3 research outputs found
Efektivitas Teknik Problem Solving untuk Meningkatkan Kemampuan Pengambilan Keputusan Karier Siswa
No full textABSTRAK Norisa, Eva. 2015. Efektivitas Teknik Problem Solving untuk Meningkatkan Kemampuan Pengambilan Keputusan Karier Siswa, Skripsi, Jurusan Bimbingan dan Konseling, Fakultas Ilmu Pendidikan, Universitas Negeri Malang, Pembimbing: (I) Drs. Hariadi Kusumo, M.Pd, (II) Dr. IM Hambali, M.Pd Kata kunci: problem solving, keputusan karier, karier Siswa SMA merupakan individu yang berada pada masa remaja akhir. Salah satu tugas perkembangan siswa SMA adalah mampu membuat keputusan serius salah satunya dalam hal karier. Setiap siswa memiliki karakteristik yang berbeda-beda dari kemampuannya, bakat, minat, potensi dan kekuranganya. Untuk membantu siswa agar mencapai kematangan dalam bidang karier, diperlukan suatu layanan bimbingan karier yang dapat membantu siswa dalam mengambil keputusan karier, salah satunya dengan pelatihan teknik problem solving.Rumusan masalah penelitian ini adalah (1) Bagaimana tingkat pengambilan keputusan karier siswa SMA Negeri 1 Kandangan?, (2) Apakah teknik problem solving efektif untuk membantu siswa dalam meningkatkan kemampuan pengambilan keputusan karier pada siswa SMA Negeri 1 Kandangan? Rancangan penelitian yang digunakan dalam penelitian ini adalah pre-experimental dengan menggunakan metode one group pretest-postest design. Subjek penelitian ini adalah siswa kelas XI MIA 4 di SMA Negeri 1 Kandangan. Teknik pengumpulan data menggunakan tes pengambilan keputusan karier. Analisis data yang digunakan adalah analisis uji Wilcoxon. Hasil penelitian menunjukkan adanya pengaruh dari pelatihan teknik problem solving terhadap peningkatan kemampuan pengambilan keputusan karier siswa SMA. Hal ini dinyatakan dalam perhitungan uji Wilcoxon didapatkan nilai signifikansi 0,005 dimana lebih kecil dari 0,05 dengan diperoleh angka Z- 2.816 dimana lebih besar dari 1,96 (standar Ztabel). Sehingga dapat diartikan bahwa ada perubahan tingkat kemampuan pengambilan keputusan karier siswa SMA. Kesimpulan dari penelitian ini adalah teknik problem solving efektif untuk meningkatkan pengambilan keputusan karier siswa. hal tersebut ditunjukkan melalui adanya peningkatan kemampuan pengambilan keputusan karier pada saat sebelum dan sesudah diberikan treatment. Adapun saran bagi sekolah dapat dijadikan rujukan mengenai layanan bimbingan dan konseling. Bagi konselor dapat digunakan sebagai salah satu layanan bimbingan dan konseling, dan bagi peneliti selanjutnya dapat melakukan penelitian serupa dengan menggunakan kelompok kontrol
Agrarian reform and collectivization in Bauska 1944. - 1949.
No full textBakalaura darbs „Agrārā reforma un kolektivizācija Bauskas apriņķī 1944. – 1949. gads” sniedz ieskatu padomju varas lauksaimniecības politikas izpausmēs Bauskas apriņķī: kolhozu izveides vēsturiskajos priekšnoteikumos un kolektivizācijas metodēs.
Pirmajā nodaļā tiek aplūkota padomju realizētā lauksaimniecības politika Latvijā kopumā. Skatīts, kā padomju vara sasniedza lauksaimniecībā izvirzīto galamērķi – vienlaidus kolektivizāciju. Tas tika īstenots pielietojot pret individuālajiem zemniekiem politiska un ekonomiska veida represijas. Savukārt turpmākajās nodaļās autore apraksta agrāro reformu un nodokļu politiku Bauskas apriņķī. Tiek apskatīti arī Bauskas lauksaimniecības kooperatīvi un MTS kuriem bija nozīme kolektivizācijas procesā, jo ar tiem zemniekiem centās pierādīt, ka kolektīva saimniekošana ir progresīvāka. Skatīts, kā norisa kolektivizācijas gaita apriņķī. Tiek aplūkoti iemesli, kāpēc daļa kolhozu tika nodibināti jau pirms 1949. gada 25. marta deportācijām un cik strauji kolektivizācija norisa apriņķī tūlīt pēc iedzīvotāju izsūtīšanas. Rakstīts arī par galvenajām problēmām, ar kurām nācās sastapties izveidotajiem kolhoziem - kolhozu nespēja izpildīt noteiktos valsts plānus, kolhoznieku neieinteresētība strādāt kolhozos, kā arī skatīts kā notika cīņa pret kulakiem Bauskas apriņķī.
