nodarbes veikšanas grūtības.
Pētījuma mērķis: Izpētīt, kādas ir galvenās nodarbes vajadzības klientiem, kas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.
Metodes: Tika veikts kvantitatīvs, aprakstošs pētījums. Pētījuma dalībnieki bija 30 Sociālās Integrācijas Valsts aģentūras (turpmāk, SIVA) klienti, darbspējas vecumā (18 – 63), kas saņēma sociālās rehabilitācijas pakalpojumus SIVA (02.04.2024. - 09.04.2024.). Datu ievākšanai par klientu nodarbes grūtībām tika pielietots KNVM. Klientu novērtēšana notika vienu reizi, kopīgi ar katru klientu aizpildot KNVM un atzīmējot klientam nozīmīgu nodarbju veikšanas grūtības.
Rezultāti: Pētījuma dalībnieki izvirzīja 36 nodarbju veikšanas grūtības. Pētījuma dalībniekiem ir nodarbju veikšanas grūtības visās trijās nodarbes jomās. Visvairāk aktivitāšu grūtības ir veicot produktivitātes aktivitātes (16 pētījuma dalībniekiem), brīvā laika aktivitātes (pieciem pētījuma dalībniekiem), pašaprūpes aktivitātes (četriem pētījuma dalībniekiem).
Secinājumi: Vislielākās nodarbju veikšanas grūtības pētījuma dalībniekiem sagādā produktivitātes aktivitātes – algots darbs – veikšana. Dotās nodarbes veikšanas spēja ir cieši saistīta ar apmierinātības novērtējumu par nodarbes veikšanu. Uzlabojot vienu no minētajiem faktoriem, tiks uzlabots arī otrs faktors un tādējādi mazināsies klienta nodarbes veikšanas grūtības.
Atslēgas vārdi: sociālā rehabilitācija, nodarbes, nodarbes vajadzības, nodarbju veikšanas grūtības, KNVM.ABSTRACT
Title of bachelor thesis: Occupational needs of social rehabilitation services recipients.
Author of bachelor thesis: Līga Kļaviņa, fourth-year Occupational Therapy student, Faculty of Health and Sports Sciences.
Background: Social rehabilitation services are focused on various factors that cause the reduction of negative social consequences in life, so it is important to determine the client's occupational needs so that a client-centered approach is applied in the social rehabilitation process. The Canadian Occupational Performance Measure (COPM) is a standardized assessment tool that can be used to determine clients' difficulties in performing everyday activities.
Aim of the study: To investigate what are the main occupational needs of clients receiving social rehabilitation services .
Methods: A quantitative, descriptive study was conducted. The research participants were 30 clients of the Social Integration State Agency, working age (18-63), received social rehabilitation services (02.04.2024.-09.04.2024.).
The COPM was used to collect data on the difficulties of clients' occupational needs.
Client assessment took place once, by filling out the COPM together with each client and noting the difficulties in performing activities important to the client.
Results: The participants of the study raised 36 difficulties while performing the occupational needs. The participants of the study have difficulties while performing activities in all three areas of occupational. The most difficulties are while performing productivity activities (16 research participants), leisure (five research participants), self-care (four research participants).
Conclusions: The biggest difficulties for the participants of the study are the performance of productivity activity - paid work. The ability to perform a given activity is closely related to the assessment of satisfaction with performing the activity.
By improving one of the mentioned factors, the other factor will also be improved and thus the difficulties in performing the clients' important everyday activities will be reduced.
Key words: social rehabilitation, occupation, occupational needs, difficulties in performing everyday activities, COPM
Evaluation of the psychometric properties of the Latvian version of The QuickDASH Outcome Measure: Questionnaire; Disablities of the Arm, Shoulder and Hand in patients with carpal tunnel syndrome
No full textErgoterapijaVeselības aprūpeOccupational TherapyHealth CareANOTĀCIJA
Nosaukums: Novērtēšanas instrumenta “Rokas, pleca un plaukstas nespēja” īsās versijas latviešu valodā psihometrisko īpašību pārbaude pacientiem / klientiem ar karpālā kanāla sindromu. Ievads: Rokas funkciju traucējumi rada ietekmi uz ikdienas aktivitāšu veikšanu, kā arī dzīves kvalitātes samazināšanos. Pacientu ar dažādām saslimšanām un stāvokļiem novērtēšana rehabilitācijā ir ļoti svarīga sastāvdaļa terapijas mērķu izvirzīšanā un efektivitātes noteikšanā. Dažādas saslimšanas un stāvokļi var radīt rokas funkciju traucējumus. Karpālā kanāla sindroms (turpmāk tekstā KKS) ir izplatītākā kompresijas neiropātija. Aptuveni 90% pacientu, kuriem ir diagnosticēta neiropātija, diagnosticēts tieši karpālā kanāla sindroms. Tā kā ar katru gadu pieaug saslimstības ar KKS rādītāji, ir vērts pārbaudīt instrumenta “Rokas, pleca un plaukstas nespēja” īsās versijas latviešu valodā psihometriskos rādītājus pacientiem / klientiem ar karpālā kanāla sindromu, lai ergoterapeiti varētu pielietot to savā praksē kā skrīninga instrumentu, kas taupīs laiku un identificēs rokas funkcijas grūtības.
