1,720,972 research outputs found
Praktizējošu māsu profesionālās dzīves kvalitātes psihosociālie aspekti un tos ietekmējošie faktori. Promocijas darba kopsavilkums
No full textDissertation was carried out in Riga, Riga Stradiņš University, Faculty of Nursing. Defence: on 18th of March, 2013 at 17.00 during Rīga Stradiņš University Theoretical medicine Promotion Council open meeting in Hippocrate auditorium, Riga, 16 Dzirciema Street.Nurses who work at medical institutions need to face many distress situations daily, nurses often work more than one workload, and are constantly under emotional tension, physical and mental fatigue. Due to overwork, the risk of an injury increases, as well as emotional exhaustion and risks of professional errors may occur. Due to the negative psychosocial aspects of professional life quality, nurses` work may become less productive; employees are absent due to illness, as well as the fluctuation of staff increases. Decreasing work – related burnouts will not only positively influence the people working in the same sector, but also decrease the expenses and offer economical benefit to organizations because the work absence and illnesses, as well as the fluctuation of staff decrease. The aim of the research was to examine the professional life qualities and its psychosocial aspects and their influencing factors of practitioner nurses. In order to attain the objective of the research, a quantitative, non-experimental research was carried out by applying certain tools, such as: The scale of professional life quality, Maslach`s Burnout Inventory, Bek`s Depression Inventory The self-appraisal questionnaire about the features of the state of anxiety, the questionnaire for nurses. The participants of this study were nurses who are approved and practicing within the limits of the Republic of Latvia. The respondents were chosen by using the accessibility i.e. convenience selection method. Overall 1094 respondents were questioned and their age was from 22 to 68 years, with the average length of service - 17,12 years. The results of the research demonstrate that for the selected nurses, there exist statistically important correlations between the psychosocial aspects of professional life quality, as well as statistically important differences in the psychosocial aspects of professional life quality depending on age, work experience, professional profile. The surveyed nurses as several of the most important and influential factors of psychosocial aspects of professional life mentioned, the risk of an infection, inadequate salary and emotionally intense work with people. It needs to be noted that 93,4% of respondents considered supervisions to be necessary among practitioner nurses in Latvia. Thesis contains 44 tables, 3 pictures, 101 references. The volume of thesis is 94 pages, appendices on 10 pages.Dissertation was carried out with the support of the national ESF programme “Project Support for Doctoral and Post-doctoral Studies in Medical Sciences
Psychosocial Aspects of Professional Quality of Life of Practising Nurses' and Factors Affecting Them. Summary of the Doctoral Thesis
No full textPromocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātes Māszinību fakultātē. Aizstāvēšana: 2013. gada 18. martā plkst. 17.00 Rīgas Stradiņa universitātes Teorētiskās medicīnas Promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā.Ārstniecības iestādēs strādājošajām māsām ikdienā jāsastopas ar distresa situācijām, māsas bieži vien strādā vairāk nekā vienu darba slodzi, ir pastāvīgā emocionālās spriedzes stāvoklī, fiziskā un psihiskā nogurumā. Profesionālās dzīves kvalitātes negatīvo psihosociālo aspektu dēļ māsu darbs var kļūt mazāk produktīvs, darbinieki kavē darbu slimošanas dēļ, kā arī palielinās personāla mainība. Ar darbu saistītās izdegšanas samazināšana un novēršana ne tikai pozitīvi ietekmē palīdzošajās profesijās strādājošos, bet arī samazina izdevumus un sniedz ekonomisku ieguvumu organizācijām. Pētījuma mērķis bija izpētīt profesionālās dzīves kvalitātes psihosociālos aspektus un tos ietekmējošos faktorus praktizējošām māsām. Lai sasniegtu pētījuma mērķi tika veikts kvantitatīvs, neeksperimentāls pētījums, pielietojot šādus instrumentus: Profesionālās dzīves kvalitātes skalu, Maslačas izdegšanas aptauju, Beka depresijas aptauju, Trauksmes stāvokļa-iezīmes pašnovērtējuma aptauja, māsu aptaujas anketu. Pētījuma dalībnieki bija Latvijas Republikas teritorijā reģistrētas un praktizējošas māsas. Respondenti tika atlasīti izmantojot pieejamības jeb ērtuma izlases veidu. Kopumā tika aptaujāti 1094 respondenti, kuru vecums bija robežās no 22 līdz 68 gadiem, ar vidējo darba stāžu 17,12 gadi. Pētījuma rezultāti parāda, ka māsu izlasē pastāv statistiski nozīmīgas sakarības starp profesionālās dzīves kvalitātes psihosociālajiem aspektiem, kā arī statistiski nozīmīgas atšķirības profesionālās dzīves kvalitātes psihosociālo aspektu rādītājos atkarībā no vecuma, darba pieredzes, profesionālās darbības profila. Aptaujātās māsas kā svarīgākos profesionālās dzīves psihosociālos aspektus ietekmējošos faktorus atzīmēja inficēšanās risku, darbam neadekvātu atalgojumu un emocionāli intensīvu darbu ar cilvēkiem. Jāatzīmē, ka 93,4% no aptaujātajām personām uzskatīja supervīzijas par nepieciešamām māsu praksē Latvijā. Promocijas darbā ir 44 tabulas, 3 attēli, izmantoti 101 literatūras avots. Darba apjoms bez pielikumiem ir 94 lapaspuses, pielikumi 10 lapaspuses.Promocijas darbs veikts ar Eiropas sociālā fonda projekta “Atbalsts doktorantiem studiju programmas apguvei un zinātniskā grāda ieguvei Rīgas Stradiņa universitātē” finansiālu atbalst
Psychosocial Aspects of Professional Quality of Life of Practising Nurses' and Factors Affecting Them. Doctoral Thesis
No full textPromocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātes Māszinību fakultātē. Aizstāvēšana: 2013. gada 18. martā plkst. 17.00 Rīgas Stradiņa universitātes Teorētiskās medicīnas Promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā.Ārstniecības iestādēs strādājošajām māsām ikdienā jāsastopas ar distresa situācijām, māsas bieži vien strādā vairāk nekā vienu darba slodzi, ir pastāvīgā emocionālās spriedzes stāvoklī, fiziskā un psihiskā nogurumā. Profesionālās dzīves kvalitātes negatīvo psihosociālo aspektu dēļ māsu darbs var kļūt mazāk produktīvs, darbinieki kavē darbu slimošanas dēļ, kā arī palielinās personāla mainība. Ar darbu saistītās izdegšanas samazināšana un novēršana ne tikai pozitīvi ietekmē palīdzošajās profesijās strādājošos, bet arī samazina izdevumus un sniedz ekonomisku ieguvumu organizācijām. Pētījuma mērķis bija izpētīt profesionālās dzīves kvalitātes psihosociālos aspektus un tos ietekmējošos faktorus praktizējošām māsām. Lai sasniegtu pētījuma mērķi tika veikts kvantitatīvs, neeksperimentāls pētījums, pielietojot šādus instrumentus: Profesionālās dzīves kvalitātes skalu, Maslačas izdegšanas aptauju, Beka depresijas aptauju, Trauksmes stāvokļa-iezīmes pašnovērtējuma aptauja, māsu aptaujas anketu. Pētījuma dalībnieki bija Latvijas Republikas teritorijā reģistrētas un praktizējošas māsas. Respondenti tika atlasīti izmantojot pieejamības jeb ērtuma izlases veidu. Kopumā tika aptaujāti 1094 respondenti, kuru vecums bija robežās no 22 līdz 68 gadiem, ar vidējo darba stāžu 17,12 gadi. Pētījuma rezultāti parāda, ka māsu izlasē pastāv statistiski nozīmīgas sakarības starp profesionālās dzīves kvalitātes psihosociālajiem aspektiem, kā arī statistiski nozīmīgas atšķirības profesionālās dzīves kvalitātes psihosociālo aspektu rādītājos atkarībā no vecuma, darba pieredzes, profesionālās darbības profila. Aptaujātās māsas kā svarīgākos profesionālās dzīves psihosociālos aspektus ietekmējošos faktorus atzīmēja inficēšanās risku, darbam neadekvātu atalgojumu un emocionāli intensīvu darbu ar cilvēkiem. Jāatzīmē, ka 93,4% no aptaujātajām personām uzskatīja supervīzijas par nepieciešamām māsu praksē Latvijā. Promocijas darbā ir 44 tabulas, 3 attēli, izmantoti 101 literatūras avots. Darba apjoms bez pielikumiem ir 94 lapaspuses, pielikumi 10 lapaspuses.Promocijas darbs veikts ar Eiropas sociālā fonda projekta „Atbalsts doktorantiem studiju programmas apguvei un zinātniskā grāda ieguvei Rīgas Stradiņa universitātē” finansiālu atbalstu, vienošanās Nr.2009/0147/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/ VIAA/00
