16456 research outputs found
Sort by
The adaptation of WHO-5 Well-Being Index
No full textPsiholoģijaPsiholoģijaPsychologyPsychologyŠī pētījuma mērķis bija adaptēt PVO – 5 Labbūtības Indeksu (The WHO – 5 Well-Being Index; WHO – 5; Staehr, 1998) Latvijas kultūrvidē un pārbaudīt aptaujas latviskās versijas psihometriskos rādītājus, pamatotību un drošumu. Pētnieciskie uzdevumi bija noskaidrot reakcijas un diskriminācijas indeksu, pantu iekšējās saskaņotības, starppantu korelācijas rādītāju atbilstību psihometriskajām normām, noskaidrot vai pastāv PVO – 5 Labbūtības Indeksa vidējo rādītāju atšķirības starp dzimumiem, noskaidrot skalas iekšējo struktūru un pārbaudīt skalas noturīgumu kā stabilitāti laikā.
Pētījums tika veikts 3 posmos, tāpēc pētījumā piedalījās 3 izlases. Pilotpētījuma izlase sastāvēja no 49 respondentiem (M = 22,63; SD = 4,39), 81,6% bija sievietes. Pētījumā piedalījās 123 respondenti (M = 29,24; SD = 11,95), 66,7 % bija sievietes. Testa – retesta izlase sastāvēja no 46 respondentiem (M = 23,37; SD = 4,5), 82,6% bija sievietes. Izlases tika veidotas pēc ērtuma principa, iekļaujot respondentus ar pietiekamām latviešu valodas prasmēm un vecumā no 18 gadiem.
Pētījumā tika izmantots latviešu valodā adaptētais PVO – 5 Labbūtības Indekss. PVO – 5 ir pašnovērtējuma skala, kas mēra indivīda labbūtību.
Aptaujas tulkošanā piedalījās divi neatkarīgi tulki, trešais cilvēks izvēlējās labāko tulkojuma variantu un tulkojumu gala versiju pārbaudīja RSU docētāja, eksperts psihometrikā. Pilotpētījuma rezultāti bija atbilstoši turpmākās adaptācijas veikšanai. Pantu reakcijas indeksi variē no 2,12 līdz 2,97, diskriminācijas indeksi variē no 0,70 līdz 0,79. Kronbaha alfa rādītājs ir 0,89. Starp visiem pantiem pastāv statistiski nozīmīgas saistības. Konkrētajā izlasē statistiski nozīmīgas atšķirības starp dzimumiem nepastāv. Adaptētai versijai ir skaidra 1- faktora struktūra. Testa – retesta rezultāti uzrāda labu drošumu kā stabilitāti laikā.
Atbildot uz visiem izvirzītajiem pētījuma jautājumiem, tika secināts, ka adaptētais PVO – 5 Labbūtības Indekss ir uzticams instruments indivīda labbūtības mērīšanai.
Turpmāk, PVO – 5 Labbūtības Indeksu var izmantot pētniecībā un psiholoģiskajā vai ārstnieciskajā izpētē Latvijā. Instruments palīdzēs veselības aprūpes speciālistiem noteikt indivīda labbūtības līmeni.The aim of this study was to adapt the WHO – 5 Well-Being Index (The WHO – 5 Well- Being Index; WHO – 5; Staehr, 1998) in the cultural environment of Latvia and to check the psychometric properties, validity and reliability of the WHO – 5 Well-Being Index Latvian version. In order to reach the aim, the author proposed the following tasks: to find out the compliance of reaction and discrimination indices, internal coherence of items, inter-item correlation score to the psychometric norms, to find out whether there are average score differences between the sexes, to find out the internal structure of the scale and to check reliability of the scale as stability over time.
The study was conduced in 3 stages, so 3 samples participated in this study. The pilot study sample consisted of 49 respondents (M = 22.63; SD = 4.39), 81.6% were female. The study involved 123 respondents (M = 29.24; SD = 11.95), 66.7% were females. The test-test sample consisted of 46 respondents (M = 23.37; SD = 4.5), 82.6% were female. The samples were created according to the principle of convenience, including respondents with sufficient Latvian language skills and aged 18 and over.
The WHO – 5 Well-Being Index adapted in Latvian was used in this study. WHO – 5 is a self-assessment scale that measures an individual’s well-being.
Two independent interpreters participated in the translation of the scale, the third person chose the best translation option and the final version of the translation was checked by a lecturer at RSU, an expert in psychometrics.
The results of the pilot study were consistent with further adaptation. Article reaction indices vary from 2.12 to 2.97, discrimination indices vary from 0.70 to 0.79. Kronbach’s alpha score is 0.89. There is a statistically significant relationship between all the items. There are no statistically significant differences between the sexes in the sample concerned. The adapted version has a clear 1-factor structure. Test-test results show good reliability as stability over time.
In response to all the research questions raised, it was concluded that the adapted WHO – 5 Well-Being Index is a reliable tool for measuring an individual’s well-being and signs of depression.
In the future, the WHO – 5 Well-Being Index can be used in research, psychological or therapeutic research in Latvia. The tool will help healthcare professionals to determine an individual’s level of well-being
Attitude and knowledge of Latvian population about doping in sports associated with doping habits.
No full textSabiedrības veselībaVeselības aprūpePublic HealthHealth CareMērķis: Analizēt sabiedrības zināšanas un attieksmi par dopinga lietošanu sportā saistībā ar dopinga lietošanas paradumiem.
