1,720,973 research outputs found
Neirohumorālās inervācijas un neirogēnā iekaisuma loma deguna un aizdegunes gļotādā pacientiem ar izolētu aizdegunes tecēšanas sindromu. Promocijas darba kopsavilkums
No full textThe Doctoral Thesis was carried out at the Department of Morphology, Institute of Anatomy and Anthropology of Rīga Stradiņš University and the Department of Surgery of Rīga Stradiņš University. Defence: at the public session of the Doctoral Council of Medicine on 10 January 2018 at 15.00 in Hippocrates Lecture Theatre, 16 Dzirciema Street, Rīga Stradiņš University.The post nasal drip as a symptom is well known in many diseases like an allergy, a sinusitis, a gastroesophageal reflux disease, but there are patients, who have excluded those conditions, but still, they have complaints abut discharges in the nasopharynx, a foreign body sensation in the nasopharynx and a dry cough. A physician can confirm mucus discharges in the nasopharynx by objective investigations of the patient. It is so called isolated postnasal drip syndrome. Usually, the patients haven’t had an improvement of the common empiric therapy with topical nasal steroids, antihistamines, and proton pump inhibitors. The etiology and pathogenesis of the isolated post nasal syndrome remain unclear; this syndrome affects patients’ life quality, so it is crucial to have more studies to elucidate the etiology and pathogenesis of this syndrome to get therapy for it. The aim of this study was to identify the role of neurohumoral innervation and neuropeptides in the nasal and nasopharyngeal mucosa of the patients suffering from isolated postnasal drip syndrome. For this purpose, we have made two groups, 20 people each. The control group was formed from voluntary patients, undergoing nasal septum surgery, without any complaints about post nasal drip and without any signs of that in the examination of the patient. The study group was formed from 20 isolated post nasal drip syndrome patients suffering from post nasal discharges, foreign body sensation, and dry cough ad least for six months, they all have had previous, unsuccessful therapy with topical nasal steroids, and antihistamines, proton pump inhibitors. All of the study group patients have had excluded allergies by the conclusion of the allergologist (negative skin prick test and IgE level in the blood), gastroesophageal reflux disease by the conclusion of the gastroenterologist and sinus inflammation performing CT scan in the axial and coronal cuts. The biopsies of nasal (the middle part of inferior nasal turbinate) and nasopharyngeal (the middle of the nasopharyngeal arch area) mucosa were taken from both groups and stained in the Morphology Laboratory of the Institute of Anatomy and Anthropology of Rīga Stradiņš University with hematoxylin and eosin and immunochemistry methods to reveal neuropeptides. The semiquantitative counting method and nonparametric statistic were used for the data analysis. The isolated post nasal syndrome patients nasal and nasopharyngeal mucosa showed a picture of nonspecific chronic inflammation with hyperplasia of epithelium and submucosal glands, infiltrations of lymphocytes in the lamina propria and thickening of the basal membrane. And there was a statistically significantly higher level of PGP 9.5, chromogranin A, VIP, NPY, CGRP, caspase, NFkB, TNFα, B-defensin. The results of our study suggest about chronic active inflammation, activation of neuroendocrine and parasympathetic nerve system, the involvement of Il-6 and Il-10 in the regulation of the inflammatory process with subsequent apoptosis and tissue remodellation in the case of isolated postnasal drip syndrome
The Role of Neuropeptides and Neurogenic Inflammation in the Isolated Postnasal Drip Syndrome. Summary of the Doctoral Thesis
