1,720,961 research outputs found
Older adults perception of time, satisfaction with life and social activities
No full textMaģistra darba mērķis bija noskaidrot laika uztveri vecumdienās un tās saistību ar apmierinātību ar dzīvi, attiecībām un sociālām aktivitātēm. Pētījumā piedalījās 123 respondenti vecumā no 65 līdz 92 gadiem (16 vīrieši), aizpildot aptaujas par Līdzsvarotu laika perspektīvu, Kosmisko transcendenci, Dzīves jēgas izpratni, Sociālo atbalstu, Apmierinātību ar dzīvi un Attiecībām.
Pētījums apstiprināja pieņēmumu, ka vecumdienās pagātnes laika perspektīvas nozīmīgums pieaug, bet nākotnes loma sarūk. Līdzsvarota laika perspektīva pozitīvi saistīta ar transcendenci un dzīves saskaņotības izjūtu. Apmierinātība ar dzīvi saistīta ar biežāku piedalīšanos sabiedriskās aktivitātēs, apmierinātību ar attiecībām un sociālo atbalstu, bet ne sociālo tīklu plašumu.The purpose of the current research was to examine time perception and its relation to satisfaction with life, interpersonal relations and social activities in old age. Participants were 123 adults aged 65 to 92 (16 males) who responded to a questionnaire that included the scales on Balanced Time Perspective, Cosmic Transcendence, Meaning in Life, Satisfaction with Life, Social Support and Relatedness.
A substantial positive association between age and increased past perspective whith narrowing of future time perspective was observed. Balanced time perspective was positively related to greater transcendence and meaning in life. Satisfaction in life was significantly related to active social life, greater feeling of relatedness, but not to the size of social networks
Temporal inefficacy, subjective predominance of the present and after death beliefs: comparing older and young adults
No full textPētījuma mērķis bija izpētīt vai pastāv atšķirības starp vecumiem bezpalīdzības izjūtā laika priekšā, subjektīvā izjūtā par tagadnes dominēšanu un ticības ciešumā pēcnāves dzīvei. Bezpalīdzības izjūta laika priekšā ir neapmierinātība ar kontroles trūkuma sajūtu pār nerimtīgu laika plūsmu – laiku, kurš tiek uztverts kā lineārs un vienvirziena. Tika izvirzītas sekojošas hipotēzes: gados jaunākiem indivīdiem būs novērojama izteiktāka bezpalīdzības laika priekšā izjūta un subjektīva izjūta par tagadnes dominēšanu, nekā gados vecākiem indivīdiem; gados vecāki indivīdi tālu pagātni vērtēs kā subjektīvi nozīmīgāku salīdzinoši ar jauniem cilvēkiem un; gados vecākiem indivīdi vairāk ticēs pēcnāves dzīvei nekā gados jaunāki indivīdi.
Pētījuma izlase – septiņdesmit trīs dalībnieki vecumā no 22 līdz 85 gadiem - tika sadalīta 3 grupās: 22-30 gadus veci indivīdi (n=25), 31-60 gadus veci indivīdi (n=24), kā arī 61-85 gadus veci indivīdi (n=25).
Pētījumā tika izmantota anketa, kurā iekļautas 3 aptaujas - Aptauja par bezpalīdzības laika priekšā izjūtu (Petrican & Burris, 2011), Aptauja par ticību pēcnāves dzīvei (Burris & Bailey, 2009), kā arī Aptauja pat Laika ilguma izjūtu (Cottle, 1964).
No pētījumā izvirzītām trīs hipotēzēm nav apstiprinājusies neviena. Tika atklātas statistiski nozīmīgas atšķirības subjektīvā tagadnes dominēšanas uztverē starp gados vecākiem indivīdiem, salīdzinot ar gados jaunākiem indivīdiem. Gados vecāki indivīdi subjektīvi uztver tagadnes dominēšanu kā izteiktāku, salīdzinot ar gados jaunāko indivīdu grupu.
