1,720,959 research outputs found
Jaunu 110 kV apakšstaciju sadalietaišu shēmu izvēle
Attīstoties pilsētai jāattīstās arī elektrotīklam. Tīkla attīstībai jābūt pakļautai noteiktiem principiem, lai nākotnē būtu iespēja apmierināt elektroenerģijas pieprasījumu ar pēc iespējas mazākiem kapitālieguldījumiem. Lielās pilsētās augstsprieguma tīkls attīstās daudzmaz līdzīgi – parasti ap pilsētu cenšas veidot augstsprieguma tīkla loku, vai pat vairākus lokus. Bez loka bieži vien ir sastopamas diagonāles starp mezglu apakšstacijām, kā arī augstsprieguma līniju dziļie ievadi pilsētas centra rajonos. Būvējot jaunas apakšstacijas vai veicot rekonstrukcijas, jācenšas izmantot optimālāko 110kV sadalietaises shēmu, ņemot vērā kā tehniskos, tā arī ekonomiskos aspektus. Viena no prasībām ko izvirza elektrotīkliem ir elektroapgādes drošums. Kā zināms elektroapgādes drošums un kapitālieguldījumi ir cieši saistīti savā starpā. Prognozējot apakšstacijas slodzi un izrēķinot sadalietaišu darbnespējas varbūtības ir iespējams izvēlēties piemērotāku apakšstacijas shēmu. Šajā darbā ir izrēķinātas četru dažādu 110 kV apakšstaciju sadalietaišu shēmu darbnespējas varbūtības. Aprēķini pierādīja divkopņu shēmas augstāku drošuma līmeni salīdzinot ar citām apskatītajām sadalņu shēmām
Selection of Schemes of Switchgears for New 110kV Substations
Attīstoties pilsētai jāattīstās arī elektrotīklam. Tīkla attīstībai jābūt pakļautai noteiktiem principiem, lai nākotnē būtu iespēja apmierināt elektroenerģijas pieprasījumu ar pēc iespējas mazākiem kapitālieguldījumiem. Lielās pilsētās augstsprieguma tīkls attīstās daudzmaz līdzīgi – parasti ap pilsētu cenšas veidot augstsprieguma tīkla loku, vai pat vairākus lokus. Bez loka bieži vien ir sastopamas diagonāles starp mezglu apakšstacijām, kā arī augstsprieguma līniju dziļie ievadi pilsētas centra rajonos. Būvējot jaunas apakšstacijas vai veicot rekonstrukcijas, jācenšas izmantot optimālāko 110kV sadalietaises shēmu, ņemot vērā kā tehniskos, tā arī ekonomiskos aspektus. Viena no prasībām ko izvirza elektrotīkliem ir elektroapgādes drošums. Kā zināms elektroapgādes drošums un kapitālieguldījumi ir cieši saistīti savā starpā. Prognozējot apakšstacijas slodzi un izrēķinot sadalietaišu darbnespējas varbūtības ir iespējams izvēlēties piemērotāku apakšstacijas shēmu. Šajā darbā ir izrēķinātas četru dažādu 110 kV apakšstaciju sadalietaišu shēmu darbnespējas varbūtības. Aprēķini pierādīja divkopņu shēmas augstāku drošuma līmeni salīdzinot ar citām apskatītajām sadalņu shēmām
Apakšstaciju energoapgādes drošuma novērtēšana
Šajā rakstā īsi aplūkota apakšstaciju elektroapgādes drošuma problēma. Darbā ir dotas galveno drošumu ietekmējošo lielumu aprēķina formulas un paskaidrots darbnespējas stāvokļa varbūtības aprēķina princips objektu dažāda veida izvietojumiem. Raksta otrajā daļā dota elektroapgādes drošuma līmeņa noteikšanas metodika par pamatu ņemot ekonomisko efektivitāti, un ir aprakstīti tādi elektroapgādes drošuma uzlabošanas paņēmieni kā kopņu sekcionēšana, automātikas pielietošana un drošākas tīkla shēmas izvēle. Raksta trešajā daļā dota darbnespējas varbūtības aprēķina metodika vienai un divām 110 kV apakšstacijas vidsprieguma sekcijām. Veicot divu sekciju darbnespējas varbūtības aprēķinu tika apskatīti divi varianti – kad sekcijas pieslēgtas vienam vai diviem dažādiem transformatoriem. Trešajā daļā tiek arī aprakstīta apakšstaciju darbnespējas varbūtības atkarība no dažādiem faktoriem – apakšstacijas izvietojuma 110 kV tīklā, apakšstaciju skaita starp barošanas centriem un no barojošo līniju garuma. Jautājums par apakšstaciju skaita un izvietojuma starp barošanas centriem ir aktuāls lielpilsētās jo apakšstaciju blīvums pilsētu rajonos ir daudz lielāks nekā lauku rajonos. Savukārt līniju garuma jautājums ir aktuāls tieši lauku rajonos, kur attālumi ir lielāki nekā pilsētās