No full textPromocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas un antropoloģijas institūta Morfoloģijas katedrā un Ķirurģijas katedrā. Aizstāvēšana: 2018. gada 10. janvārī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā.Aizdegunes tecēšana kā simptoms ir sastopama daudzu saslimšanu gadījumā, piemēram, akūta un hroniska rinīta, rinosinusīta, alerģsiska rinīta, gastroezofagālā refluksa gadījumā, tomēr praksē ir sastopami pacienti, kuriem ir konstatēts, ka nav minēto saslimšanu, bet ilgstoši saglabājas sūdzības par pastiprinātiem gļotainiem izdalījumiem aizdegunē, kairinājumu, svešķermeņa sajūtu aizdegunē, nespecifisku kairinošu klepu. Arī apskatē, rinoskopijas un nazofaringoskopijas laikā, šie gļotainie izdalījumi ir redzami. Parasti šiem pacientiem nav terapeitiska efekta uz empīriski nozīmētiem medikamentiem, tādiem kā deguna aerosoli, kas satur topiskos steroīdus, antihistamīniem un protonu sūkņu inhibitoriem. Izolēta aizdegunes sindroma etioloģija un patoģenēze ir neskaidra, šis sindroms pasliktina pacientu dzīves kvalitāti, tādēļ aktuāls ir jautājums par šī sindroma izpēti etioloģiskās un patoģenētiskās terapijas izstrādei. Šī pētījuma mērķis bija noteikt neirohumorālās inervācijas un neirogēnā iekaisuma nozīmi deguna un aizdegunes gļotādā pacientiem ar izolētu aizdegunes tecēšanas sindromu, nosakot neiropeptīdu, citokīnu, apoptozes un audu remodelācijas marķierus un to sadalījumu deguna un aizdegunes gļotādas audos. Mērķa izpildei tika izveidotas divas grupas, katrā pa 20 cilvēkiem. Kontroles grupu veidojām no plānveida pacientiem, kuriem nebija sūdzību par pastiprinātiem izdalījumiem aizdegunē un kuriem apskatē netika konstatēti izdalījumi aizdegunē. Pētāmo grupu veidoja pacienti ar izolētu aizdegunes tecēšanas sindromu, kuriem sūdzības par pastiprinātiem izdalījumiem aizdegunē, kamola sajūtu, diskomfortu aizdegunē bija vismaz sešus mēnešus un nazofaringoskopijas laikā tika konstatēti pastiprināti izdalījumi aizdegunē, kā arī izmeklējot netika konstatētas nedz alerģijas (saskaņā ar alergologa konsultāciju, kuras laikā veikti ādas testi, kopīgā IgE noteikšana asins serumā), nedz deguna blakusdobumu iekaisumi (apstiprināts datortomogrāfijas izmeklējumā aksiālā un koronārā plaknē), nedz gastroezofageālā refluksa slimība (saskaņā ar gastroenterologa konsultāciju, fibrogastroskopijas izmeklējumu). Visiem pacientiem ar izolētu aizdegunes tecēšanas sindromu, kuri tika iekļauti pētāmajā grupā, nebija terapeitiska efekta uz iepriekš empīriski nozīmētiem medikamentiem, proti, topiskos steroīdus saturošiem deguna aerosoliem, protonu sūkņu inhibitoriem un antihistamīniem. Katrai grupai tika ņemtas biopsijas no deguna apakšējās gliemežnīcas vidējās daļas un aizdegunes velves. Iegūtie audu paraugi tika apstrādāti RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta Morfoloģijas laboratorijā, kur tie tika krāsoti ar hematoksilīnu un eozīnu rutīnas histoloģiskās ainas izvērtēšanai un ar imūnhistoķīmiskām metodēm neiropeptīdu analīzei. Dati tika uzskaitīti ar puskvantitatīvo metodi, bet statistikas analīzei izmantotas neparametriskās metodes. Pacientiem, salīdzinot ar kontroles grupu, deguna un aizdegunes audos rutīnas histoloģiskajā ainā vēroja izteiktu hroniska aktīva nespecifiska iekaisuma ainu, bet imūnhistoloģiskajā audu krāsojumā vēroja statistiski ticami lielāku PGP 9.5, hromogranīna A, VIP, NPY, kalcitonīna gēnam radniecīgā peptīda, kaspāzes, NFkB, TNFα un beta defensīna atradi. Šie dati liecina par hronisku aktīvu iekaisumu, neiroendokrīnās inervācijas pastiprināšanos, parasimpātiskās nervu sistēmas aktivāciju, interleikīna 6 un interleikīna 10 iesaisti iekaisuma regulācijā, apoptozi un audu remodelāciju deguna un aizdegunes gļotādā izolēta aizdegunes tecēšanas sindroma gadījumā
The Role of Neuropeptides and Neurogenic Inflammation in the Isolated Postnasal Drip Syndrome. Doctoral Thesis
