18420 research outputs found
Sort by
Demand Side Management at Regional Level
No full textDemand side management commonly is used to manage energy consumption for optimization of available or planned energy generation resources. Since regional level is found as the most appropriate energy planning level for promotion of renewable energy sources and for reduction of environmental impacts, the aim of research was to develop a system for implementation of demand side management at regional level and elaborate the screening methodology for selection of most appropriate options for improvements. Regional demand side management system was developed and tested based on energy structure of typical rural middle-sized region in Latvia. Elaborated screening methodology is based on theoretical and practical basics on decision-making
Cilvēkkapitāla attīstība kā Latvijas ekonomiskās konkurētspējas paaugstināšanas faktors
No full textAnalīze tiek veikta sekojošos virzienos: cilvēkkapitāla teorētiskie aspekti, sakarība starp cilvēkkapitālu un kompānijas konkurētspēju, cilvēkkapitāla modeļu evolūcij
Общество литовских студентов „Bильтис“ и еe вклад в науку и кулътуру Литвы
No full textRīgas Politehniskajā institūtā (RPI)19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā labprāt studēja jaunieši no Lietuvas. Laikā no 1896. līdz 1916. gadam RPI katru gadu studēja 15 – 20 lietuvieši.1902. gadā viņi nodibināja nelegālu biedrību „Viltis“, kura 1909. gadā tika legalizēta. „Viltis” – tā ir cerība, ka būs patstāvīga Lietuvas valsts bez krievu vai poļu kundzības. Lietuviešu studentu biedrība „Viltis“ vienoja lietuviešu studentus, aicināja saglabāt savas tautas kultūru, rīkoja teātra izrādes, palīdzēja materiāli. Biedrības biedri devuši nozīmīgu ieguldījumu Lietuvas valsts attīstībā laikā no 1918. līdz 1940. gadam. Viņi bija celmlauži inženierzinātnēs un izglītībā Lietuvā, ieņēma augstus amatus Lietuvas armijā un valdībā, bija pazīstami kultūras darbinieki. Par to liecina rakstā pieminēto 15 personību biogrāfijas, bet patiesībā bijušā RPI studentu un biedrības biedru skaits ir daudz lielāks. Pirmā Pasaules kara gados, kad RPI tika evakuēts uz Maskavu, biedrība savu darbību pārtrauca. 1926. gadā ”Viltis” atjaunoja savu darbību pie Latvijas Universitātes un darbojās kā patstāvīga biedrība līdz 1938. gadam, kad tā tika iekļauta Latvijas lietuviešu savienības sastāvā un līdzīgi kā citas biedrības tika slēgta 1940. gadā.Biedrībai „Viltis“ ir nozīmīga vieta Lietuvas tūkstoūgadē, kura tiek svinēta 2009. gadā.
Latvijā audzēto kaņepāju šķiedru kvalitātes vērtējums
No full textAr katru gadu aizvien vairāk cilvēki pievēršas veselīgam, ekoloģiskam un videi draudzīgam dzīvesveidam. Videi draudzīgs dzīvesveids nenozīmē vien to, ka tiek lietotas dabiskas preces, bet arī to, ka tiek pievērsta uzmanība preces ražošanas un iegūšanas procesam. Dabiskā šķiedra, kas izceļas ar savām labajām īpašībām un kuras ražošanas procesā nav nepieciešams izmantot ķimikālijas ir kaņepāji. Kaņepāju audzēšanu valstīs aizvien vairāk sāk ieviest arī tāpēc, ka tām nav īpaši vajadzīgi kādi klimata apstākļi, tās ir viegli audzēt un viegli novākt. Visā pasaulē paplašinās kaņepāju šķiedru pielietojums gan tradicionālās tekstilijās, gan tehniskajā tekstilā. Latvijas klimats ir piemērots šo šķiedru audzēšanai. RTU Tekstilmateriālzinību laboratorijā tika pētītas Latvijā audzēto kaņepju šķiedru īpašības un tās salīdzinātas ar tādas pašas šķirnes kaņepāju šķiedru īpašībām, kas audzētas Vācijā un tiek izmantotas tekstiliju ražošanā. Tika noteiktas tādas īpašības kā šķiedru lineārais blīvums, garums, lokanība, stiprība, pagarināšanās spēja, spaļu daudzums, kā arī salīdzināta šķiedru krāsa. Tika konstatēts, ka Latvijā audzētās šķiedras praktiski visos rādītājos pārspēj Vācijā audzēto šķiedru kvalitāti. Latvijā audzētās šķiedru lineārais blīvums - 19.95 tex, vidējais garums – 558mm, noliece sava svara iespaidā – 29,3mm, stiepes robežstiprība – 129.6N, relatīvais pagarinājums trūkšanas