Aktualitāte: Bakalaura darba tēmas aktualitāte raksturo nopietnu problēmu, ar kuru saskarās ne tikai sporta elite, bet arī plaša sabiedrība. Pieaugošā dopinga lietošanas izplatība sportā ir kļuvusi arī par sabiedrības veselības un labbūtības jautājumu, kas prasa atbilstošu rīcību un uzmanību šīs problēmas novēršanai. Jau no 2014. gada ir definēts, ka dopings ir sabiedrības veselības problēma, kas var radīt nopietnas sekas sabiedrības veselībai, kā arī šis fakts ir minēts sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam, kas norāda uz nepieciešamību rīkoties, lai izglītotu sabiedrību par šo tēmu un veicinātu sporta attīstību bez aizliegto vielu vai metožu izmantošanas. Ņemot vērā sabiedrības sliktās zināšanas un dopinga negatīvo ietekmi uz veselību, ir būtiski veikt preventīvu pasākumus, kas palīdzētu samazināt dopingu vielu un metožu izmantošanu, kā arī veicinātu veselīgu un godīgu sportā Latvijā. Bakalaura darba secinājumi var sniegt pamatu turpmākai rīcībai un profilaktisko pasākumu veidošanai situācijas uzlabošanai.
Hipotēzes:
1. Dopinga lietošanas paradumi atšķiras saistībā ar respondentu zināšanām par dopinga lietošanu sportā.
2. Dopinga lietošanas paradumi atšķiras saistībā ar respondentu attieksmi par dopinga lietošanu sportā.
Pētījuma dizains: šķērsgriezuma pētījums
Pētījuma metodes: Bakalaura darbā izmantota SKDS veiktā aptauja: “Latvijas sabiedrības viedokli attiecībā uz dopinga lietošanu sportā,” kura tika veikta 2019.gadā un tajā piedalījās 1523 respondentu. Aptauja tika veikta tiešsaistē, izmantojot kvotu metodi, ģeogrāfiski aptverot visu Latviju, un nodrošinot reprezentatīvu izlasi. Datu apstrādes metodēs izmantotas aprakstošās statistikas metodes, kas iekļauj šķērstabulas, biežuma rādītājus un Hī kvadrāta testus. Datu analīzei tika izmantotas Excel un SPSS programmas.
Nozīmīgākie secinājumi: Respondenti, kas nav lietojuši sportā aizliegtās vielas, biežāk vērtē savas zināšanas par aizliegto vielu sarakstu sliktāk, nekā respondenti, kas lietojuši sportā aizliegtās vielas. Biežākie informācijas avoti par sportā aizliegtajām vielām ir internets un masu mediji. Sportā aizliegto vielu nelietotājiem biežāk ir negatīvāka attieksme pret aizliegto vielu lietošanu sportā, kā arī šī grupa biežāk norāda, kas aizliegto vielu lietošana ir kaitīga veselībai, salīdzinājumā ar lietotājiem, kuriem attieksme ir pretēja. Godīgums, pašdisciplīna un cieņa abās grupās tiek uzvērtas kā galvenās vērtības sportā.
Saturs: 57 lapas, 13 attēli, 2 pielikumi un 58 literatūras avoti.Aim: To analyse general public knowledge and attitudes on the use of doping in sport in relation to doping habits.
Background: The highlight of the Bachelor’s work theme describes a serious problem faced not just by the sports elite but by the general public. The increasing prevalence of doping in sport has also become a public health and wellness issue, requiring appropriate action and attention to address the problem. From 2014 onwards, doping has been defined as a public health problem that can have serious consequences for public health, and this fact is mentioned in the public health guidelines for 2021-2027, which highlight the need for action to educate the public on the subject and promote the development of sport without the use of banned substances or methods. Taking into account the poor knowledge of societies and the negative impact of doping on health, it is essential to take preventive measures that help reduce the use of doping substances and methods, as well as promote healthy and fair sports in Latvia. The conclusions of the Bachelor’s work may provide the basis for further action and the development of preventive measures to improve the situation.
Hypothesis:
1. Doping practices differ in relation to respondents’ knowledge of doping in sport.
2. Doping habits vary in relation to respondents’ attitudes about doping in sport.
Study design: cross-sectional study.
Study methods: The Bachelor’s work uses a survey conducted by SKDS: “Latvian public opinion regarding the use of doping in sport,” which was carried out in 2019 and was attended by 1523 respondents. The survey was conducted online using the quota method, covering all of Latvia geographically and providing a representative sample. The data processing methods use descriptive statistical methods, which include cross-bars, frequency indicators and Hee square tests. Exel and SPSS programs were used to analyze the data.
Conclusions: Respondents who have not used substances banned in sport are more likely to evaluate their knowledge of the prohibited list worse than respondents who have used substances banned in sport. The most frequent sources of information on substances banned in sport are the Internet and the mass media. Non-users of substances banned in sport are more likely to be more positive about the use of banned substances in sport, and that group is more likely to indicate what the use of banned substances is harmful to health than those treated in the opposite way. Honesty, self-discipline and respect are touted as key values in sport in both groups.
Content: 57 pages, 13 images, 2 attachments and 58 literature sources
The relationship between self-compassion and professional burnout in preschool teachers
No full textPsiholoģijaPsiholoģijaPsychologyPsychologyMērķis. Izpētīt līdzjūtības pret sevi un profesionālās izdegšanas saistību Latvijas
pirmsskolas izglītības skolotāju izlasē. Tika izvirzīti divi pētījuma jautājumi, ar mērķi
noskaidrot, vai pastāv saistība līdzjūtībai pret sevi un profesionālajai izdegšanai
pirmsskolas izglītības skolotāju vidū, un noskaidrot, vai pastāv atšķirības līdzjūtības
pret sevi un profesionālajai izdegšanai PII pedagogiem ar atšķirīgu darba stāžu.