Kā priekšlikumu autore izvirza turpināt pētīt ar lauksaimniecības sociālistisko pārveidošanu saistītos vēstures avotus par atsevišķiem Latvijas rajoniem, novadiem, vākt arī vietējo laika biedru atmiņas, jo līdz šim šādu pētījumu nav daudz.The Bachelor’s Thesis “Agrarian Reform and Collectivization in Bauska District in the Years 1944 – 1949” provides insight into the manifestation of the Soviet agricultural policy in Bauska district: historical preconditions for the development of collective farms and methods of collectivization.
The first chapter deals with the implemented Soviet agricultural policy in Latvia in general. The author examined how the Soviets attained the final aim set in agriculture, i.e., the overall collectivization. It was implemented through application political and economic repressions against individual farmers. In the next chapters the author describes the agrarian reforms and taxation policy in Bauska district. Examined Bauska agricultural cooperatives and MTS, which played a significant role in the collectivization process, because through them the farmers were argued that the collective management was more advanced. Examed the pace of collectivization progress in the district, reasons why a part of collective farms was already established before the deportations of March 25, 1949 and tempos of collectivization in the district immediately after deportation of the residents. Describes the key problems encountered by the established collective farms – the collective farms could not fulfil the set state plans, disinterestedness of collective farmers to work in collective farms. Also provides insight into the fight against kulaks in Bauska district
As a proposal the author brings forward to continue the study of historical sources related to the socialistic transformation as regards individual Latvian regions, districts, to collect memories of local contemporaries with the events, as so far such studies are quite scanty
Succesion of state responsibility from Predessor-state to Successor-state in case of state succession. Izvēlos
No full textPolitisku, sociālu un ekonomisku pārmaiņu rezultātā valstis mēdz piedzīvot dažādas valstiskuma izmaiņas. Vien divdesmitajā gadsimtā norisa gan dekolonizācija, gan “desovietizācija”. Taču starptautiskajās tiesībās joprojām nav nodibināti skaidri principi, kā tieši valsts-priekšteces dažādās tiesības un pienākumi pāriet uz valsti-pēcteci. Darba mērķis ir izvērtēt Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tiesību komisijas pantu projekta par “Valstu tiesību pēctecību attiecībā uz valsts atbildību” atbilstību starptautiskajām paražu tiesībām. Lai sasniegtu darba mērķi, nepieciešams izpētīt valstu un starptautisku tiesu, tribunālu praksi jautājumā par valsts starptautiskās atbildības pēctecību, identificēt starptautiskās paražas un tās salīdzināt ar ANO Starptautisko tiesību komisijas pantu projektu par Valstu tiesību pēctecību attiecībā uz valsts atbildību. Prakses izpētes rezultātā konstatējams valsts atbildības pēctecības pamatprincipa nemainīgums: valsts-pēctece nepārņem valsts-priekšteces starptautisko atbildību. Tomēr no valsts atbildības ne-pārejas praksē ir identificējami divi izņēmumi – valsts-pēcteces labprātīga apņemšanās pārņemt valsts-priekšteces saistības un īpaši gadījumi, kuros starptautiskā tiesa vai tribunāls konstatē valsts atbildības pāreju, pamatojoties uz attiecīgās rīcības ciešo saikni ar valsti-pēcteci, tās teritoriju.As a result of political, social and economic turbulence, countries experience different changes of statehood. In the twentieth century alone, we experienced both decolonisation and de-sovietisation. Yet there are no clear principles regulating the transfer of rights and obligations from the predecessor-state to the successor-state under current international law. The goal of this research is to evaluate compliance of the International Law Commission’s draft articles on “Succession of States in respect of State responsibility” with international customary law. In order to achieve the research goal, it is necessary to investigate states practice and international courts, tribunals on the succession of international state responsibility, identify the customary rules, and compare them with the International Law Commission’s draft articles “Succession of States in respect of State responsibility” . As a result of this case study, the author establishes an invariable fundamental principle regarding succession to state responsibility: predecessor-state does not transfer its international responsibility to the successor-state. However, in practice two exceptions to the principle of non-continuity of responsibility can be identified: a voluntary declaration by the successor-state to take over the obligations of the predecessor-state and some specific cases in which an international court or tribunal establishes a transfer of state responsibility on the basis of a close link between the conduct in question and the successor-state