Pētījuma mēŗkis: Pārbaudīt novērtēšanas instrumenta “Rokas, pleca un plaukstas nespēja” īsās versijas latviešu valodā psihometriskos rādītājus (iekšējo saskaņotību, testa – atkārtota testa pārbaudi) pacientiem / klientiem ar karpālā kanāla sindromu.
Pētījuma metodes: kvantitatīvs, neeksperimentāls pētījums, aprakstošā statistika. Lai noskaidrotu psihometriskās īpašības, tika noteikta iekšējā saskaņotība ar Kronbaha α koeficientu (Cronbach’s α) un testa-atkārtota testa ticamība, izmantojot starpklašu korelācijas koeficientu (intraclass correlation coefficient - ICC).
Dalībnieki: pacienti / klienti ar apstiprinātu diagnozi “karpālā kanāla sindroms” (G56.0 pēc SSK-10 klasifikācijas) un kuri saņem rehabilitācijas pakalpojumus sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "SANARE-KRC JAUNĶEMERI", sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Sociālās integrācijas valsts aģenturā bez dzimuma ierobežojuma, vismaz 18 gadus veci. Saprot un runā latviešu valodā (brīvi pārvalda latviešu valodu), piekrīt dalībai pētījumā.
Rezultāti: Novērtēšanas instrumenta “Rokas, pleca un plaukstas nespēja” kopējā iekšējā saskaņotība ir ļoti laba (Kronbaha α = 0,968). Kopējais starpklašu korelācijas koeficients (ICC) ir 0,921, kas norāda uz ļoti labu testa-atkārtota testa ticamību. Arī 95% ticamības intervāls ir robežās no 0,881 līdz 0,949, kas norāda uz labu - teicamu ticamību.
Secinājumi: Novērtēšanas instruments ir sagatavots latviešu valodā. Visi iegūtie rezultāti norāda, ka instrumenta īsajai versijai latviešu valodā ir augsti ticamības (ICC = 0,921) un iekšējās saskaņotības rezultāti (Kronbaha α = 0,968). Tika secināts, ka jāturpina veikt psihometrisko īpašību pārbaudi lielākam personu skaitam, kā arī personām ar citām augšējo ekstremitāšu saslimšanām / stāvokļiem.ABSTRACT
Title:Psychometric properties of Latvian version of “Disabilities of the Arm, Shoulder and Hand” (TheQuick DASH) short version in patients / clients with carpal tunnel syndrome. Introduction: Impaired hand functions affect the performance of daily activities and also reduce the quality of life. Assessment of patients with various illnesses and conditions in rehabilitation is a very important part of setting therapy goals and determining effectiveness. Various illnesses and conditions can cause impairment of hand function. Carpal tunnel syndrome (CTS) is the most common compression neuropathy. Approximately 90% of patients diagnosed with neuropathy are diagnosed with carpal tunnel syndrome. Since the incidence rates of CTS are increasing every year in Latvia, it is worth checking the psychometric properties of the assessment tool "Disabilities of the Arm, Shoulder and Hand" (TheQuick DASH) short version so that occupational therapists can use it in their practice as a screening tool, which will save time and identify hand function difficulties. The aim of the research: To evaluate the psychometric properties (internal consistency reliability, test-retest reliability) of the short Latvian version of the assessment tool "Disabilities of the Arm, Shoulder and Hand” (TheQuick DASH) in patients/ clients with carpal tunnel syndrome. Research methods: Quantitative, non-experimental study, descriptive study. To clarify the psychometric properties, internal coherence with the Cronbach α coefficient and the reliability of the test-retest method using the intraclass correlation coefficient (ICC) was established. Participants: patients/ clients diagnosed “carpal tunnel syndrome" (G56.0 ISC-10 classification) and who receive rehabilitation services at the Rehabilitation center "Jaunķemeri", social rehabilitation services at the Social Integration State Agency. Participants are at least 18 years old, and able to understand and talk in Latvian, without gender restriction. Results: The internal consistency of the self-assessment questionnaire is excellent (Cronbach α = 0.968). The total interclass correlation coefficient (ICC) was 0.921, indicating excellent test-retest reliability. Conclusions: The obtained results indicate that the Latvian short version of “Disabilities of the Arm, Shoulder and Hand” (TheQuick DASH) has high reliability and internal coherence results, but it is necessary to continue testing the psychometric properties of a larger number of patients / clients with other diseases/conditions of the upper extremities too
Experience and opinion of parents of preschool children with neurological developmental disorders regarding occupational therapy
No full textErgoterapijaVeselības aprūpeOccupational TherapyHealth CareBakalaura darba nosaukums: Pirmsskolas vecuma bērnu ar neirālās attīstības traucējumiem vecāku pieredze un viedoklis par ergoterapijas nodarbībām
Bakalaura darba autors: Linda Osipova, RSU Veselības un sporta zinātņu fakultātes studiju programmas “Ergoterapija” studente.