Metode. Pētījuma izlasi veido Latvijā strādājoši 135 pirmsskolas pedagogi (vecumā
no 18 līdz 64 gadiem, vidējais vecums M = 35,54; SD = 12,13; 77,2% - sievietes, 22,8% - vīrieši). Darba stāžs variēja no 0,5 gada pieredzes līdz 42 gadu pieredzei (M = 10,59;
SD = 11,89). Iekļaušanas kritēriji – strādā pirmsskolas izglītības iestādē par skolotāju,
strādā Latvijā, ir sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu.
Instrumentārijs. Izdegšanas novērtējuma instruments (Burnout Assessment Tool
(BAT), Schaufeli et al, 2020). Latvijā aptauju iztulkojusi Čuhnova, 2022. Iejūtības pret
sevi skala (Self-Compassion Scale (SCS), Neff, 2003). Latvijā aptauju iztulkojusi L.
Tamsone, 2015. Dati tika ievākti anketu veidā. Respondentiem bija jāizpilda divas
aptaujas, kurām nav laika ierobežojuma, kopā ar demogrāfiskajiem jautājumiem
(vecums, dzimums, darba stāžs, darba vieta, darba slodze).
Rezultāti. Rezultāti norāda, ka pastāv statistiski nozīmīga, vidēji cieša, negatīva
korelācija starp profesionālo izdegšanu un līdzjūtību pret sevi (rs= -0,47; p<0,01).
Statistiski nozīmīgas atšķirības starp darba stāžu un izdegšanas kopējo rādītāju,
līdzjūtības
pret sevi kopējo rādītāju, laipnības pret sevi, sevis kritizēšanu,
norobežošanos,
apzinātību,
psiholoģiskās
distancēšanās
un kognitīvajiem
traucējumiem (H(2) = 8,71, H(2) =20,45, H(2) = 19,53, H(2) = 10,80, H(2) = 14,1, H(2)
= 9,77, H(2) = 13,91, H(2) =13,94, p < 0,05).
Secinājumi. Augstāks līdzjūtības pret sevi līmenis ir saistīts ar pazeminātu
profesionālās izdegšanas simptomu līmeni. Šis rezultāts norāda, ka līdzjūtība pret sevi
var veicināt mazāku izdegšanas risku pirmsskolas pedagogiem. Tie pedagogi, kuri
strādā vairāk par divdesmit vienu gadu savā profesijā, ir zemāki izdegšanas rādītāji, ir
līdzjūtīgāki pret sevi, laipnāki pret sevi, ir vērojama augstāka apzinātība un zemāka
psiholoģiskā distancēšanās.
Atslēgas vārdi: profesionālā izdegšana, līdzjūtība pret sevi, pirmsskolas izglītības
skolotāji.The aim. To investigate the relationship between self-compassion and
professional burnout in a sample of Latvian preschool teachers. Two research questions
were raised, with the aim of finding out whether there is a relationship between self
compassion and professional burnout among pre-school teachers, and to find out
whether there are differences between self-compassion and professional burnout among
preschool teachers with different work-experience.
Methods. The research sample consists of 135 preschool teachers working in
Latvia (aged 18 to 64, mean age M = 35.54; SD = 12.13; 77.2% - women, 22.8% -
men). Work experience ranged from 0.5 years of experience to 42 years of experience
(M = 10.59; SD = 11.89). Inclusion criteria – working in a preschool educational
institution as a teacher, working in Latvia, having reached at least 18 years of age.
Measures. Burnout Assessment Tool (BAT), Schaufeli et al, 2020. In Latvia,
the survey was translated by Čuhnova, 2022. Self-Compassion Scale (SCS), Neff, 2003.
In Latvia, the survey was translated by L. Tamsone, 2015. Data were collected in the
form of questionnaires. Respondents had to complete two open-ended surveys with
demographic questions (age, gender, seniority, workplace, workload).
Results. The results indicate that there is a statistically significant, moderately
close, negative correlation between professional burnout and self-compassion (rs=
0.47; p<0.01). Statistically significant differences between work-expierience and total
score of burnout, total score of self-compassion, self-kindness, self-criticism, isolation,
mindfulness, psychological distancing and cognitive impairment (H(2) = 8.71, H(2) =
20, 45, H(2) = 19.53, H(2) = 10.80, H(2) = 14.1, H(2) = 9.77, H(2) = 13.91, H(2 )
=13.94, p < 0.05).
Conclusions. Higher levels of self-compassion are associated with lower levels
of burnout symptoms. This result indicates that self-compassion may contribute to a
lower risk of burnout in preschool teachers. Educators who have been in their
profession for more than twenty-one years have lower burnout scores, more self
compassion, more self-kindness, higher mindfulness, and lower psychological
distancing.
Key words: professional burnout, self-compassion, preschool teachers
Relationship of self-efficacy with indicators of depression, anxiety, stress in adolescents aged 15 to 19 years
No full textPsiholoģijaPsiholoģijaPsychologyPsychologyBakalaura darba mērķis bija noskaidrot vai pastāv statistiski nozīmīga saistība starp pašefektivitāti un depresijas, trauksmes, stresa rādītājiem pusaudžiem vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Lai sasniegtu mērķi, tika izvirzīti četri pētnieciskie uzdevumi: noskaidrot, vai pastāv statistiski nozīmīga saistība starp pašefektivitāti un depresijas rādītājiem, vai pastāv statistiski nozīmīga saistība starp pašefektivitāti un trauksmes rādītājiem, vai pastāv statistiski nozīmīga saistība starp pašefektivitāti un stresa rādītājiem, kā arī vai pastāv statistiski nozīmīgas dzimumatšķirības pašefektivitātes un depresijas, trauksmes, stresa rādītājos.
