1,720,955 research outputs found
Priekšējās retroperitoneālās pieejas priekšrocības iegurņa kaulu lūzumu osteosintēzē. Promocijas darba kopsavilkums
No full textThe Doctoral Thesis was carried out in the Department of Traumatology and Orthopaedics of Rīga Stradiņš University and Clinic of Traumatology and Orthopaedics of Riga East University Hospital (REUH) “Gaiļezers”. Defence: at the public session of the Doctoral Committee of Medicine on 25 November 2015, at 14.00 in RSU Medical Education Technology Centre (METC), 26a Anniņmuižas Blvd, Rīga.Scientific and technical progress has conditioned the rise in the number of high energy traumas of the musculoskeletal system. Simultaneously, the number of pelvic fractures has proportionally risen, on average they constitute up to 3% of the total number of bone fractures. The majority of pelvic fractures, i.e. approximately 75%, are considered to be severe and critical musculoskeletal injuries. Pelvic fractures are diagnosed in 18% of cases in the polytrauma patients. Open pelvic fractures constitute 1% of the total number of pelvic fractures, in turn, according to the data provided by different authors, mortality rate in case of open pelvic fractures may reach 50%. Pelvic fractures, intra-articular fractures in particular, relatively often (~10% cases) lead to permanent disability due to the development of posttraumatic osteoarthrosis in hip joints and the following endoprosthetic replacement of the hip joint. Although the application of ilioinguinal approach has yielded good practical results, treatment results necessitate that new approaches in surgical treatment are sought. For example, extraperitoneal approach performed through a lower midline incision was first described by E. Hirvensalo in 1992 and L.D. Cole in 1994. This surgical treatment approach in case of pelvic ring and acetabular fractures is relatively widely used in the USA and Finland. In Latvia, this approach to the treatment of pelvic ring and acetabular fractures was introduced in 2008 by the author of the present Thesis at RAKUS Clinic of Traumatology and Orthopaedics (The Head of the Department and scientific supervisor of the Doctoral Thesis professor A. Jumtiņš, the Head of the Clinic Dr. med. G. Lācis). Using this surgical approach, 48 patients were operated in the period from October 2008 to May 2012. The treatment results of 35 patients out of 48 have been analysed in the present study. 34 patients from the control group were operated using conventional anterior ilioinguinal approach. The present study provides a comprehensive review of the opportunities offered by the application of the surgical treatment approach under discussion, its complications, results and advantages over other surgical approaches, using this approach in the treatment of the patients with unstable pelvic ring and acetabular fractures. Having summarised and analysed research results, the author has developed an algorithm for the application of various surgical approaches to be used in the treatment of pelvic fractures depending on the type of fracture. The study was conducted in the period of four years. On average, about 12 pelvic surgical operations were performed annually on the previously systematised patients. Based on the exclusion and inclusion criteria, out of 48 patients treated using anterior retroperitoneal method, treatment results of only 35 patients were analysed. In the control group, the data of 34 patients were systematised and their treatment results were analysed. Processing of radiological examination data and the measurements were performed in the digital form using Centricity PACS-IW software and local intranet. Mathematical measuring and Majeed functional scoring scales were used in further processing of the obtained data. The work hypothesis nominated – front extraperitoneal approach compared to ilioingvinal approach in cases of complex pelvic fracture allows shorter operative time, less intraoperative blood loss, smaller perioperative hemotransfusion amount, better postoperative radiological parameters of the pelvic bone fragments and late postoperative functional results. The aim of the study – to explore the anterior retroperitoneal and ilioingvinal surgical approach of operative and postoperative period of the clinical and radiological parameters as well as differences in postoperative functional outcomes in patients with complex pelvic