Aktualitāte: Latvijā pēdējā laikā bērnu skaits ar neirālās attīstības traucējumiem ir pieaudzis. Vairumā gadījumu šo bērnu vecākiem trūkst pieredzes un zināšanu par bērna attīstību, veselību un audzināšanas metodēm. Bērni apmeklē dažādas nodarbības, tostarp ergoterapiju, un lielākā daļa nodarbību notiek bez vecāku līdzdalības. Līdz šim Latvijā netika veikti pētījumi par pirmsskolas vecuma bērnu ar neirālās attīstības traucējumiem vecāku pieredzi un viedokli par ergoterapijas nodarbībām.
Pētāmā problēma: Trūkst zināšanu par pirmsskolas vecuma bērnu ar neirālās attīstības traucējumiem vecāku pieredzi un viedokli par ergoterapijas nodarbībām.
Darba mērķis: Izpētīt un aprakstīt pirmsskolas vecuma bērnu ar neirālās attīstības traucējumiem vecāku pieredzi un viedokli par ergoterapijas nodarbībām.
Pētījuma metodes: Kvalitatīvs, fenomenoloģisks pētījums. Pētījumā kopumā piedalījās septiņi dalībnieki, no kuriem trīs bija pirmsskolas vecuma bērnu ar neirālās attīstības traucējumiem vecāki, kuru bērni saņem pakalpojumus rehabilitācijas centrā “Poga”, un četri dalībnieki - vecāki, kuru bērni saņem pakalpojumus ABA terapijas centrā “Lauvas skola”.
Pētījums tika veikts, izmantojot divas fokusgrupas. Fokusgrupas diskusijas tika realizētas atbilstoši iepriekš sagatavotam fokusgrupas protokolam. Iegūtie dati tika analizēti, izmantojot fokusgrupas diskusijas satura analīzes induktīvo metodi.
Rezultāti un rezultātu analīze: Datu analīzes rezultātā tika identificētas sešas tēmas: pirmā iepazīšanās ar ergoterapiju, ergoterapijas nodarbības, ergoterapijas nepieciešamība, efektivitāte un apmierinātība, pieredze ar speciālistiem un līdzdalība.
Pētījuma rezultāti tika salīdzināti ar citiem jau veiktajiem pētījumiem šajā jomā.
Secinājumi: Vecāki vismaz reizi mūžā ir apmeklējuši ergoterapijas nodarbības kopā ar savu bērnu; ir apmierināti ar ergoterapijas nodarbību norisi, bet uzskata, ka nodarbību ilgums ir nepietiekams; apgalvo, ka ir vairāk ieguvumu nekā trūkumu vai izaicinājumu, kad vecāks pats piedalās ergoterapijas nodarbībās.Title of the bachelor thesis: Experience and opinion of parents of preschool children with neurological developmental disorders regarding occupational therapy
Author of the bachelor thesis: Linda Osipova, student of the study programme “Occupational therapy”, Faculty of Health and Sports Sciences, Riga Stradiņš University.
Background: The number of children with neurological developmental disorders in Latvia has recently increased. In most cases, their parents lack experience and knowledge of child development, health and parenting practices. Children attend various therapy sessions, including occupational therapy, but most of the therapy sessions are without parents' participation. Until now there have not been studies in Latvia about the experience and opinion of parents of preschool children with neurological developmental disorders regarding occupational therapy.
Research problem: There is a lack of knowledge about the parents' experience and opinion of preschool children with neurological developmental disorders regarding occupational therapy.
Purpose: To explore and describe parents' experience and opinion of preschool children with neurological developmental disorders regarding occupational therapy.
Methods: Qualitative, phenomenological research. Seven participants were included in the study, three of whom were parents of preschool children with neurodevelopmental disorders whose children have therapy sessions at the rehabilitation centre “Poga” and four of whom were parents whose children have therapy sessions at the ABA therapy centre “Lauvas skola”.
The study was carried out using two focus groups. The focus group discussions were carried out according to a pre-prepared focus group protocol. The acquired data were analyzed by using the inductive method of content analysis.
Results and discussion: The data analysis identified six themes: first introduction to occupational therapy, occupational therapy sessions, need for occupational therapy, effectiveness and satisfaction, experience with professionals and participation.
The results were compared with other existing studies in the field.