Pētījums balstās uz psihologa Alberta Banduras (1997) un Depresijas, trauksmes un stresa aptaujas (DASS) teorijas kontekstu. Depresijas simptomi ir saistīti ar zemu pašefektivitāti pusaudžiem. Zema pašefektivitāte spēj arī veicināt izvairīšanās uzvedību trauksmes kontekstā, rezultātā palielinot trauksmes rādītājus pat ilgtermiņā. Tostarp augsta pašefektivitāte ir saistīta ar zemāku negatīvo emociju piedzīvošanu stresa situācijās, novērtējot tos kā izaicinājumus, nevis draudus vai zaudējumus.
Pētījumā piedalījās un datu analīzē tika iekļauti 207 latviski runājoši respondenti, vecumā no 15 līdz 19 gadiem (M = 16,81; SD = 1,36; 72,9% sievietes un 27,1% vīriešu). Pētījuma rezultāti parādīja, ka starp pašefektivitāti un depresijas rādītājiem pastāv vidēji cieša statistiski nozīmīga negatīva saistība (rs = -0,42, p < 0,01) norādot, ka respondentiem ar augstākiem depresijas rādītājiem ir zemāki pašefektivitātes rādītāji. Starp pašefektivitāti un trauksmes rādītājiem tika uzrādīta vāja statistiski nozīmīga negatīva saistība (rs = -0,32, p < 0,01) norādot, ka respondentiem ar augstākiem trauksmes rādītājiem ir zemāki pašefektivitātes rādītāji. Saistībā starp pašefektivitāti un stresa rādītājiem tika uzrādīta vidēji cieša statistiski nozīmīga un negatīva saistība (rs = -0,41, p < 0,01), kas norādīja, ka respondentiem ar augstākiem stresa rādītājiem ir zemāki pašefektivitātes rādītāji. Kā arī tika noskaidrots, ka pastāv statistiski nozīmīga vērtību izkliede starp dzimumiem norādot, ka pašefektivitāte un depresijas, trauksmes, stresa rādītāji sieviešu dzimtes pārstāvēm ir augstāki nekā vīriešiem.
Darbā tika secināts, ka pašefektivitātei ir statistiski nozīmīga saistība ar depresijas, trauksmes un stresa rādītājiem, kā arī augstāka pašefektivitātes un depresijas, trauksmes, stresa rādītāji tika novēroti sieviešu dzimtes pārstāvēm. Pētījuma rezultāti sniedz ieguldījumu pusaudžu sabiedrības pašefektivitātes un depresijas, trauksmes, stresa rādītāju kontekstā. Būtu ieteicams izstrādāt mērķētākus instrumentus, kas būtu domāti tikai pusaudžu vecumposmam, lai būtu iespējams noteikt precīzākus rezultātus par pašefektivitātes un depresijas, trauksmes, stresa rādītājiem pusaudžu vecumposmā.The aim of the bachelor thesis was to find out whether there is a statistically significant relationship between self-efficacy and indicators of depression, stress, and stress in teenagers aged 15 to 19 years. To achieve the goals, four research tasks were set: to find out whether there is a statistically significant relationship between self-efficacy and depression indicators, whether there is a statistically significant relationship between self-efficacy and anxiety indicators, whether there is a statistically significant relationship between self-efficacy and stress indicators, and whether there is a statistically significant . significant gender differences in self-efficacy and depression, anxiety, stress indicators.
The study is based on the context of psychologist Bandura and the Depression, Anxiety and Stress Survey (DASS) theory. Depressive symptoms are associated with low self-efficacy in adolescents. Low self-efficacy can also promote avoidance behavior in the context of anxiety, increasing anxiety scores even in the long term. Among them, high self-efficacy is associated with experiencing lower negative emotions in stressful situations, appraising it as a challenge rather than a threat or a loss.
207 Latvian speaking respondents aged 15 to 19 (M = 16.81; SD = 1.36; 72.9% female and 27.1% male) were included in the study and data analysis. The results of the study showed that there is a consistently statistically significant negative relationship between self-efficacy and depression scores (rs = -0.42, p < 0.01), confirming that respondents with higher depression scores and lower self-efficacy scores. Only a weak statistically significant negative relationship (rs = -0.32, p < 0.01) was shown between self-efficacy and anxiety scores, indicating that respondents with higher anxiety scores had lower self-efficacy scores. The relationship between self-efficacy and stress scores only showed a moderately close statistically significant and negative relationship (rs = -0.41, p < 0.01), which indicates that respondents with higher stress scores have lower self-efficacy scores. It was also found out that there is a dispersion of statistically significant values between the genders, confirming that self-efficacy and depression, anxiety, and stress indicators are higher in women than in men.
The work only concluded that self-efficacy has a statistically significant relationship with depression, anxiety and stress indicators, as well as higher self-efficacy and depression, anxiety, stress indicators were observed in women. The results of the study contribute to the context of self-efficacy and depression, stress, stress indicators of the adolescent society. It would be expected to develop more targeted instruments, which would be intended only for the adolescent period, so that it would be possible to determine more accurate results on self-efficacy and indicators of depression, anxiety, and stress in the adolescent period
The mediational role of FOMO syndrome in the relationship between self-esteem and social media addiction in young adults
No full textPsiholoģijaPsiholoģijaPsychologyPsychologyPētījuma mērķis bija izpētīt, vai FOMO sindroms mediē saistību starp pašvērtējumu un atkarību no sociālajiem tīkliem jauniešiem. Lai sasniegtu mērķi, tika izvirzīti sekojoši pētnieciskie uzdevumi: noskaidrot, vai pastāv saistība starp atkarību no sociāliem tīkliem, FOMO sindromu un pašvērtējumu jauniešiem. Kā arī noskaidrot, vai FOMO sindroms mediē saistību starp pašvērējumu un atakrību no sociālajiem tīkliem jauniešiem. Šajā pētījumā pētnieciskie uzdevumi saskan ar pētījuma jautājumiem.Pētījuma teorētiskais pamatojums balstās uz iepriekšējo pētījumu, kura rezultāti norāda uz to, ka FOMO sindroms ir mediators starp pašvērtējumu un atkarību no Facebook. Tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir pieaudzis to jauniešu skaits, kuriem ir atkarība no sociālajiem tīkliem un aktuālā statistika liecina, ka daļa no jauniešiem var nebūt aktīvi Facebook platformas lietotāji, bet izmantot citas sociālo tīklu platformas. Tāpēc šajā pētījumā mediācijas modelī tika izpētīta atkarība no dažādiem sociāliem tīkliem.