Compassion Fatigue, Burnout and Contributory Factors Among Nurses in Latvia
Get PDFAbstractCompassion fatigue is a quite newly defined disorder, characterized by depressed mood in relationship to work accompanied by feelings of fatigue, disillusionment and worthlessness. Burnout is a state of emotional and physical exhaustion caused by excessive and prolonged stress. The objective of the research was to identify the existence of compassion fatigue and burn-out syndrome, and contributory factors in the working environment among nurses practicing in Latvia. The participants of the study were 129 nurses from several hospitals in Latvia. Results of the research indicate burnout and compassion fatigue presence among nurses. A number of factors contributing to burn-out syndrome have been identified
Going Beyond Counting First Authors in Author Co-citation Analysis
Get PDFThe present study examines one of the fundamental aspects of author co-citation analysis (ACA) - the way co-citation
counts are defined. Co-citation counting provides the data on which all subsequent statistical analyses and mappings
are based, and we compare ACA results based on two different types of co-citation counting - the traditional type that
only counts the first one among a cited work's authors on the one hand and a non-traditional type that takes into
account the first 5 authors of a cited work on the other hand. Results indicate that the picture produced through this non-traditional author co-citation counting contains more coherent author groups and is therefore considerably clearer. However, this picture represents fewer specialties in the research field being studied than that produced through the traditional first-author co-citation counting when the same number of top-ranked authors is selected and analyzed. Reasons for these effects are discussed
Variations on the Author
Get PDF“Variations on the Author” discusses two of Eduardo Coutinho’s recent films (Um Dia na Vida, from 2010, and Últimas Conversas, posthumously released in 2015) and their contribution to the general question of documentary authorship. The director’s filmography is characterized by a consistent yet self-effacing form of authorial self-inscription: Coutinho often features as an interviewer that rather than express opinions propels discourses; an interviewer that is good at listening. This mode of self-inscription characterizes him as an author who is not expressive but who is nonetheless markedly present on the screen. In Um Dia na Vida, however, Coutinho is completely absent form the image, while Últimas Conversas, on the contrary, includes a confessional prologue that moves the director from the margins to the center of his films. This article examines the ways in which these works stand out in the filmography of a director who offers new insights into the notion of cinematic authorship
Appropriate Similarity Measures for Author Cocitation Analysis
Get PDFWe provide a number of new insights into the methodological discussion about author cocitation analysis. We first argue that the use of the Pearson correlation for measuring the similarity between authors’ cocitation profiles is not very satisfactory. We then discuss what kind of similarity measures may be used as an alternative to the Pearson correlation. We consider three similarity measures in particular. One is the well-known cosine. The other two similarity measures have not been used before in the bibliometric literature. Finally, we show by means of an example that our findings have a high practical relevance.information science;Pearson correlation;cosine;similarity measure;author cocitation analysis
- …