Pretēji gaidītam, netika atklātas nozīmīgas atšķirības starp grupām bezpalīdzības izjūtā laika priekšā, tāpat gados vecāki indivīdi tālu pagātni nevērtēja kā subjektīvi nozīmīgāku salīdzinoši ar jauniem cilvēkiem un viņiem netika novērota ciešāka ticība pēcnāves dzīvei salīdzinot gados jaunākiem indivīdiem.
Pētījumā tika atklātas statistiski nozīmīgas atšķirības starp vecumu grupām tagadnes subjektīvas nozīmes vērtējumā, kā arī tagadnes ilguma vērtējumā: jaunāki indivīdi tagadni vērtējuši kā subjektīvi nozīmīgāku, salīdzinot ar gados vecākiem cilvēkiem, kuri tagadni uztvēruši kā ilgāku, salīdzinot ar jauniešu grupu. Statistiski nozīmīgas atšķirības atklātas starp trīs vecumu grupām tālas nākotnes subjektīvas nozīmes vērtējumā: vecāki cilvēki tālu nākotni uzskatījuši par subjektīvi mazāk nozīmīgu, nekā abu jaunāko grupu respondenti.
Atslēgas vārdi: laika uztvere, ticība pēcnāves dzīvei, vecumsThe objective of the study was to examine age differences in temporal inefficacy, that is, discontent with the uncontrollability of the passage of time experienced as linear; subjective predominance of the present and; after death beliefs. It was hypothesised that the younger adults will have higher temporal inefficacy and more expressed subjective predominance of the present as compared to the older adults; the older adults will perceive distant past as subjectively more important than the younger adults; and finally –the beliefs in life after- death will be stronger among the older adults.
Seventy three participants – aged 22 – 85 – were organized into 3 groups, namely 22-30 years old (n=25), 31-60 years old (n=24) and 61-85 years old (n=25).
The participants were asked to respond to the questions of Temporal Inefficacy Scale (Petrican & Burris, 2011), After Death Belief Scale (Burris & Bailey, 2009), and The Duration Inventory (Cottle, 1964).
None of the initial hypotheses was confirmed by the results of the study. However significant differences between the older and younger adults were discovered with respect to the perception of subjective predominance of the present, where the older adults perceived the present as more predominant comparing to the younger adults.
Contrary to the expectation no differences were observed between the groups in temporal inefficacy or subjective evaluation of the distant past. There were no differences discovered between the groups in after death beliefs.
The groups demonstrated significant differences in subjective evaluation of the present, with younger adults considering present as more important than older adults, who in turn had estimated the present as longer, comparing to younger adults. Significant differences were discovered between the three groups in their perception of subjective importance of distant future – the older adults considering distant future as less important, comparing to the other two groups.
Key words: perception of time, after death beliefs, agin
VALIDITY AND RELIABILITY OF THE FLOURISHING SCALE: LATVIAN VERSION
Get PDFThe objective of this study was to assess the psychometric properties of the Latvian version of the Flourishing Scale (FS), created by Diener et al. (2010). FS is a brief self-report measure of the respondent’s well-being and success in areas of relationships, self-esteem, purpose, and optimism. The scale provides a single score across 8 items. The original FS was translated to Latvian and then back to English. The Satisfaction with Life Scale and Meaning in Life Questionnaire was applied for testing the convergent validity of the FS. Participants of the study were 191 people, ranged in age from 19 to 68 (159 women, mean age M = 30.62, SD = 9.50). Reliability analysis, exploratory and confirmatory factor analysis (EFA and CFA) of the scale were performed. EFA indicated a one-factor structure. Results showed that the Latvian version of FS has good psychometric properties and demonstrated convergent validity. Testing of the original model by CFA resulted in acceptable fit indices