Šājā pētījumā piedalījās 230 cilvēki vecumā no 18-25 gadam (M = 20,92; SD = 2,34), no kuriem 50% bija vīrieši. Dati tika ievākti, izmantojot Google veidlapu no 9.02.2024 līdz 15.03.2024. Aptaujā tika izmantotā demogrāfisko datu aptauja, “Sociālo Tīklu Atkarības Skala” (Social Networking Addiction Scale; SNAS; Shahnawaz, M. G., & Rehman, U., 2020; Latvijā šo aptauju ir adaptējusi Fjodorova, P., 2024), “Rozenberga pašcieņas skala” (Rosenberg self- esteem scale, Rosenberg, M., 1965; Latvijā šo aptauju ir adaptējusi Miltuze, A., 1996), ka arī FOMO aptauja (Fear of Missing Out, FoMO; Przybylski, A., Murayama, K., DeHaan, C. & Gladwell, V., 2013; Latvijā šo aptauju ir adaptējusi Goetsch, A., K., 2024). Rezultāti parādīja, ka starp mainīgiem pastāv saistība. Zems pašvērtējums prognozē gan atkarību no sociālajiem tīkliem, gan FOMO sindromu , kas savukārt prognozē atkarību no sociāliem tīkliem. Mediācijas analīze, izmantojot (Baron & Kenny, 1986) metodi parādīja, ka FOMO sindromam ir daļējs nekonsekvents mediācijas efekts uz saistību starp pašvērtējumu un atkarību no sociāliem tīkliem. Tika secināts, ka jauniešiem, kuriem ir zems pašvērtējums salīdzina savus dzīves pieredzes ar apkārtējo dzīves pieredzi, kas rada vēlmi sekot līdzi notikumiem citu dzīvē sociālajos tīklos, kas rezultātā izraisa atkarību no sociāliem tīkliem. Iegūtās zināšanas praktiski var palīdzēt izstrādāt psiholoģiskās intervences, kas mērķēta uz sociālo tīklu atkarību jauniešos.This study aimed to investigate if the FOMO syndrome mediates the relationship between self-esteem and social media addiction in young people. The following research tasks were proposed to achieve the aim: To find out if there is a relationship between social media addiction, self-esteem and FOMO syndrome in young people. Next, to clarify whether the FOMO syndrome mediates the relationship between self-esteem and social media addiction in young people. In this study, the research tasks were consistent with the research issues.The theoretical background of the study is based upon the previous research that has shownthat the FOMO syndrome is a mediator between the self-esteem and Facebook addiction. However, over the past ten years, the number of young people who are addicted to social media has increased, and current statistics show that many young people may not be active users of Facebook platform while actively using other social media platforms. Therefore, in this study, addiction to other social media platforms was investigated within a mediation model.
A total of 230 respondents aged 18 to 25 (M = 20,92; SD = 2,34) took part in this study, 50% of whom were men. Data were collected using Google Forms between 9.02.2024 and 15.03.2024. Respondents reported demographic information, completed “Social Networking Addiction Scale”; SNAS; Shahnawaz, M. G., & Rehman, U., 2020.; In Latvia, this survey was adapted by Fyodorova, P., 2024, “Rosenberg self-esteem scale” Rosenberg, M., 1965; In Latvia this survey was adapted by Miltuze, A., 1996, as well as the FOMO survey “Fear of Missing Out, FoMO”; Przybylski, A., Murayama, K., DeHaan, C. & Gladwell, V., 2013; In Latvia this survey was adapted by Goetsch, A., K., 2024.
The results show that there is a relationship between the variables. Self-esteem predicts both the social media addiction and the FOMO syndrome, which in turn predicts social media addiction. Furthermore, mediation analysis using Baron & Kenny (1986) method showed that FOMO has a partial and inconsistent mediation effect on the relationship between self-esteem and social media addiction. It was concluded that young people with low self-esteem compare their life experiences with the life experiences of others, which creates a desire to follow events in their lives on social networks, which in turn results in the addiction to social networks. The acquired knowledge can practically help to develop psychological interventions aimed at social network addiction for young people
Romantic perfectionism's relation to relationship satisfaction and generalized anxiety
No full textPsiholoģijaPsiholoģijaPsychologyPsychologyPētījuma mērķis bija izpētīt romantiskā perfekcionisma saistību ar apmierinātību ar attiecībām un ģeneralizēto trauksmi. Tika izvirzīti četri pētījuma jautājumi: 1. Vai pastāv saistība starp romantisko perfekcionismu, apmierinātību ar attiecībām un ģeneralizēto trauksmi? 2. Vai un kuras romantiskā perfekcionisma dimensijas prognozē ģeneralizēto trauksmi? 3. Vai un kuras romantiskā perfekcionisma dimensijas prognozē apmierinātību ar attiecībām? 4. Vai apmierinātība ar attiecībām prognozē ģeneralizēto trauksmi?