Conclusions: Parents have attended occupational therapy with their child at least once in their lifetime; are satisfied with the occupational therapy sessions but feel that the sessions are not long enough; state that there are more benefits than disadvantages or challenges when the parent attends the occupational therapy sessions
Comparing views on promoting independence through adapted physical activity – Views of functional specialists
No full textErgoterapijaVeselības aprūpeOccupational TherapyHealth CarePētījuma nosaukums: Skatījumu salīdzināšana par neatkarības veicināšanu, izmantojot pielāgotas fiziskās aktivitātes
Aktualitāte: Pielāgotās fiziskās aktivitātes (PFA) ir praktisko un teorētisko zināšanu kopums, kas ietver cilvēkus ar funkcionēšanas traucējumiem, aktivitātes un līdzdalības ierobežojumiem fiziskajās aktivitātēs. Tās papildus arī iedrošina atšķirību pieņemšanu, pieturēšanos aktīvam dzīvesveidam, iesaisti sportā. Funkcionālo speciālistu iesaiste ir nozīmīga un nepieciešama, taču informācijas par speciālistu pieredzi ar PFA izmantošanu neatkarības veicināšanai nav.
Mērķis: Veikt salīdzinājumu starp Latvijā praktizējošo funkcionālo speciālistu, kas strādā PFA jomā, perspektīvām par neatkarības stiprināšanu izmantojot PFA, izmantojot uz praksi un teoriju balstītu modeli pielāgotajām fiziskajām aktivitātēm «SEMA» (Systematic Ecological Model for Adapting Physical Activities) (Yeshayahu Hutzler, 2007).
Pētījuma metodes: Pētījuma ietvaros tika veikta literatūras analīze un realizēta fokusgrupas diskusija ar Latvijā praktizējošiem funkcionāliem speciālistiem, kam ir pieredze strādājot ar pacientiem izmantojot PFA. Fokusgrupas diskusijas laikā tika veikts audioieraksts un tika veikta ieraksta transkripcija. Tika veikta fenomenoloģiskā analīze.
Rezultāti: Fokusgrupas diskusijas laikā parādījās dažādas tēmas, kas arī bija satopamas literatūrā – vides, aktivitātes pielāgošana pacienta individuālajām vajadzībām un spējām, aktivitāšu, kas ir saistītas ar ikdienas dzīvi izmantošana terapijas laikā, mērķu maiņa saistībā ar pacienta vēlmēm sasniegt vairāk un būt neatkarīgākam, individualizētās pieejas nozīmīgums. Viena no lielākajām problēmām, kas tika apspriesta bija problēma ar radinieku un aprūpēju iesaisti terapijas procesa laikā.
Secinājumi: Pētījuma dalībnieku pieredze un uzskati par PFA izmantošana neatkarības veicināšanai ir dažādi, taču ir iespējams iezīmēt līdzīgas tēzes, kuras izteica funkcionālie speciālisti. Pētījuma dalībnieku praksē tiek izmantots SEMA modelis, taču lielākoties tas notiek pašiem speciālistiem to neapzinoties. Lielākā problēma, ko ir saskatījuši funkcionālie speciālisti saistībā ar neatkarības veicināšanu izmantojot PFA ir pacientu radinieku un aprūpētāju iesaiste terapijas procesa laikā.
Ergoterapeitu un fizioterapeitu lomu attīstība PFA izmantošanā liecina par nepieciešamību turpināt pētījumus, kas pēta, kā šīs profesijas var labāk sadarboties un integrēt savas zināšanas, lai uzlabotu PFA rezultātus.Title: Comparing Perspectives on Promoting Independence through Adapted Physical Activities
Background: Adapted Physical Activities (APA) comprise a blend of practical and theoretical knowledge that includes individuals with functional limitations, restrictions in activities, and participation in physical activities. Additionally, APA encourages acceptance of differences, adherence to an active lifestyle, and involvement in sports. The involvement of functional specialists is significant and necessary, yet information about their experiences with APA in promoting independence is lacking.
Objective: The objective of this research is to compare the perspectives of functional specialists practicing in Latvia, who work in the field of APA, on strengthening independence through APA. This is done using the SEMA (Systematic Ecological Model for Adapting Physical Activities) model, developed by Yeshayahu Hutzler in 2007, which is based on practice and theory.
Methods: The study included a literature review and a focus group discussion with functional specialists in Latvia who have experience working with patients using APA. An audio recording was made during the focus group discussion, and the recording was transcribed. Phenomenological analysis was conducted on the data collected.
Results: During the focus group discussion, various themes emerged, which were also found in the literature. These included adapting the environment and activities to the patient’s individual needs and abilities, using daily life-related activities in therapy, changing goals based on the patient’s desire to achieve more and be more independent, and the importance of an individualized approach. One of the biggest issues discussed was the involvement of relatives and caregivers in the therapy process.