Relationship of Adaptive Functions of Music Listening and Anxiety Sensitivity in a Young Adult Population
No full textDarba ietvaros pētīts, (1) augstāka trauksmes sensitivitāte ir pozitīvi saistīta ar mūzikas adaptīvām funkcijām (stresa, dusmu, trauksmes un vientulības regulāciju) jaunu pieaugušo populācijā, kā arī, (2) vai jaunu pieaugušo populācijā sievietes ar augstāku trauksmes sensitivitāti biežāk kā vīrieši izmanto mūziku, lai regulētu stresu, dusmas, trauksmi un vientulību. Pētījuma izlase ir jauni pieaugušie N (62), no kuriem 54,8% bija sievietes, 41,9% - vīrieši, 3,2% savu dzimumu norādīja kā “cits”. Respondenti bija vecumā no 18 līdz 27 gadiem (M = 19,67, SD = 2,03). Kā instrumenti trauksmes sensitivitātes mērīšanai izmantota Trauksmes sensitivitātes skala ASI-3 (Taylor et al.2007), mūzikas klausīšanās adaptīvo funkciju mērīšanai adaptēti latviešu valodā un izmantoti Mūzikas klausīšanās adaptīvo funkciju skalas (Groarke & Hogan, 2018) 4 faktori: stresa, dusmu, trauksmes un vientulības regulācija. Pētījuma rezultāti apstiprina, ka starp trauksmes sensitivitāti (summāro vērtējumu) un visām četrām šajā pētījumā apskatītajām mūzikas adaptīvajam funkcijām tika atklātas vājas, bet statistiski nozīmīgas pozitīvas saistības. Līdz ar to pirmā pētījuma hipotēze – augstāka trauksmes sensitivitāte ir pozitīvi saistīta ar mūzikas adaptīvām funkcijām (stresa, dusmu, trauksmes un vientulības regulāciju) – ir apstiprinājusies. Pētījuma rezultāti neuzrāda statistiski nozīmīgu atšķirību starp vīriešiem un sievietēm ar augstu trauksmes sensitivitāti un mūzikas klausīšanās adaptīvajām funkcijām afekta regulācijā. Tas ir pretrunā ar iepriekšējiem pētījumiem un var tikt interpretēts kā pētījuma ierobežojuma rezultāts mazā pētījuma izlases N(62) apjoma dēļ. Turpmāki pētījumi ir nepieciešami, lai noskaidrotu, vai mūzikas klausīšanās adaptīvās funkcijas afekta regulācijā ir ar negatīvu vai pozitīvu ietekmi ilgtermiņā uz cilvēkiem ar augstu trauksmes sensitivitāti.This study investigates the relationship between higher anxiety sensitivity and the adaptive functions of music listening (specifically, the regulation of stress, anger, anxiety, and loneliness) in the young adult population. Additionally, it examines whether women, with higher anxiety sensitivity, use music more frequently to regulate affect—stress, anger, anxiety, and loneliness—compared to men within the young adult population. Study sample consists of young adults N (62), of whom 54.8% were women, 41.9% were men, 3.2% indicated their gender as "other". Respondents were between the ages of 18 and 27 (M = 19.67, SD = 2.03). Respondents were between the ages of 18 and 27 (M = 19.61, SD = 2.10). The Anxiety Sensitivity Index ASI-3 (Taylor et al., 2007, adapted by Miglava, 2017) served as the instrument to measure anxiety sensitivity. To gauge affect regulation, one of the adaptive functions of music listening, the study adapted and employed the 4 factors from the Adaptive Functions of Music Listening Scale (Groarke, Hogan, 2018): regulation of stress, anger, anxiety, and loneliness. It has been confirmed that statistically significant (weak) positive correlations were found between anxiety sensitivity (summary) and all four factors of the adaptive functions of music listening. Therefore, the first hypothesis of the study—higher anxiety sensitivity is related to the adaptive functions of music (regulation of stress, anger, anxiety, and loneliness)—has been confirmed. The results of the study show no statistical difference between men and women with high anxiety sensitivity and the adaptive functions of music listening in affect regulation. It can be interpreted as a result of limitation of the study due to a small size of the study sample N(62). Further research is needed to determine whether the adaptive functions of music listening in affect regulation has positive or negative effects long-term in people with high anxiety sensitivity. Keywords: anxiety sensitivity, affect regulation, emotion regulation, adaptive functions of music listenin