Kopumā pētījumā piedalijās 184 dalībnieki, pēc dažādiem iekļaušanas/izslēgšanas kritērijiem datu analīzē tika iekļauti 159 dalībnieki (121 - sievietes 76,1%, 38 - vīrieši 23,9%), vecumā no 19 līdz 60 gadiem (M = 34,4, SD = 8,9). Dati tika ievākti izmantojot Romantisko attiecību perfekcionisma skalu (Romantic Relationship Perfectionism Scale; Matte, Lafonteine, 2012; adaptāciju latviešu valodā veikusi Jokste, 2013), Apmierinātība ar pāra attiecībām aptauju (Relationship Assessment Scale (RAS); Hendrick, 1988; adaptāciju latviešu valodā veikusi Lielā, 2016) un Ģeneralizētās trauksmes aptauju – 7” (Generalized anxiety disorder scale (GAD-7); Spitzer, Kroenke, Williams, Lowe, 2006; adaptāciju latviešu valodā veikusi Vrubļevska, Renemane, Ķīvīte-Urtāne, Rancāns, 2022). Datu ievākšana notika tiešsaites platformā Microsoft forms, individuāli.
Pētījuma rezultātos tika konstatēts, ka pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp uz sevi vērstu perfekcionismu (rs = 0,34, p < 0,01), tā apakšskalu bailes kļūdīties (rs = 0,36, p < 0,01) un ģeneralizēto trauksmi. Rezultātos arī iezīmējās vāja saistība, taču statiski nozīmīga saistība starp uz citiem vērstam perfekcionismam (rs = 0,20, p < 0,01) un vilšanās partnerī (rs = 0,22, p < 0,01) ar ģeneralizēto trauksmi. Pastāv statistiski nozīmīga negatīva saistība starp uz citiem vērstu perfekcionismu (rs = -0,47, p < 0,01), tā apakšskalu vilšanās partnerī (rs = -0,61, p < 0,01) un apmierinātību ar attiecībām. Bailes kļūdīties ir negatīva vāja saistība (rs = -0,16. p < 0,05) ar apmierinātību ar attiecībām. Pastāv statistiski nozīmīga negatīva saistība starp apmierinātību ar attiecībām un ģeneralizēto trauksmi (rs = -0,31, p < 0,01). Rezultāti parāda, ka uz sevi vērsts perfekcionisms, īpaši bailes kļūdīties prognozē ģeneralizēto trauksmi (F(2,156) = 20,17; p < 0,001). Uz citiem vērsts perfekcionisms, īpaši vilšanās izjūta partnerī prognozē zemāku apmierinātību ar attiecībām (F(2,156) = 52,05; p < 0,001). Apmierinātība ar attiecībām prognozē zemāku ģeneralizēto trauksmi (F(1,157) = 9,21; p = 0,003).The aim of the study was to investigate the relationship between romantic perfectionism, relationship satisfaction and generalised anxiety disorder. Four research questions were posed: 1.Is there a relationship between romantic perfectionism, relationship satisfaction and generalized anxiety? 2.Do and which dimensions of romantic perfectionism predict generalized anxiety ? 3. Do and which dimensions of romantic perfectionism predict relationship satisfaction? 4. Does relationship satisfaction predict generalized anxiety?
A total of 184 participants took part in the study, 159 participants (121 women 76.1%, 38 men 23.9%) were included in the data analysis according to different inclusion/exclusion criteria, 19 to 60 years of age (M = 34.4, SD = 8.9). Data were collected using the Romantic Relationship Perfectionism Scale (Matte, Lafonteine, 2012; adapted into Latvian by Jokste, 2013), the Relationship Assessment Scale (RAS; Hendrick, 1988; adapted into Latvian by Lielā, 2016) and the Generalized Anxiety Disorder scale (GAD-7; Spitzer, Kroenke, Williams, & Lowe, 2006; adapted into Latvian by Vrubļevska, Renemane, Ķīvīte-Urtāne, & Rancāns, 2022). Data collection was carried out online in Microsoft forms, individually.
The results showed a statistically significant relationship between self-oriented perfectionism (rs = 0.34, p < 0.01), its subscale concern over mistakes (rs = 0.36, p < 0.01) and generalized anxiety. The results also show weak associations, but still statically significant association, for other-oriented perfectionism (rs = 0.20, p < 0.01) and disappointment in partner (rs = 0.22, p < 0.01) with generalised anxiety. There is a statistically significant negative relationship between other-oriented perfectionism (rs = -0.47, p < 0.01), its subscale disappointment in partner (rs = -0.61, p < 0.01) and relationship satisfaction. Fear of making mistakes has a negative weak relationship (rs = -0.16, p < 0.05) with relationship satisfaction. There is a statistically significant negative relationship between relationship satisfaction and generalized anxiety (rs = -0.31, p < 0.01). The results show that self-oriented perfectionism, especially fear of making mistakes, predicts generalized anxiety (F(2,156) = 20.17; p < 0.001). Other-oriented perfectionism, especially feelings of disappointment in a partner, predicts lower relationship satisfaction (F(2,156) = 52.05; p < 0.001). Relationship satisfaction with relating predicts lower generalized anxiety (F(1,157) = 9.21; p = 0.003)
Knowledge of Liepaja population about providing first aid in a case of drowning
No full textĀrsta palīgsVeselības aprūpePhysician's AssistantHealth CareNoslīkšana ir trešais biežākais nāves cēlonis pasaulē, veidojot 7% no visiem ar nelaimes gadījumiem saistītajiem nāves gadījumiem (World Health Organization, 2023). Agrīni uzsākta un pareizi sniegta pirmā palīdzība slīkšanas gadījumos paaugstina izdzīvošanas iespējas par 2-4 reizēm ( Sulovic, et al. 2018). Tāpēc ir ļoti svarīgi zināt pirmās palīdzības pamatus, jo bieži vien cietušais pirmās minūtes ir pilnīgi atkarīgs no līdzcilvēku sniegtās palīdzības līdz ierodas profesionāla medicīniskā palīdzība.