Conclusion: The experience and views of study participants on the use of APA in promoting independence are varied, yet similar themes expressed by functional specialists can be identified. In practice, the SEMA model is used by the participants, although often unconsciously. The biggest issue identified by the specialists concerning promoting independence through APA is the involvement of patients’ relatives and caregivers in the therapy process. The evolving roles of occupational therapists and physiotherapists in using APA indicate the need for continued research to explore how these professions can better collaborate and integrate their knowledge to improve APA outcomes
Feedback Informed Treatment in Occupational Therapy in Psychosocial Rehabilitation
No full textErgoterapijaVeselības aprūpeOccupational TherapyHealth CareErgoterapijā tiek praktizēta uz pacientu/klientu vērsta prakse - speciālists darbojas saskaņā ar indivīda vēlmēm, vajadzībām un mērķiem, tomēr pētījumi liecina, ka Latvijā tā tiek īstenota nepilnīgi. “Feedback Informed Treatment” ir psihoterapijā pārbaudīta, augsti rekomendēta pieeja, kas ietver novērtēšanas instrumentus: “Rezultātu novērtēšanas skala (RNS)” un “Sesijas novērtēšanas skala (SNS)”. Ar šiem instrumentiem iespējams izmērīt terapeitiskās attiecības un klienta progresu terapijas laikā, kā arī lielā mērā novērtēt un pielāgot terapijas procesu, lai tas būtu balstīts uz pacientu/klientu vērstā praksē. Atgriezeniskā saite ir nozīmīgs elements terapijas kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai, un ir potenciāli saskatāmas iezīmes pieejas izmantošanai arī ergoterapijā. To izmantošana arī mazinātu instrumentu trūkumu psihosociālajā rehabilitācijā Latvijas kontekstā, kas novērtētu terapijas efektivitāti.
Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai FIT pieeja ir piemērota izmantošanai ergoterapijā psihosociālajā rehabilitācijā, validējot skalas “Rezultātu novērtēšanas skala (RNS)” un “Sesiju novērtēšanas skala (SNS)” un noskaidrojot ergoterapeitu pieredzes novērtēšanas instrumentu pielietošanā.
Tika veikts jaukta tipa pētījums: kvantitatīvs neeksperimentāls pētījums - aprakstoši prospektīvais pētījums; kvalitatīvs fenomenoloģisks pētījums. Pētījumā piedalījās 38 pacienti un 8 ergoterapeiti no sociālās un psihiskās veselības aprūpes iestādēm. Kvantitatīvo datu iegūšanai tika pielietota Rezultātu novērtēšanas skala (RNS) (Outcome Rating Scale (ORS)) un Sesiju novērtēšanas skala (SNS) (Session Rating Scale (SRS)), kvalitatīvo datu iegūšanai tika izmantotas individuālās intervijas ar ergoterapeitiem.
Novērtēšanas instrumenti pēc adaptācijas latviešu valodā uzrāda augstu iekšējo saskaņotību un labu uzticamību RNS (ICC=0,76), vidēju uzticamību SNS (ICC=0,51). Ergoterapeiti FIT pieejas izmantošanas pieredzi pamatā raksturoja kā pozitīvu, uzsverot pacienta aktīvāku iesaisti terapijas procesā, attieksmes maiņu un atgriezenisko saiti, kurā pacienti apgalvo, ka FIT pielietošana izrāda patiesu ieinteresētību no ergoterapeitu puses. Pēc ergoterapeitu domām FIT un tā ietvertie novērtēšanas instrumenti ir piemēroti ergoterapijai, ja to pieļauj prakses konteksts.In occupational therapy, a client-centered practice is implemented - the specialist works according to the individual's wishes, needs, and goals; however, research indicates that in Latvia, it is implemented incompletely. "Feedback Informed Treatment" (FIT) is a tested, highly recommended approach in psychotherapy that includes assessment tools: the Outcome Rating Scale (ORS) and the Session Rating Scale (SRS). With these instruments, it is possible to measure therapeutic relationships and client progress during therapy, as well as significantly assess and adapt the therapy process to be based on client-centered practice. Feedback is a significant element for improving the quality and effectiveness of therapy, and there are potentially applicable aspects of this approach in occupational therapy as well. Its use would also alleviate the lack of instruments in psychosocial rehabilitation in the Latvian context, which would evaluate the effectiveness of therapy.
The goal of this study is to determine whether the FIT approach is suitable for use in occupational therapy in psychosocial rehabilitation, validating the Outcome Rating Scale (ORS) and the Session Rating Scale (SRS), and determining occupational therapists' experiences in using assessment instruments.
A mixed-method study was conducted: a quantitative non-experimental study - descriptive prospective study; and a qualitative phenomenological study. The study involved 38 patients and 8 occupational therapists from social and mental health care institutions. The Outcome Rating Scale (ORS) and the Session Rating Scale (SRS) were used to obtain quantitative data, while individual interviews with occupational therapists were used to obtain qualitative data.