Kabeļu svina apvalku termiskās izturības pārbaudes metodikas izstrāde divkāršu zemesslēgumu gadījumā
Pilsētu elektrotīklu 10kV kabeļu līniju maksimālās strāvas aizsardzības laikstrāvas raksturlīkņu analīze
Reservation of Middle Voltage Distribution Network Supply Centres
Rapid growth of Latvian economy resulted in rapid growth of electricity demand and consumers’ reliability requirements are also increasing. This article gives technical – economical analysis of amount of reserve supply in middle voltage distribution network.
In this article as supply centers are considered power supply substations (110/20-10-6 kV) middle voltage busbars, which until recently were considered as reliable enough point of power supply. Exploitation experience shows that failures frequently happen, which cause supply disconnection from these supply centers, therefore it is necessary to evaluate consumer`s power supply reservation possibilities from nearest power supply substations (110/20-10-6 kV) using middle voltage distribution network
Going Beyond Counting First Authors in Author Co-citation Analysis
The present study examines one of the fundamental aspects of author co-citation analysis (ACA) - the way co-citation
counts are defined. Co-citation counting provides the data on which all subsequent statistical analyses and mappings
are based, and we compare ACA results based on two different types of co-citation counting - the traditional type that
only counts the first one among a cited work's authors on the one hand and a non-traditional type that takes into
account the first 5 authors of a cited work on the other hand. Results indicate that the picture produced through this non-traditional author co-citation counting contains more coherent author groups and is therefore considerably clearer. However, this picture represents fewer specialties in the research field being studied than that produced through the traditional first-author co-citation counting when the same number of top-ranked authors is selected and analyzed. Reasons for these effects are discussed
Variations on the Author
“Variations on the Author” discusses two of Eduardo Coutinho’s recent films (Um Dia na Vida, from 2010, and Últimas Conversas, posthumously released in 2015) and their contribution to the general question of documentary authorship. The director’s filmography is characterized by a consistent yet self-effacing form of authorial self-inscription: Coutinho often features as an interviewer that rather than express opinions propels discourses; an interviewer that is good at listening. This mode of self-inscription characterizes him as an author who is not expressive but who is nonetheless markedly present on the screen. In Um Dia na Vida, however, Coutinho is completely absent form the image, while Últimas Conversas, on the contrary, includes a confessional prologue that moves the director from the margins to the center of his films. This article examines the ways in which these works stand out in the filmography of a director who offers new insights into the notion of cinematic authorship
Appropriate Similarity Measures for Author Cocitation Analysis
We provide a number of new insights into the methodological discussion about author cocitation analysis. We first argue that the use of the Pearson correlation for measuring the similarity between authors’ cocitation profiles is not very satisfactory. We then discuss what kind of similarity measures may be used as an alternative to the Pearson correlation. We consider three similarity measures in particular. One is the well-known cosine. The other two similarity measures have not been used before in the bibliometric literature. Finally, we show by means of an example that our findings have a high practical relevance.information science;Pearson correlation;cosine;similarity measure;author cocitation analysis
- …