Associations Between Grief Attitudes and Self-Compassion
No full textŠī pētījuma mērķis bija izpētīt saikni starp attieksmēm pret sērām, līdzjūtības pret sevi komponentiem un zaudējuma raksturlielumiem. Kā arī noskaidrot, vai pastāv atšķirības sēru izpausmēs atkarībā no zaudējuma raksturlielumiem indivīdiem, kas piedzīvoja tuva cilvēka zaudējumu. Šajā pētījumā piedalījās 110 respondenti vecumā no 19 līdz 57 gadiem, kuri piedzīvoja tuva cilvēka zaudējumu. Pētījumā izmantotās: “Iejūtības pret sevi skala” (Neff, 2003b); “Traumatisko sēru aptauja” (Boelen & Smid, 2017). Pētījumā tika atklāts, ka pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp norobežošanās, pārņēmtību un sēru simptomiem, kā arī prognozētu tuvinieka nāvi, zaudētā cilvēka vecumu un adaptīvāku sērošanu. Turklāt tika atklātas statistiski nozīmīgas atšķirības starp izjusto tuvību, uztvērto zaudējuma smagumu un traumatisko sēru simptomiem.The purpose of this study is to explore the relationship between attitudes toward bereavement, components of self-compassion, and bereavement aspects. Also, to find out whether there are differences in attitudes toward bereavement depending on the bereavement aspects in individuals who have experienced the loss of a loved one. 110 respondents aged 19 to 57 who have experienced the loss of a loved one took part in this study. "Self – Compassion scale" (Neff, 2003b); “The Traumatic Grief Inventory” (Boelen & Smid, 2017) were used in the study. The results of research revealed that there were statistically significant relationships between isolation, overidentification, and grief symptoms, as well as predicted death of a loved one, age of the bereaved, and more adaptive grieving. In addition, only statistically significant differences were found between perceived closeness, perceived severity of loss, and traumatic bereavement symptoms
The Relationship Between Emotional Eating and Occupational Stress
No full textPētījuma mērķis ir noskaidrot, vai pastāv saistība starp emocionālo ēšanu un profesionālo stresu, noskaidrot, kuri profesionālā stresa faktori ir saistīti ar emocionālo ēšanu, kā arī kuri profesionālā stresa faktori prognozēs emocionālo ēšanu. Pētījumā piedalījās 50 respondenti vecumā no 22 līdz 73 gadiem. Dzimuma iedalījums: 56% (28 cilvēki) sievietes, 44% (22 cilvēki) vīrieši. Respondentu atbildes tika anonīmi apkopotas, izmantojot Google Forms aptauju. Aptauja sastāvēja no Ēšanas uzvedības modeļu aptaujas (Eating Behaviour Patterns Questionnaire (EBPQ); Schlundt, Hargreaves, & Buchowski, 2003) un Stress darbavietā (Occupational Stress Indicator (OSI), Evers, Frese, & Cooper, 2000). Apkopojot rezultātus, var secināt, ka pastāv statistiski nozīmīgas, pozitīvas saistības starp emocionālo ēšanu un profesionālo stresu. Visas korelācijas ir vidēji ciešas. Pieaugot viena mainīgā vērtībai, pieaug otra mainīgā vērtība.The purpose of the study was to find out whether there is a relationship between emotional eating and professional stress, to find out which professional stress factors are related to emotional eating, as well which professional stress factors predict emotional eating. The study consists of 50 respondents aged between 22 and 73 years old. The gender distribution was 56% (28 people) women and 44% (22 people) men. Respondent responses were collected anonymously using Google Forms survey. The survey consists of Eating Behaviour Patterns Questionnaire (EBPQ; Schlundt, Hargreaves, & Buchowski, 2003) and Occupational Stress Indicator (OSI;, Evers, Frese, & Cooper, 2000). Summarizing the results, it can be concluded that there are statistically significant positive connections between emotional eating and professional stress. All correlations are moderately strong. As the value of one variable increases, the value of the other variable increases