After adaptation to the Latvian language, the assessment instruments showed high internal consistency and good reliability: ORS (ICC=0.76) and moderate reliability for SRS (ICC=0.51). Occupational therapists characterized their experience with the use of FIT as positive, emphasizing greater patient involvement in the therapy process, attitude change, and feedback, where patients stated that the use of FIT demonstrated genuine interest from occupational therapists. According to occupational therapists, FIT and its included assessment tools are suitable for occupational therapy if allowed by the practice context
Awareness of residents and practicing family doctors of the Latgale region about the occupational therapy service
No full textErgoterapijaVeselības aprūpeOccupational TherapyHealth CareNosaukums: “Latgales reģiona iedzīvotāju un praktizējošo ģimenes ārstu izpratne par ergoterapiju”.
Bakalaura darba autore: Krista Greiža, Rīgas Stradiņa universitātes Veselības un sporta zinātņu fakultātes programmas “Ergoterapija” studente.
Pētāmā problēma: Kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšanas pamatā ir izpratne par noteiktas palīdzības nepieciešamību, tāpēc, lai grieztos pie ergoterapeitu vai sniegtu nosūtījumu pie tā, jābūt pietiekamai izpratnei par tās nepieciešamību un pakalpojuma saņemšanas vietām un nosacījumiem. Uz šo brīdi ne Latvijā, ne Latgales reģionā nav izpētīta iedzīvotāju un ģimenes ārstu izpratne par ergoterapiju.
Pētījuma mērķis: Noskaidrot Latgales reģiona iedzīvotāju un ģimenes ārstu izpratni par ergoterapiju.
Pētījuma metodes: Kvalitatīvs pētījums, kurā pēc ērtuma izlases metodes tika atlasīti deviņi Latgales reģiona iedzīvotāji un vienkāršās varbūtīgās izlases metodes viena praktizējoša ģimenes ārste. Dalībnieki atbilda iekļaušanas kritērijiem – persona dzīvo vai sniedz pakalpojumus Latgales reģionā un ir vismaz 18 gadus veca. Informācijas iegūšanai tika izmantota fokusgrupas diskusija (ar iedzīvotājiem) un daļēji strukturēta intervija (ar ģimenes ārsti). Gan diskusija, gan intervija tika realizēta atbilstoši sagatavotajam protokolam, kurā tika ietvertas galvenās tēmas - ergoterapijas būtība, ergoterapijas pakalpojuma pieejamību Latgales reģionā, ergoterapijas atpazīstamības veicināšanas nepieciešamība. Iegūtie dati tika analizēti, izmantojot informācijas analīzes induktīvo metodi.
Rezultāti: Dalībnieki nespēja definēt ergoterapijas profesijas būtību – tiek jaukti ar citiem profesijas pārstāvjiem, piemin stereotipus saistībā ar mērķgrupām, nav pārliecināti par ergoterapeita prakses vietām un pakalpojuma saņemšanas nepieciešamību. Gan iedzīvotāji, gan ģimenes ārste atzīmē, ka ergoterapija ir nepieciešama Latgales reģionā, nosauc dažādus iemeslus izpratnes trūkumā, kā arī dalās ar savām idejām un priekšlikumiem situācijas uzlabošanā.
Secinājumi: Latgales reģiona iedzīvotājiem un ģimenes ārstei trūkst izpratnes par ergoterapijas lomu un pakalpojumu pieejamību. Kā izpratnes trūkuma iemeslu dalībnieki ir norādījuši ģimenes ārstu izpratnes nepietiekamību, pietrūkstošo speciālistu un laika deficītu informācijas meklēšanai. Tiek secināts, ka Latgales reģionā ir nepieciešama ergoterapijas atpazīstamības veicināšana.Title of the bachelor thesis: "Understanding of residents and practising family doctors of Latgale region about occupational therapy".
Author of the bachelor thesis: Krista Greiža, student of the "Occupationa therapy" programme, Faculty of Health and Sports Sciences, Riga Stradiņš University.
The researched problem: The basis of providing a quality service is the understanding of the need for certain help, therefore, in order to see an occupational therapist or provide a referral, one must have a sufficient understanding of the need for the service and the places and conditions for receiving the service. At the moment, the understanding of residents and family doctors about occupational therapy has not been researched neither in Latvia nor in the Latgale region.
Purpose of the study: To find out the understanding of residents of the Latgale region and family doctors about occupational therapy.
Research methods: Qualitative research in which nine residents of the Latgale region were selected according to the convenience sampling and one practising family doctor was selected according to the simple random sampling method. The participants met the inclusion criteria - the person lives or provides services in the Latgale region and is at least 18 years old. A focus group discussion (with residents) and a semi-structured interview (with family doctors) were used to obtain information. Both the discussion and the interview were carried out according to the prepared protocol, which included the main topics - occupational therapy, occupational therapy services in the Latgale region, and the need to promote awareness. The obtained data were analysed using the inductive content analysis.
Results: Both residents and family doctors lack understanding of occupational therapy - they confuse them with representatives of other professions, mention stereotypes related to the target groups, are not sure about the occupational therapist's practice places and the need to receive the service. Both the residents and the family doctor note that occupational therapy is necessary in the Latgale region, name various reasons for the lack of understanding, and also share their ideas and proposals for improving the situation.