fractures, and based on the results obtained, to elaborate and develop recommendations for implementation in practical traumatology surgery. Conclusions. The analysis of surgical parameters (duration of surgery, blood loss during surgery, hemotransfusion amount), surgical correction of postoperative radiological parameters and late postoperative functional results in patients with complex pelvic fractures, in cases of the anterior retroperitoneal approach are statistically significantly better than in cases of ilioingvinal approach. Anterior retroperitoneal approach in cases of complex pelvic fracture is safe and provides qualitative pelvic bone fragments for osteosynthesis
Advantages of Anterior Retroperitoneal Approach in Osteosynthesis of Pelvic Fractures. Doctoral Thesis
No full textPromocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Traumatoloģijas un ortopēdijas katedrā un RAKUS klīnikas “Gaiļezers” Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikā. Aizstāvēšana: 2015. gada 25. novembrī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Anniņmuižas bulv. 26a, Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra (MITC) konferenču zālē (130. telpā).Attītoties tehnoloģijām un pieaugot augstas enerģijas traumatizācijai, proporcionāli pieaug arī iegurņa kaulu lūzumu gadījumu skaits. Lielākā daļa iegurņu lūzumu, aptuveni 75%, tiek uzskatīti par ļoti smagām un dzīvībai bīstamām balsta – kustību aparāta traumām. Iegurņa kaulu lūzumi politraumas pacientiem konstatējami 18% gadījumos. Vaļēji iegurņa kaulu lūzumi ir 1% no visiem iegurņa kaulu lūzumiem, savukārt letalitāte pēc dažādu autoru datiem vaļēju iegurņa kaulu lūzumu gadījumā ir ~ 50%. Iegurņa kaulu lūzumi, it sevišķi intraartikulārie, nereti (~ 10%) noved pie invaliditātes sakarā ar gūžas locītavas posttraumātiskas osteoartrozes veidošanos. Neskatoties uz praksē labi aprobēto ilioingvinālās piejas izmantošanu iegurņa kaulu ķirurģiskajā ārstēšanā, pēdējo gadu publikācijās par iegurņa gredzena un acetabulāro lūzumu operatīvo ārstēšanu tiek meklētas jaunas operatīvas terapijas pieejas un to modifikācijas, piemēram, izmantojot ekstraperitoneālu pieeju ar vēdera apakšējo viduslīnijas griezienu. Šo operatīvās ārstēšanas pieeju iegurņa gredzena un acetabulāro lūzumu gadījumos samērā plaši izmanto ASV un Somijā. Latvijā šo pieeju iegurņa gredzena un acetabulāro lūzumu ārstēšanā ieviesa raksta autors 2008. gadā RAKUS klīnikas “Gaiļezers” Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikā (katedras un zinātniskā darba vadītājs profesors A. Jumtiņš, klīnikas vadītājs Dr. med. G. Lācis). Darbā analizēti 35 pacientu ārstēšanas rezultāti, kuri operēti laika posmā no 2008. gada oktobrim līdz 2012. gada maijam, izmantojot priekšējo ekstraperitoneālo pieeju. Kontroles grupā analizēti 34 pacientu ārstēšanas rezultāti, kuri operēti ar konvenciālo ilioingvinālo pieeju. Darbā izvirzītā hipotēze – priekšējā ekstraperitoneālā pieeja, salīdzinot ar ilioingvinālo pieeju, sarežģītu iegurņa kaulu lūzumu gadījumos ļauj panākt īsāku operācijas laiku, mazāku intraoperatīvo asins zudumu, mazāku perioperatīvo hemotransfūzijas apjomu, labākus iegurņa kaulu fragmentu pēcoperācijas radioloģiskos parametrus un vēlīnos pēcoperācijas funk-cionālos rezultātus. Pētījuma mērķis – izpētīt priekšējās retroperitoneālās un ilioingvinālās ķirurģisko pieeju operācijas un pēcoperācijas periodu klīnisko un radioloģisko parametru, kā arī pēcoperācijas funkcionālo rezultātu atšķirības pacientiem ar sarežģītiem iegurņa kaula lūzumiem un, pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem, izstrādāt praktiskas rekomendācijas ieviešanai praktiskajā traumatoloģijā. Pētījums veikts četru gadu laikā. Vidēji vienā gadā veiktas ~ 12 iegurņa kaulu operācijas pacientiem ar politraumu. No 48 ar priekšējo retroperitoneālo pieeju operētajiem pacientiem analizēti un darbā iekļauti 35 pacientu ārstēšanas rezultāti. Kontrolgrupā iekļauti 34 pacientu ārstēšanas rezultāti. Pirms un pēcoperāciju radioloģisko mērījumu veikšanai izmantota digitāla ortopēdiska programma CENTRICITY PACS-IW 3.7.3.9. Pacientu funkcionālajam izvērtējumam lietota Majeed skala. Secinājumi. Analizējot ķirurģiskos rādītājus (operācijas ilgums, asins zudums operācijas laikā, hemotransfūzijas apjoms), ķirurģiskās korekcijas pēcoperācijas radioloģiskos parametrus un pēcoperācijas vēlīnos funkcionālos rezultātus pacientiem ar sarežģītiem iegurņa kaulu lūzumiem, priekšējās retroperitoneālās pieejas gadījumā tie ir statistiski ticami labāki nekā ilioingvinālās pieejas situācijā. Priekšējā retroperitoneālā pieeja sarežģītu iegurņa kaulu lūzumu gadījumos ir droša un nodrošina kvalitatīvu iegurņa kaulu fragmentu osteosintēzi