No full textPromocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas un antropoloģijas institūta Morfoloģijas katedrā un Ķirurģijas katedrā. Aizstāvēšana: 2018. gada 10. janvārī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā.Aizdegunes tecēšana kā simptoms ir sastopama daudzu saslimšanu gadījumā, piemēram, akūta un hroniska rinīta, rinosinusīta, alerģsiska rinīta, gastroezofagālā refluksa gadījumā, tomēr praksē ir sastopami pacienti, kuriem ir konstatēts, ka nav minēto saslimšanu, bet ilgstoši saglabājas sūdzības par pastiprinātiem gļotainiem izdalījumiem aizdegunē, kairinājumu, svešķermeņa sajūtu aizdegunē, nespecifisku kairinošu klepu. Arī apskatē, rinoskopijas un nazofaringoskopijas laikā, šie gļotainie izdalījumi ir redzami. Parasti šiem pacientiem nav terapeitiska efekta uz empīriski nozīmētiem medikamentiem, tādiem kā deguna aerosoli, kas satur topiskos steroīdus, antihistamīniem un protonu sūkņu inhibitoriem. Izolēta aizdegunes sindroma etioloģija un patoģenēze ir neskaidra, šis sindroms pasliktina pacientu dzīves kvalitāti, tādēļ aktuāls ir jautājums par šī sindroma izpēti etioloģiskās un patoģenētiskās terapijas izstrādei. Šī pētījuma mērķis bija noteikt neirohumorālās inervācijas un neirogēnā iekaisuma nozīmi deguna un aizdegunes gļotādā pacientiem ar izolētu aizdegunes tecēšanas sindromu, nosakot neiropeptīdu, citokīnu, apoptozes un audu remodelācijas marķierus un to sadalījumu deguna un aizdegunes gļotādas audos. Mērķa izpildei tika izveidotas divas grupas, katrā pa 20 cilvēkiem. Kontroles grupu veidojām no plānveida pacientiem, kuriem nebija sūdzību par pastiprinātiem izdalījumiem aizdegunē un kuriem apskatē netika konstatēti izdalījumi aizdegunē. Pētāmo grupu veidoja pacienti ar izolētu aizdegunes tecēšanas sindromu, kuriem sūdzības par pastiprinātiem izdalījumiem aizdegunē, kamola sajūtu, diskomfortu aizdegunē bija vismaz sešus mēnešus un nazofaringoskopijas laikā tika konstatēti pastiprināti izdalījumi aizdegunē, kā arī izmeklējot netika konstatētas nedz alerģijas (saskaņā ar alergologa konsultāciju, kuras laikā veikti ādas testi, kopīgā IgE noteikšana asins serumā), nedz deguna blakusdobumu iekaisumi (apstiprināts datortomogrāfijas izmeklējumā aksiālā un koronārā plaknē), nedz gastroezofageālā refluksa slimība (saskaņā ar gastroenterologa konsultāciju, fibrogastroskopijas izmeklējumu). Visiem pacientiem ar izolētu aizdegunes tecēšanas sindromu, kuri tika iekļauti pētāmajā grupā, nebija terapeitiska efekta uz iepriekš empīriski nozīmētiem medikamentiem, proti, topiskos steroīdus saturošiem deguna aerosoliem, protonu sūkņu inhibitoriem un antihistamīniem. Katrai grupai tika ņemtas biopsijas no deguna apakšējās gliemežnīcas vidējās daļas un aizdegunes velves. Iegūtie audu paraugi tika apstrādāti RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta Morfoloģijas laboratorijā, kur tie tika krāsoti ar hematoksilīnu un eozīnu rutīnas histoloģiskās ainas izvērtēšanai un ar imūnhistoķīmiskām metodēm neiropeptīdu analīzei. Dati tika uzskaitīti ar puskvantitatīvo metodi, bet statistikas analīzei izmantotas neparametriskās metodes. Pacientiem, salīdzinot ar kontroles grupu, deguna un aizdegunes audos rutīnas histoloģiskajā ainā vēroja izteiktu hroniska aktīva nespecifiska iekaisuma ainu, bet imūnhistoloģiskajā audu krāsojumā vēroja statistiski ticami lielāku PGP 9.5, hromogranīna A, VIP, NPY, kalcitonīna gēnam radniecīgā peptīda, kaspāzes, NFkB, TNFα un beta defensīna atradi. Šie dati liecina par hronisku aktīvu iekaisumu, neiroendokrīnās inervācijas pastiprināšanos, parasimpātiskās nervu sistēmas aktivāciju, interleikīna 6 un interleikīna 10 iesaisti iekaisuma regulācijā, apoptozi un audu remodelāciju deguna un aizdegunes gļotādā izolēta aizdegunes tecēšanas sindroma gadījumā
Distribution of neuropeptides in nasal and nasopharyngeal mucosa in patients with the post nasal drip syndrome