Conclusions: Residents of the Latgale region and family doctors lack understanding of the role of occupational therapy and services. As the reason for the lack of understanding, the participants indicated the lack of understanding of family doctors, the lack of specialists in the region and the lack of time to search for information. It is concluded that the promotion of the occupational therapy is necessary in the Latgale region
Self-assessment of psychological well-being and nursing quality of life
No full textMāszinībasVeselības aprūpeNursing StudiesHealth CareMaģistra darba tēma: ,,Stacionāros strādājošo māsu psiholoģiskās labbūtības pašnovērtējums un dzīves kvalitāte”.
Labbūtība tiek definēta kā stāvoklis, kurā ir ērti, veselīgi un laimīgi, bet psiholoģiskā labbūtība ir šaurāks jēdziens, kas koncentrējas uz indivīda psiholoģiskā stāvokļa un personiskās izaugsmes aspektiem. Dzīves kvalitāte tiek definēta kā indivīda uztvere par savu stāvokli dzīvē, tās kultūras un vērtību sistēmu kontekstā, kurā viņš dzīvo, un saistībā ar viņu mērķiem, cerībām, standartiem un bažām.
Pētījuma mērķis – Noskaidrot stacionāros strādājošo vispārējās aprūpes māsu psiholoģiskās labbūtības rādītājus un to saistību ar dzīves kvalitātes rādītājiem.
Pētījuma gaitā tika izvirzīta hipotēze, ka pastāv savstarpējā saistība starp psiholoģiskās labbūtības rādītājiem ar dzīves kvalitātes rādītājiem, stacionāros strādājošām vispārējās aprūpes māsām.
Aptauja notika divās slimnīcās Latvijā, anketas tika iegūtas no 248 respondentiem. Datu iegūšanai tika izmantota Psiholoģiskās labbūtības skala un standartizēta dzīves kvalitātes novērtēšanas anketa SF36v2.
Aptaujas rezultāti liecina, ka statistiski nozīmīga (p<0,01), pozitīva, vāji/vidēji cieša korelācija (rs=0,226) tika novērota starp psiholoģiskās labbūtības pašnovērtējuma rādītājiem un dzīves kvalitātes fiziskās veselības rādītājiem. Cieša, pozitīva (rs=0,535), statistiski nozīmīga (p<0,01) korelācija tika novērota starp psiholoģiskās labbūtības pašnovērtējuma rādītājiem un dzīves kvalitātes mentālās veselības rādītājiem. Rezultātā tika noskaidrots, ka pētījumā apstirpinājās izvirzītā hipotēze, starp psiholoģiskās labbūtības rādītājiem un dzīves kvalitātes rādītājiem pastāv statistiski nozīmīga saistība.
Secinājumi: Starp psiholoģiskās labbūtības rādītājiem un dzīves kvalitātes rādītājiem pastāv statistiski nozīmīga saistība un psiholoģiskās labbūtības rādītāji ciešāk saistās ar dzīves kvalitātes mentālās veselības rādītājiem, nekā ar dzīves kvalitātes fiziskās veselības rādītājiem. Darbs sastāv no 56 lappusēm, 23 tabulām, 1 attēla.
Darbā izmantoti 39 literatūras avoti un pievienoti 7 pielikumi.Master's thesis topic: " Self-assessment of psychological well-being and nursing quality of life".
Well-being is defined as a state of being comfortable, healthy and happy, while psychological well-being is a narrower concept that focuses on aspects of an individual's psychological state and personal growth. Quality of life is defined as an individual's perception of their position in life, in the context of the culture and value systems in which they live, and in relation to their goals, expectations, standards and concerns.
Aim of the study – to find out the indicators of psychological well-being of general care nurses working in inpatient facilities and their relationship with indicators of quality of life.
In the course of the study, the hypothesis was put forward that there is a mutual relationship between indicators of psychological well-being and indicators of quality of life for general care nurses working in inpatient facilities.
The survey took place in two hospitals in Latvia, questionnaires were obtained from 248 respondents. The Psychological Well-Being Scale and the standardized SF36v2 Quality of Life Assessment Questionnaire were used to obtain data.
The results of the survey show that a statistically significant (p<0,01), positive, weakly/moderately close correlation (rs=0,226) was observed between self-reported indicators of psychological well-being and physical health indicators of quality of life. A close, positive (rs =0,535), statistically significant (p<0,01) correlation was observed between self-reported psychological well-being scores and quality-of-life mental health scores. As a result, it was found that the hypothesis was confirmed in the study, there is a statistically significant relationship between indicators of psychological well-being and indicators of quality of life.
Conclusions: There is a statistically significant relationship between indicators of psychological well-being and indicators of quality of life, and indicators of psychological well-being are more closely related to indicators of mental health of quality of life than to indicators of physical health of quality of life.
The work consists of 56 pages, 23 tables, 1 image.