Advantages of Anterior Retroperitoneal Approach in Osteosynthesis of Pelvic Fractures. Summary of the Doctoral Thesis
No full textPromocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Traumatoloģijas un ortopēdijas katedrā un RAKUS klīnikas “Gaiļezers” Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikā. Aizstāvēšana: 2015. gada 25. novembrī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Anniņmuižas bulv. 26a, Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra (MITC) konferenču zālē (130. telpā).Attītoties tehnoloģijām un pieaugot augstas enerģijas traumatizācijai, proporcionāli pieaug arī iegurņa kaulu lūzumu gadījumu skaits. Lielākā daļa iegurņu lūzumu, aptuveni 75%, tiek uzskatīti par ļoti smagām un dzīvībai bīstamām balsta – kustību aparāta traumām. Iegurņa kaulu lūzumi politraumas pacientiem konstatējami 18% gadījumos. Vaļēji iegurņa kaulu lūzumi ir 1% no visiem iegurņa kaulu lūzumiem, savukārt letalitāte pēc dažādu autoru datiem vaļēju iegurņa kaulu lūzumu gadījumā ir ~ 50%. Iegurņa kaulu lūzumi, it sevišķi intraartikulārie, nereti (~ 10%) noved pie invaliditātes sakarā ar gūžas locītavas posttraumātiskas osteoartrozes veidošanos. Neskatoties uz praksē labi aprobēto ilioingvinālās piejas izmantošanu iegurņa kaulu ķirurģiskajā ārstēšanā, pēdējo gadu publikācijās par iegurņa gredzena un acetabulāro lūzumu operatīvo ārstēšanu tiek meklētas jaunas operatīvas terapijas pieejas un to modifikācijas, piemēram, izmantojot ekstraperitoneālu pieeju ar vēdera apakšējo viduslīnijas griezienu. Šo operatīvās ārstēšanas pieeju iegurņa gredzena un acetabulāro lūzumu gadījumos samērā plaši izmanto ASV un Somijā. Latvijā šo pieeju iegurņa gredzena un acetabulāro lūzumu ārstēšanā ieviesa raksta autors 2008. gadā RAKUS klīnikas “Gaiļezers” Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikā (katedras un zinātniskā darba vadītājs profesors A. Jumtiņš, klīnikas vadītājs Dr. med. G. Lācis). Darbā analizēti 35 pacientu ārstēšanas rezultāti, kuri operēti laika posmā no 2008. gada oktobrim līdz 2012. gada maijam, izmantojot priekšējo ekstraperitoneālo pieeju. Kontroles grupā analizēti 34 pacientu ārstēšanas rezultāti, kuri operēti ar konvenciālo ilioingvinālo pieeju. Darbā izvirzītā hipotēze – priekšējā ekstraperitoneālā pieeja, salīdzinot ar ilioingvinālo pieeju, sarežģītu iegurņa kaulu lūzumu gadījumos ļauj panākt īsāku operācijas laiku, mazāku intraoperatīvo asins zudumu, mazāku perioperatīvo hemotransfūzijas apjomu, labākus iegurņa kaulu fragmentu pēcoperācijas radioloģiskos parametrus un vēlīnos pēcoperācijas funk-cionālos rezultātus. Pētījuma mērķis – izpētīt priekšējās retroperitoneālās un ilioingvinālās ķirurģisko pieeju operācijas un pēcoperācijas periodu klīnisko un radioloģisko parametru, kā arī pēcoperācijas funkcionālo rezultātu atšķirības pacientiem ar sarežģītiem iegurņa kaula lūzumiem un, pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem, izstrādāt praktiskas rekomendācijas ieviešanai praktiskajā traumatoloģijā. Pētījums veikts četru gadu laikā. Vidēji vienā gadā veiktas ~ 12 iegurņa kaulu operācijas pacientiem ar politraumu. No 48 ar priekšējo retroperitoneālo pieeju operētajiem pacientiem analizēti un darbā iekļauti 35 pacientu ārstēšanas rezultāti. Kontrolgrupā iekļauti 34 pacientu ārstēšanas rezultāti. Pirms un pēcoperāciju radioloģisko mērījumu veikšanai izmantota digitāla ortopēdiska programma CENTRICITY PACS-IW 3.7.3.9. Pacientu funkcionālajam izvērtējumam lietota Majeed skala. Secinājumi. Analizējot ķirurģiskos rādītājus (operācijas ilgums, asins zudums operācijas laikā, hemotransfūzijas apjoms), ķirurģiskās korekcijas pēcoperācijas radioloģiskos parametrus un pēcoperācijas vēlīnos funkcionālos rezultātus pacientiem ar sarežģītiem iegurņa kaulu lūzumiem, priekšējās retroperitoneālās pieejas gadījumā tie ir statistiski ticami labāki nekā ilioingvinālās pieejas situācijā. Priekšējā retroperitoneālā pieeja sarežģītu iegurņa kaulu lūzumu gadījumos ir droša un nodrošina kvalitatīvu iegurņa kaulu fragmentu osteosintēzi
Going Beyond Counting First Authors in Author Co-citation Analysis
Full text linkThe present study examines one of the fundamental aspects of author co-citation analysis (ACA) - the way co-citation