Get PDFOBJECTIVE The post nasal drip is a very common symptom of sinusitis, allergic rhinosinusopathy, the gastroesophageal reflux disease, but there are some patients, who have a post nasal drip, sensation of a foreign body in the nasopharynx and a non-specific irritant cough with no others symptoms or signs of sinus inflammations or allergy. In the posterior rhinoscopy mucus discharge is seen. Ethiology and pathogenesis of this syndrome evolution are still unclear. The aim of the study was to identify the neuropeptide appearance and distribution in nasal and nasopharyngeal mucosa in the patients with the isolated post nasal drip syndrome and the control group, for the comparison of the data. MATERIALS AND METHODS. We investigated the biopsies of nasal and nasopharyngeal mucosa from 11 adult patients, who had the isolated post nasal drip syndrome and from 2 control group patients without post nasal drip, by conventional light microscopy and immunohistological techniques for the protein gene product 9.5 (PGP), Neuropeptide Y (NPY), serotonin, Substance P (SP), vasoactive intestinal peptide (VIP), Calcitonin gene related peptide (CGRP) and Chromogranin A (CgA). RESULTS. The conventional light microscopy showed a very thick basal membrane, the sclerosis of small blood vessels, the hyperplasia of mucosal glands- the neurogenic inflammation, mostly in nasopharyngeal mucosa. The abundance of PGP-containing nerve fibres was found around glands, sclerotic arterioles in almost all the cases. The main neuropeptides that were found in the mucosa of the patients were VIP, NPY, CgA, mostly in the nasopharyngeal mucosa. There were differences in PGP-containing structures and the selective neuropeptide (NPY, CgA, and VIP) distribution in nasal and nasopharyngeal mucosa in comparison with the control group. CONCLUSIONS. The main histological changes in the patients with the isolated post nasal drip syndrome are a thickened basal membrane, the hyperplasia of basal cells, pronounced hyperplasia of mucosal glands, the sclerosis of small arterioles. The main neuropeptides that are found in nasal and nasopharyngeal mucosa samples are PGP 9.5, vasoactive intestinal peptide, neuropeptide Y and chromogranin in the post nasal drip syndrome group. There is an imbalance of common neuropeptide-containing innervations, mainly sympathic nerves, the precursors of neuropeptides- chromogranins in the nasopharyngeal mucosa of the patients with the post nasal drip syndrome. SP and CGRP are not the most characteristic neuropeptides in the case of the post nasal drip syndrome pathogenesis.Peer reviewe
Going Beyond Counting First Authors in Author Co-citation Analysis
Get PDFThe present study examines one of the fundamental aspects of author co-citation analysis (ACA) - the way co-citation
counts are defined. Co-citation counting provides the data on which all subsequent statistical analyses and mappings
are based, and we compare ACA results based on two different types of co-citation counting - the traditional type that
only counts the first one among a cited work's authors on the one hand and a non-traditional type that takes into
account the first 5 authors of a cited work on the other hand. Results indicate that the picture produced through this non-traditional author co-citation counting contains more coherent author groups and is therefore considerably clearer. However, this picture represents fewer specialties in the research field being studied than that produced through the traditional first-author co-citation counting when the same number of top-ranked authors is selected and analyzed. Reasons for these effects are discussed
Variations on the Author