The Relationship of Sexual Shame to Sexual Satisfaction
No full textŠī pētījuma mērķis ir noskaidrot vai ir saistība starp seksuālā kauna uzjūtu un seksuālo apmierinātību cilvēkiem, kas ir pāra attiecībās. Kopā pētījumā piedalījās 134 respondenti, no kuriem ir 116 sievietes vecumā no 23 līdz 62 gadiem (M=39.06; SD=7.91) un 18 vīrieši vecumā no 23 līdz 64 gadiem (M=36.83; SD=7.8). Seksuālā kauna mērīšanai tika izmantota Kyle Inventory of Sexual Shame (KISS; Kyle,2013) aptauja. Latvijā aptauju adaptējusi L. Savicka (2018). Seksuālās apmierinātības mērīšanai tika izmantota Sexual Satisfaction Scale (SSS, Derogatis & Melisaratos, 1979; Young, Denny, Luquis, & Young, 1998) aptauja. Latvijā adaptāciju veikusi K. Medne (2010). Lai noteiktu saistību starp seksuālo kaunu un seksuālo apmierinātību tika izmantots Spīrmena korelācijas koeficients, kas uzrādīja statistiski nozīmīgu negatīvas sakarības korelāciju, kas norāda uz to, jo lielāks seksuālā kauna rādītājs, jo mazāka ir seksuālā apmierinātība.Aim of this study is to find out if there is a relationship between the feeling of sexual shame and sexual satisfaction in people who are in a relationship. A total of 134 respondents participated in the study, of which there are 116 women aged 23 to 62 years (M=39.06; SD=7.91) and 18 men aged 23 to 64 years (M=36.83; SD=7.8). The Kyle Inventory of Sexual Shame (KISS; Kyle, 2013) was used to measure sexual shame. In Latvia, the survey was adapted by L. Savicka (2018). The Sexual Satisfaction Scale (SSS, Derogatis & Melisaratos, 1979; Young, Denny, Luquis, & Young, 1998) survey was used to measure sexual satisfaction. In Latvia, the adaptation was made by K. Medne (2010). Spearman's correlation coefficient was used to determine the relationship between sexual shame and sexual satisfaction, which showed a statistically significant negative correlation, indicating that the higher the sexual shame score, the lower the sexual satisfaction
Going Beyond Counting First Authors in Author Co-citation Analysis
Get PDFThe present study examines one of the fundamental aspects of author co-citation analysis (ACA) - the way co-citation
counts are defined. Co-citation counting provides the data on which all subsequent statistical analyses and mappings
are based, and we compare ACA results based on two different types of co-citation counting - the traditional type that
only counts the first one among a cited work's authors on the one hand and a non-traditional type that takes into
account the first 5 authors of a cited work on the other hand. Results indicate that the picture produced through this non-traditional author co-citation counting contains more coherent author groups and is therefore considerably clearer. However, this picture represents fewer specialties in the research field being studied than that produced through the traditional first-author co-citation counting when the same number of top-ranked authors is selected and analyzed. Reasons for these effects are discussed
Illness Centrality: Relationship Between Illness Perception and Self-esteem in People with Arthritis