counts are defined. Co-citation counting provides the data on which all subsequent statistical analyses and mappings
are based, and we compare ACA results based on two different types of co-citation counting - the traditional type that
only counts the first one among a cited work's authors on the one hand and a non-traditional type that takes into
account the first 5 authors of a cited work on the other hand. Results indicate that the picture produced through this non-traditional author co-citation counting contains more coherent author groups and is therefore considerably clearer. However, this picture represents fewer specialties in the research field being studied than that produced through the traditional first-author co-citation counting when the same number of top-ranked authors is selected and analyzed. Reasons for these effects are discussed
Variations on the Author
Full text link“Variations on the Author” discusses two of Eduardo Coutinho’s recent films (Um Dia na Vida, from 2010, and Últimas Conversas, posthumously released in 2015) and their contribution to the general question of documentary authorship. The director’s filmography is characterized by a consistent yet self-effacing form of authorial self-inscription: Coutinho often features as an interviewer that rather than express opinions propels discourses; an interviewer that is good at listening. This mode of self-inscription characterizes him as an author who is not expressive but who is nonetheless markedly present on the screen. In Um Dia na Vida, however, Coutinho is completely absent form the image, while Últimas Conversas, on the contrary, includes a confessional prologue that moves the director from the margins to the center of his films. This article examines the ways in which these works stand out in the filmography of a director who offers new insights into the notion of cinematic authorship
Appropriate Similarity Measures for Author Cocitation Analysis
Full text linkWe provide a number of new insights into the methodological discussion about author cocitation analysis. We first argue that the use of the Pearson correlation for measuring the similarity between authors’ cocitation profiles is not very satisfactory. We then discuss what kind of similarity measures may be used as an alternative to the Pearson correlation. We consider three similarity measures in particular. One is the well-known cosine. The other two similarity measures have not been used before in the bibliometric literature. Finally, we show by means of an example that our findings have a high practical relevance.information science;Pearson correlation;cosine;similarity measure;author cocitation analysis
Dispelling the Myths Behind First-author Citation Counts
Full text linkWe conducted a full-scale evaluative citation analysis study of scholars in the XML research field to explore just how different from each other author rankings resulting from different citation counting methods actually are, and to demonstrate the capability of emerging data and tools on the Web in supporting more realistic citation counting methods. Our results contest some common arguments for the continued
use of first-author citation counts in the evaluation of scholars, such as high correlations between author rankings by first-author citation counts and other citation
counting methods, and high costs of using more realistic citation counting methods that are not well-supported by the ISI databases. It is argued that increasingly available digital full text research papers make it possible for citation analysis studies to go beyond what the ISI databases have directly supported and to employ more
sophisticated methods
koamabayili/VECTRON-author-checklist: VECTRON author checklist
No full textWe have done our best to complete the author checklist relating to the use of animals in the hut study. Note that the objective for the hut study was to evaluate the IRS treatment applications for residual efficacy against Anopheles mosquitoes, including the local An. coluzzii mosquito population. Cows were only used to attract mosquitoes into the huts and no tests were carried out directly on the cows. The author checklist is intended for use with studies where experiments are carried out on animals, which is why we have had such difficulty in completing this for the hut study, as many of the questions do not relate to how the cows were used
- …