brīdī – 2.08%, spaļu masas daudzums – 9%. Salīdzinoši Vācijā audzēto šķiedru īpašību vidējie rādītāji: lineārais blīvums – 25.2 tex, garums – 221mm, noliece sava svara iespaidā – 22.1mm, stiepes robežstiprība – 83.9N, relatīvais pagarinājums trūkšanas brīdī – 1.49%, spaļu masas daudzums – 15.1%. Vienīgi Latvijā audzētiem kaņepājiem ir pelēka, vietām tumši pelēka un reti – dzeltenīga krāsa, kas ir sliktāks rādītājs, nekā Vācijā audzētiem kaņepājiem. Analizējot kaņepāju audzēšanas un pielietošanas tendences pasaulē un Eiropā, kā arī ņemot vērā eksperimentālos rezultātus, varam secināt, ka kaņepāju audzēšanai un pārstrādei Latvijā ir labas perspektīvas
A Fluidic-Muscle Driven Force-Controlled Parallel Platform for Physical Simulation of Virtual Spatial Force-Displacement Laws
No full textDescribed in this paper is a novel six-legged parallel platform driven by fluidic muscles. The advantage of the platform is that it is virtually free of stickslip effects. Thus, the device is well-suited for fine-tuned force control and for physical simulation of virtual forcedisplacement laws. The legs of the platform are of type RRPS and are equipped with a coaxial coil spring and
a fluidic muscle providing push and pull forces. Each leg is equipped with a force sensor, a pressure sensor, and a magnetostrictive position encoder. The control for the platform consists of six control loops for the six operated actuators with model-based force control comprising individual gas models as well as the rubber nonlinearities for each leg. The control law also includes the
gas flow in the proportional directional control valve in 3/3-way function. The present paper describes the basic
architecture of the platform, the dynamic models, as well as testbed results for the existing fluidic-muscle parallel platform DynaHex. It is shown that the presented control scheme leads to a stable force control of the platform for quasi-static motion. As an application,
the device will be employed in fields of biomechanics, as well as in general environments requiring physical
simulation
Termoelektriskā moduļa integrēšanas iespējas cilvēka mikroklimatu regulējošos izstrādājumos. Patentu apskats
No full textKopš aizvēsturiskiem laikiem cilvēki ir meklējuši veidus, kā ar apģērba palīdzību pasargāt sevi no pārāk zemas vai pārlieku augstas apkārtējās vides temperatūras ietekmes. Mūsdienās termoregulācija ar apģērbu tiek risināta gan speciālā tērpā iestrādājot dzesējoša šķidruma plūsmas sistēmas, gan pielietojot augsto tehnoloģiju ceļā izgatavotus siltumu regulējošus materiālus, gan arī iestrādājot apģērbā termoregulējošas elektriskas/elektroniskas konstrukcijas, kā piemēram, sistēmas ar Peltjē elementiem, kur pievadot elementam strāvu, iespējams panākt temperatūras izmaiņas uz tā. Pasaulē jau ir izgudroti un patentēti viedapģērbi un citi izstrādājumi ar integrētiem termoelektriskajiem pārveidotājiem. Šeit jāpiemin izstrādājumi ar vairākiem termoelektriskajiem moduļiem;, ar integrētu siltummaiņu sistēmu; ar integrētu cauruļvadu sistēmu; ar gaisa kondicionieri. Sistēmas atšķiras gan ar strāvas avota izvēli tās darbināšanai, gan siltuma aizvadīšanas no termoelektriskā moduļa aukstās puses risinājuma, gan arī siltās puses dzesēšanas veida, attiecīgi arī: integrēšanas iespējām apģērbā un tā funkcionālo prasību saglabāšanas. Šādiem izstrādājumiem tiek uzrādītas gan priekšrocības, gan trūkumi, integrējot valkāšanai piemērotos produktos, kā piemēram, papildus svars apģērbā, ierobežota tvaiku un gaisa caurlaidība, daudz dažādu detaļu, kas var izraisīt konstrukcijas nestabilitāti un sarežģīt integrēšanas iespējas viedapģērb
Sporta un atpūtas apģērbu sortimenta izgatavošanas darba laika izlietojuma salīdzinoša analīze
No full textLielākā tekstiluzņēmumu problēma Latvijā ir nevienlīdzīgie apstākļi, konkurējot ar ārvalstu uzņēmējiem, pret kuriem nodokļu politika ir labvēlīgāka. Līdz ar to uzņēmumu vadītājiem jādomā par nepārtrauktu darbības uzlabošanu, veicinot knonkurētspēju.