Get PDF“Variations on the Author” discusses two of Eduardo Coutinho’s recent films (Um Dia na Vida, from 2010, and Últimas Conversas, posthumously released in 2015) and their contribution to the general question of documentary authorship. The director’s filmography is characterized by a consistent yet self-effacing form of authorial self-inscription: Coutinho often features as an interviewer that rather than express opinions propels discourses; an interviewer that is good at listening. This mode of self-inscription characterizes him as an author who is not expressive but who is nonetheless markedly present on the screen. In Um Dia na Vida, however, Coutinho is completely absent form the image, while Últimas Conversas, on the contrary, includes a confessional prologue that moves the director from the margins to the center of his films. This article examines the ways in which these works stand out in the filmography of a director who offers new insights into the notion of cinematic authorship
Appropriate Similarity Measures for Author Cocitation Analysis
Get PDFWe provide a number of new insights into the methodological discussion about author cocitation analysis. We first argue that the use of the Pearson correlation for measuring the similarity between authors’ cocitation profiles is not very satisfactory. We then discuss what kind of similarity measures may be used as an alternative to the Pearson correlation. We consider three similarity measures in particular. One is the well-known cosine. The other two similarity measures have not been used before in the bibliometric literature. Finally, we show by means of an example that our findings have a high practical relevance.information science;Pearson correlation;cosine;similarity measure;author cocitation analysis
Remodeling Factors, Transcription Factors and Angiogenetic Factors in Cholesteatoma in Ontogenetic Aspect
Get PDFINTRODUCTION: The main goal of our study was to describe the transcription factor (NF-κβ), angiogenetic factor (VEGF), and remodeling markers (MMP-9 and TIMP-4) of the cholesteatoma tissue compared to control skin tissue. There are still uncertainties how transcription, angiogenetic and remodeling factors affect the cholesteatoma course. MATERIALS AND METHODS: Eight cholesteatoma tissue specimens were retrieved from children, seven – from adults, seven skin controls – from cadavers. Obtained material immunohistochemically were stained for NF-κβ, MMP-9, TIMP-4, VEGF. Non-parametric statistic methods were used. RESULTS: A statistically significant higher numbers of NF-κβ and TIMP-4 immunoreactive cells in the cholesteatoma compared to control group. A very strong positive correlation between MMP-9 and TIMP-4 was seen in the patient group. A strong positive correlation - between MMP-9 in matrix and MMP-9, VEGF in perimatrix, between TIMP-4 in matrix and TIMP-4 in perimatrix, NF-κβ in the matrix and VEGF; between TIMP-4 in perimatrix and NF-κβ in the matrix. CONCLUSIONS: Correlation between MMP-9 and TIMP-4 suggests that TIMP-4 in cholesteatoma tissue intercorrelates to MMP-9. TIMP-4 likely regulates the development of cholesteatoma. Disbalance between MMPs and TIMPs affects NF-κβ and causes uncontrolled cell proliferation and immune response in this tumor. There is a lack of VEGF strong expression in cholesteatoma perimatrix
Dispelling the Myths Behind First-author Citation Counts
Get PDFWe conducted a full-scale evaluative citation analysis study of scholars in the XML research field to explore just how different from each other author rankings resulting from different citation counting methods actually are, and to demonstrate the capability of emerging data and tools on the Web in supporting more realistic citation counting methods. Our results contest some common arguments for the continued
use of first-author citation counts in the evaluation of scholars, such as high correlations between author rankings by first-author citation counts and other citation
counting methods, and high costs of using more realistic citation counting methods that are not well-supported by the ISI databases. It is argued that increasingly available digital full text research papers make it possible for citation analysis studies to go beyond what the ISI databases have directly supported and to employ more
sophisticated methods
- …