39 literature sources are used in the work and 7 appendices are added
Quality of women’s life after labor with urinary incontience
No full textVecmāteVeselības aprūpeMidwiferyHealth CarePētījuma mērķis: Izvērtēt dzīves kvalitāti sievietēm ar urīna nesaturēšanu pēc dzemdībām.
Pētījuma aktualitāte: Urīna nesaturēšana ir jebkāda nekontrolēta urīna noplūde, kura ietekmē ar veselību saistītu dzīves kvalitāti, kā, piemēram, garīgo, sociālo un fizisko veselību. Tās izplatība svārstās no 10,5% līdz 63%, sākot no 2-12 mēnešiem pēc dzemdībām (Johannessen, et.al., 2020).
Pētījuma hipotēze: Urīna nesaturēšana sievietēm pēc dzemdībām pasliktina dzīves kvalitāti.
Pētījuma metodes: Pētījums veidots pēc kvantitatīvās stratēģijas šķērsgriezuma pētījuma dizaina principa. Pētījuma instruments – aptaujas anketa. Interneta vidē tika ievietota anketa. Anketa sastāv no 3 daļām 26 jautājumiem – 1. daļa sastāv no demogrāfiskajiem jautājumiem par respondentu vecumu, izglītība, laiku kopš dzemdībām. 2. daļa sastāv no 2 jautājumiem par urīna nesaturēšanas biežumu un daudzumu. 3. daļa sastāv no 20 jautājumiem par urīna nesaturēšanas ietekmi uz dzīves kvalitāti - pašvērtējuma anketa ICIQ-LUTSqol.
Pētījuma dalībnieki: sievietes 2-12 mēnešus pēc dzemdībām ar urīna nesaturēšanu.
Rezultāti: No kopējā respondentu skaita 58% sievietes gadu pēc dzemdībām saskarās ar urīna nesaturēšanu. Kaut arī lielākajai daļai 51% urīna noplūdes ir tikai 1 reizi nedēļā vai retāk, tas pasliktina dzīves kvalitāti. Tiek ierobežotas ikdienas aktivitātes, mājasdarbu veikšana, kā rezultātā sieviete sabiedrībā jūtas neērti. Viens no pētījuma uzdevumiem bija noteikt, vai pastāv saistības starp urīna nesaturēšanas biežumu un dzīves kvalitāti, veicot Spīrmena testu, izrietēja secinājums, ka pastāv pozitīva korelācija starp urīna nesaturēšanas biežumu un dzīves kvalitāti (r = 0,486; p < 0,001), kas arī apstiprināja hipotēzi, ka urīna nesaturēšana sievietēm pēc dzemdībām pasliktina dzīves kvalitāti.
Secinājumi: Tika secināts, ka 2-12 mēnešus pēc dzemdībām ir aktuāla problēma urīna nesaturēšana, kas ietekmē sievietes labsajūtu. Veselības aprūpes speciālistiem būtu nepieciešams aktualizēt urīna nesaturēšanas simptomus, lai pievērstu vairāk uzmanības, lai spētu pielāgot katrai sievietei ārstēšanu.
Atslēgas vārdi: urīna nesaturēšana, pēc dzemdībām, pēcdzemdību periods, dzīves kvalitāteObjective: To evaluate the quality of life of women with urinary incontinence after childbirth.
Background: Urinary incontinence is any uncontrolled leakage of urine that affects health-related quality of life, such as mental, social and physical health. Its prevalence ranges from 10.5% to 63% starting 2-12 months postpartum (Johannessen, et.al., 2020).
Hypothesis: Urinary incontinence after childbirth negatively affects women’s quality of life.
Methods: The research is based on the quantitative strategy cross-sectional research design principle. The research instrument is a questionnaire. The questionnaire consists of 3 parts with a total of 26 questions - the 1st part includes demographic questions about the respondents' age, education, and time since childbirth. Part 2 consists of 2 questions about the frequency and amount of urinary incontinence. Part 3 consists of 20 questions about the impact of urinary incontinence on life quality - self-assessment questionnaire ICIQ-LUTSqol.
Study participants: women 2-12 months postpartum with urinary incontinence.
Results: Out of the total number of respondents, 58% of women face urinary incontinence a year after giving birth. Although the majority of 51% have urine leakage only once a week or less, even for a long time, it impairs the quality of life. Daily activities and homework are restricted, as a result of which the woman feels uncomfortable in society. One of the tasks of the study was to determine whether there is a connection between the frequency of urinary incontinence and the quality of life. Spearmen’s test showed that there is a positive correlation between the frequency of urinary incontinence and the quality of life (r = 0.486; p < 0.001), which also confirmed the hypothesis, that urinary incontinence worsens the quality of life for women after childbirth.
Conclusion: It was concluded that urinary incontinence is an actual problem 2-12 months after childbirth, which affects a woman's well-being. Therefore, health professionals should update the symptoms of urinary incontinence in order to pay more attention and be able to adapt the treatment to each woman.
Key words: Urinary incontinence, postpartum, after labor, quality of lif