Šodienas reālā ekonomika virza uzņēmumus attīstīt vadības un informācijas tehnoloģiju ieviešanu darba procesā. Augošā konkurence un šobrīd esošie ekonomiskie apstākļi liek uzņēmumiem meklēt jaunus veidus, kā uzlabot uzņēmējdarbības efektivitāti, samazināt ražošanas izmaksas un tādējādi atrodot iekšējās rezerves izmantojot tās uzņēmumu attīstībai.
Arvien vairāk tirgū tiek piedāvāti mūsdienīgi darba laika izlietojuma mērīšanas līdzekļi - ražošanas procesu projektēšanas un vadības sistēmas, kas ievērojami atvieglo un paātrina darba laika izlietojuma noteikšanu, tehnoloģisko secību un darba sadalījuma sastādīšanu. Viena no pazīstamākajām un RTU lietošanā pieejamajām šāda veida sistēmām ir sistēma SSD (Standard Sewing Data), kas paredz darba laika izlietojuma noteikšanu ar makroelementu metodi.
Manuskriptā atspoguļots darba laika izlietojuma salīdzinošs novērtējums. Novērtējumam izmantoti uzņēmuma X darbietilpības dati un salīdzināti ar darba laika izlietojumu, kas iegūts lietojot ražošanas procesu projektēšanas un vadības sistēmu SSD. Salīdzināšanai izmantotas statistiskās datu apstrādes metodes
Atjaunojamo izejvielu attīstība Latvijas teritorijā
No full textRakstā apkopota informācija par Latvijā ražojamo produktu sortimenta paplašināšanas iespējām, balstoties uz vietējām atjaunojamām izejvielām (kaņepes un lini).
Kopš 2007. gada samazinājies linu noiets, tādēļ tika meklētas alternatīvas tehnisko kultūru audzēšanai, lai nodrošinātu esošo linu pārstrādes rūpnīcu darbību. Kā alternatīva varētu kļūt kaņepju šķiedru ražošana, kas Latvijā pamazām tiek atsākta. Kaņepēm ir milzīgas priekšrocības, piemēram, tām nav dabisko kaitēkļu, šķiedra nepūst, nebojājas. Kaņepes augsnes ziņā nav izvēlīga kultūra, iztiek bez minerālā mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļiem. Tās uzlabo augsnes struktūru un ar savu biomasu nomāc nezāles. Kā ikviens dabīgs materiāls, kaņepju audums ir otrreiz pārstrādājams, un dabā sadalās. Kaņepes ir piecas reizes izturīgākas par kokvilnas brezentu, un grūtāk pārraujamas par linu. Latvijā ar kaņepēm 2009. gadā apsēti apmēram 200 ha. Lai nozare veiksmīgi attīstītos, ar kaņepēm nepieciešams apsēt vismaz 1000 ha un iegūt 2400 tonnas šķiedras. Svarīgs posms, lai attīstītu Latvijas tautsaimniecību, ir ne tikai šķiedru ražošana un pirmapstrādes nodrošināšana, bet arī to pārstrāde jau gatavos produktos, kas apliecinātu to kā produktu ar pievienoto vērtību. Tādējādi ir iespēja veicināt pienesumu Latvijas tautsaimniecībā
Mēbeļu un interjeru projektēšanas praksē lietojamās tehnoloģiskās vides
No full textRakstā atspoguļoti pētījuma rezultāti, kas veikti interjera un mēbeļu projektēšanas uzņēmumos, lai izzinātu, kādas ir populārākas projektēšanas programmas, kas ir šo programmu mērķa auditorija, kāda ir cenu amplitūda un kādas ir iespējas attiecīgās programmas sasaistei ar CNC darbagaldiem. Programmatūru specifikas atspoguļotas kopsavilkuma tabulā.