No full textŠī maģistra darbā mērķis ir izpētīt, kādi ir saistības starp slimības uztveri, pašcieņu un identificēšanos ar slimību rādītāji cilvēkiem ar artrītu. Pētījums balstās uz slimības pieredzes (illness) izzināšanu, kas ietver slimības radītās psiholoģiskās un sociālās izmaiņas (Helgeson & Zajdel, 2017), kas nozīmē, ka netiks analizēta pati slimība (disease), bet tās radītās izmaiņas. Runājot par saslimšanas pieredzi, pētījumos galvenokārt dominē slimības uztvere, proti, cilvēka veidots kognitīvs modelis, kas balstīts uz viņam pieejamām zināšanām, lai mēģinātu izprast slimību un pielāgotos tai (Petrie, Weinman, 2006). Tika izvirzītas hipotēzes, ka lielāka slimības noraidīšana vai pārņemtība ar slimību saistīsies ar negatīvāku slimības uztveri un zemāku pašvērtējumu, savukārt slimības pieņemšana vai bagātināšanās būs raksturīga gados jaunākiem cilvēkiem ar artrītu. Pētījuma izlasi veido 100 respondentu vecumā no 19 līdz 73 gadiem (M= 40,69, SD = 14,4). Izlasi veido 96 sievietes, 3 vīrieši (1 nav norādījis). Pētījumā tika izmantotas trīs aptaujas, papildinot tās ar jautājumiem demogrāfiskās informācijas ieguvei (dzimums, vecums, izglītības līmenis, informatīviem nolūkiem – diagnosticētā artrīta veids un ilgums). Respondentu slimības uztveres rādītāju iegūšanai tika izmantota “Slimības uztveres skala” (Illness Perceptions Questionnaire (IPQ), Weinman et al., 1996) saīsinātā versija - Brief Illness Perception Questionnaire, Brief IPQ) (Broadbent et al, 2006), respondentu pašcieņas datu iegūšanai izmantota “Rozenberga pašcieņas aptauja” (Rosenberg Self-Esteem Scale; Rosenberg, 1965), savukārt, lai noskaidrotu uz slimību centrētas identitātes līmeni, izmantota Uz slimību centrēta identitāte “Slimības identitātes skala” (The Illness Identity Questionaire, IIQ, Oris et al., 2016). Maģistra darbā pierādīts, ka negatīvāka slimības uztvere var izpausties divos polos – cilvēks var kļūt ar slimību pārņemts vai uzskatīt, ka slimības radītās izmaiņas ir identitāti pozitīvi mainošas. Turpretī, ja cilvēks prognozē, ka saslimšana būs ilgstoša, bet slimības simptomi netiek izjusti lielā mērā, tos ir iespējams kontrolēt un slimība ir saprotama, tiek prognozēta slimības Pieņemšana. Jo pārņemtāks ar savu slimību ir cilvēks, jo zemāka ir pašcieņa. Vienlaikus secināts, ka vecums prognozē lielāku Pārņemtību ar saslimšanu.In this master's work, the goal was to explore whether there is relationship between Illness perception, self-esteem, and Illness Centrality in people with arthritis. When it comes to the experience of getting diagnosed with chronic disease, research is mostly dominated by the Illness perception, a man-made cognitive model based on the knowledge available to him to try to understand and adapt to the illness (Petrie, Weinman, 2006). Hypotheses were raised that respondents with higher Illness perception will have lower self-esteem; younger respondents who have a chronic illness will be less likely to identify with their illness. The sample of the study consists of 100 respondents aged 19 to 73 years (M = 40.69, SD = 14.4). The sample is made up of 96 women, 3 men (1 not specified). The study used three Questionnaire - Illness perceptions Questionnaire (IPQ; Weinman et al., 1996) abbreviated version - Brief Illness Perception Questionnaire, Brief IPQ) (Broadbent et al, 2006); Rosenberga self-esteem Scale (Rosenberga, 1965), The Illness identity Questionnaire (IIQ; Oris et al., 2016). These findings indicate that higher Illness perception can manifest itself in two poles - a person can become overwhelmed with the disease or believe that changes caused by the disease are positively altering identities. Conversely, if a person predicts that the illness will be long-term but symptoms of the illness are not felt to a large extent, they can be controlled and the illness is understandable, adoption of the illness is predicted. The more overwhelmed the person with their illness, the lower the self-esteem. At the same time, it has been concluded that age predicts greater engulfment of the disease
- …