Kvalifikācijas darbā “Liepājas iedzīvotāju zināšanas pirmās palīdzības sniegšanā slīkšanas gadījumā” tiek noskaidrotas Liepājas iedzīvotāju zināšanas pirmās palīdzības sniegšanā slīkšanas gadījumā.
Kvalifikācijas darba mērķis ir noskaidrot Liepājas iedzīvotāju zināšanas par pirmās palīdzības sniegšanu slīkšanas gadījumā.
Pētījuma praktiskās daļas norisei tika izmantota kvantitatīva metode, kurā kā pētījuma instruments tika pielietota autores veidota aptaujas anketa, kas sastāv no 20 jautājumiem. Anketas izpildīšanā piedalījās 130 Liepājā dzīvojoši iedzīvotāji, kas vecāki par 18 gadiem. Anketēšana veikta elektroniski, un tika publiskota sociālajos tīklos.
Kvalifikācijas darbs sastāv no 28 lapaspusēm, 18 attēliem, 31 literatūras avotiem, 2 pielikumiem
Atslēgas vārdi: Slīkšana, Pirmā palīdzība, Cilvēku zināšanasDrowning is the third leading cause of unintentional injury death worldwide, accounting for 7% of all injury related deaths (World Health Organization, 2023). Early initiation of basic life support increases the chances of survival up to 2-4 times ( Sulovic, et al. 2018). Therefore, it is very important to know the basics of first aid, because often the first minutes after the accident, victim’s life is completely dependent on the help of others until the professional medical help arrives.
In this qualification work “Knowledge of Liepaja population about providing first aid in case of drowning” the knowledge of Liepaja residents in providing first aid in case of drowning is ascertained.
The purpose of this research is to find out and compare the knowledge of women and men living in Liepaja about providing first aid in case of drowning.
For the practical part of the research, a quantitative method was used, in which the research tool were a questionnaire created by the author, consisting of 20 questions. 130 respondents over the age of 18 living in Liepaja participated. The survey was conducted electronically and was published on social media platforms.
The qualification work consists of 28 pages, 18 photos, 31 literature sources, 2 attachments
Keywords: Drowning, First aid, People’s knowledg
The relationship between loneliness, anxiety, and relationship satisfaction in geographically close and distant romantic relationships
No full textPsiholoģijaPsiholoģijaPsychologyPsychologyPētījuma galvenais mērķis ir izpētīt saistību starp vientulību, trauksmi un apmierinātību romantiskiem partneriem attālinātās un ģeogrāfiski tuvās attiecībās. Analizējot saistību starp vientulību, trauksmi un apmierinātību ar attiecībām, tiek atzīti un ņemti vērā esošie pētījumu rezultāti. Pētījuma izlasi veido 141 pilngadīgs respondents, kas ir ģeogrāfiski tuvās un attālinātās attiecībās. Mērījumu veikšanai tiek izmantoti apmierinātība ar attiecībām aptauja (Relationship Assessment Scale, Hendrick et al., 1988; latv. val. adaptēja Lielā, 2016), ģeneralizēta trauksmes aptauja -7 (GAD-7), (Generalized anxiety disorder scale (GAD-7), Spitzer, R. L., Kroenke, K., Williams, J. B. W., & Löwe, B., 2006; latv. val. adaptēja Vrublevska, J., Renemane, L., Kivite- Urtane, A., & Rancans, E., 2022) un UCLA vientulības skala (UCLA Loneliness Scale Version 3, Russell, 1996, latv. val. adaptēja Perepjolkina un Zariņa). Datu apstrādes un analīzes pārkodēšanai tika izmantota Microsoft Excel programmatūra, pēc tam dati tika analizēti IBM SPSS Statistics platformā. Analīze ietvers aprakstošas statistiskās analīzes veikšanu, korelācijas pārbaudi starp 3 mainīgajiem, izmantojot Spīrmena korelāciju, un datu normālā sadalījuma novērtēšanu, izmantojot Kolmogorova-Smirnova testu. Bija arī noskaidrots vai pastāv atšķirība saistībās starp ģeogrāfiski tuvām un attālinātam attiecībām, izmantojot tiešsaistes kalkulatoru. Tika noteikts, ka ģeogrāfiski tuvās ir statistiski nozīmīga vāja pozitīva korelācija starp vientulību un trauksmi un attālinātās romantiskās attiecības ir statistiski nozīmīga pozitīva korelācija. Saistība starp trauksmi un apmierinātību ar attiecībām gan attālinātās attiecībās, gan ģeogrāfiski tuvās attiecībās nav statistiska nozīmīga, kā arī saistība starp vientulību un apmierinātību ar attiecībām nav statistiski nozīmīga, gan attālinātās attiecībās, gan ģeogrāfiski tuvās attiecībās. Atšķirības saistībās starp ģeogrāfiski tuvām un attālinātam attiecībām nepastāv. Pētījuma rezultātiem ir praktisks pielietojums attiecību konsultācijās un terapijā, īpaši, strādājot ar cilvēkiem, kas cieš no vientulības un trauksmes izjūtas ģeogrāfiski tuvās un attālinātās romantiskajās attiecībās. Iegūtās atziņas varētu izmantot, lai veidotu programmas un sesijas, kas veicina veselīgākas attiecības, trauksmes un vientulības izjūtas mazināšanu un apmierinatības palielināšanu.The main aim of the study is to explore the relationship between loneliness, anxiety, and relationship satisfaction among romantic partners in long-distance relationships. Existing research findings are duly acknowledged and taken into account when analysing the relationship between loneliness, anxiety and relationship satisfaction. The study sample consists of 141 adult respondents in geographically close and distant relationships. The measures used are the Relationship Satisfaction Questionnaire (Relationship Assessment Scale, Hendrick et al., 1988; translated into Latvian by Lielā, 2016), the Generalized Anxiety Disorder Scale (GAD-7), (Spitzer, R. L., Kroenke, K., Williams, J. B. W., & Löwe, B., 