Veiktais pētījums par projektēšanā lietotajām programmām rāda, ka ArchiCAD ir viena no pieprasītākajām programmām, bet ne tik pieprasīta kā AutoCAD un 3DmaxStudio. Tiešu datņu importu uz CNC darbmašīnām pagaidām nevar nodrošināt neviena no apskatītajām automatizētās projektēšanas programmām. Vistuvāk risinājumam šobrīd ir AutoCAD un Woody projektēšanas programmas: tās nodrošina projektu datņu importu uz specializētajām interfeisa programmām, kas transformē DWG, DXF, STG tipa datnes CNC vadības programmās
Marker Making for Materials with Striped Patterns
No full textApģērba izgatavošanā bieži tiek izmantotas svītrainas drānas. Ja to raksts ir izteikts, nepieciešams veikt svītru saskaņošanu izstrādājuma visās detaļās. Šādas stingras raksta novietojuma prasības nosaka nepieciešamību lekālu izklājumu veidot tieši uz drānas, kā arī izmantot specifiskas manuālās tekstilmateriālu klāšanas un piegriešanas metodes.
Izklājuma veidošanas pamatprincipus nosaka svītrainas drānas raksta īpatnības - svītru virziens un svītru izvietojuma veids. Lekālus izvieto vienlaidus izklājumā vai veidojot atsevišķu detaļu sekcijas.
Uz tekstilmateriāliem ar garenvirziena svītrām lekāli tiek izvietoti tradicionāli izmantotajā šķēru virzienā, kas sakrīt ar svītru virzienu. Ap lekālu griezummalām jāparedz auduma rezerve, kas vēlāk tiek izmantota svītru precizēšanai otrās klāšanas un piegriešanas laikā. Materiāla rezerve nepieciešama tām detaļu malām, kas pēc virziena nosacīti sakrīt ar svītru virzienu. Papildus materiāla rezerve raksta saskaņošanai jāparedz mazajām detaļām, kas tiek uzšūtas uz pamatdetaļas un dublējamām detaļām. Tekstilmateriāliem ar šķērsvirziena svītrām izdevīgāk veidot klājumu sekcijās. Detaļu lekāli tiek iegūti no uz papīra izdrukāta sākotnēja lekālu izklājuma. Detaļas vai to blokus uz auduma izvieto tā, lai saskaņotu rakstu izstrādājumā savstarpēji savienojamās detaļās un paredzētu materiāla rezervi raksta saskaņojuma precizēšanai. Izklājumu veido stāva un piedurkņu sekcijām. Pēdējai izklājumā ietilpstošai sekcijai jābeidzas tajā raksta vietā, ar kuru sākas pirmās sekcijas raksts. Asimetrisku svītru gadījumā jānoskaidro, kādā virzienā detaļas jānovieto pret svītru izvietojumu konkrētā izstrādājumā, ko nosaka modeļa dizains.
Ja modeļa dizains paredz svītru novietojumu 45o leņķī pret šķēru virzienu, jānodrošina materiāla svītru saskaņošana visās griezummalās detaļu savienojumu vietās. Izvietojot lekālus 45o leņķī pret šķēru virzienu, tos racionāli blīvi savstarpēji savietot ir daudz grūtāk. Tāpēc ievērojami palielinās materiāla patēriņš.
Nepieciešamība veikt svītru novietojuma saskaņošanu palielina materiāla, darba un laika patēriņu