2006; translated into Latvian by Vrublevska, J., Renemane, L., Kivite-Urtane, A., & Rancans, E., 2022), and the UCLA Loneliness Scale (Version 3, Russell, 1996; translated into Latvian by Perepjolkina and Zariņa). The data processing and analysis will be conducted using Microsoft Excel software, followed by analysis of the data in the IBM SPSS Statistics platform. The analysis will involve performing descriptive statistical analyses, testing correlations between three variables using Spearman's correlation, and assessing the normal distribution of the data using the Kolmogorov-Smirnov test. It was also determined whether there were differences in the relationships between geographically close and long-distance relationships using an online calculator. It was found that in geographically close relationships, there is a statistically significant weak positive correlation between loneliness and anxiety, and in long-distance romantic relationships, there is a statistically significant positive correlation. The relationship between anxiety and relationship satisfaction, as well as between loneliness and relationship satisfaction, is not statistically significant in either long-distance or geographically close relationships. No differences were found in the relationships between geographically close and long-distance relationships. The study results have practical applications in relationship counseling and therapy, especially when working with individuals suffering from feelings of loneliness and anxiety in geographically close and long-distance romantic relationships. The findings could be used to develop programs and sessions that promote healthier relationships, reduce feelings of anxiety and loneliness, and increase satisfaction
Adaptation of shame inventory in Latvian language
No full textPsiholoģijaPsiholoģijaPsychologyPsychologyPētījuma mērķis bija adaptēt Kauna aptauju (Shame Inventory; Rizvi, S. L. (2009)) latviešu valodā un pārbaudīt šīs versijas validitāti un ticamību. Pētnieciskie uzdevumi bija noskaidrot, vai Kauna aptaujas pantu reakcijas un diskriminācijas indeksi atbilst zinātnē pieņemtajām psihometrijas normām; noskaidrot skalu iekšējo saskaņotību, balstoties uz Kronbaha alfas kritēriju; noskaidrot, kāda ir starpskalu korelācija; noskaidrot, vai pastāv atšķirības rādītājos starp dažādiem dzimumiem; kā arī pārbaudīt Kauna aptaujas noturību laikā.
Kauna aptauja tika izveidota balstoties uz Mihaela Levisa (Michael Lewis) teoriju, kurā autors kaunu definē kā sāpīgu pieredzi, kas izraisa notiekošās uzvedības pārrāvumu, nespēju izteikties un domu apjukumu (Lewis, 2016). Kauna aptauja ir pašraksturojuma aptauja, kas sastāv no 53 apgalvojumiem un ļauj novērtēt gan vispārīgā kauna izjūtas, gan arī kauna līmeni, reaģējot uz konkrētiem dzīves notikumiem.
Pētījums sastāvēja no trīs posmiem. Pirmajā posmā tika veiks pilotpētījums (n = 36). Otrajā posmā piedalījās 259 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem (M = 29,13; SD = 9,23), 163 jeb 62,9% no kopējā respondentu skaita bija sievietes. Savukārt, pēc divām nedēļām, pētījuma trešajā posmā tika pārbaudīta aptaujas noturība laikā (n = 50), veicot retestu. Apvienojumā ar Kauna aptauju, dalībnieki aizpildīja arī demogrāfisko aptauju. Pētījuma dalībnieki tika atlasīti pēc iekļaušanas kritērijiem – atbilstošas latviešu valodas zināšanas un vecums no 18 gadiem.
Rezultāti apstiprina, ka Kauna aptauja atbilst zinātnē pieņemtajām psihometrijas normām. Reakcijas un diskriminācijas indeksi iekļāvās vēlamajās robežās, izņemot atsevišķus pantus, kas drīzāk varētu būt saistīts ar specifisko pantu saturu, nevis pantu formulējuma nepilnībām. Kopējai skalai ir augsts Kronbaha alfas rādītājs (α = 0,92), kas liecina par labu skalas iekšējo saskaņotību. Tāpat arī tika konstatēta vidēji cieša līdz ļoti cieša starpskalu korelācija, variējot no r = 0,54 līdz r = 0,99. Pārbaudot rādītājus dažāda dzimuma izlasēs, tika konstatēts, ka sievietēm ir augstākas vidējās aritmētiskās vērtības (M = 2,06; SD = 0,61) nekā vīriešiem (M = 1,71; SD = 0,56) visās skalās. Kā arī, veicot retesta pārbaudi, tika konstatēts labs aptaujas noturīgums laikā (ICC = 0,906).The aim of the study was to adapt the Shame Inventory (Rizvi, S. L. (2009)) into Latvian and to test the validity and reliability of this version. The research tasks were to find out whether the response and discrimination index of the articles of the Shame survey correspond to the norms accepted in the science of psychometrics; to find out the coherence of the scales based on Cronbach's alpha criteria; find out what the interscale correlation is; to find out whether there are differences in indicators between different genders; as well as to check the persistence of the Shame survey over time.
The shame survey was created based on the theory of Michael Lewis, in which the author defines shame as a painful experience that causes interruption of ongoing behavior, inability to express and confusion of thoughts (Lewis, 2016). The Shame Questionnaire is a self-report questionnaire that consists of 53 statements and allows one to assess feelings of general shame as well as the level of shame in response to specific life events. The study consisted of three stages. In the first stage, a pilot study was conducted (n = 36). In the second stage, 259 Latvian residents aged 18 to 75 participated (M = 29.13; SD = 9.23), 163 or 62.9% of the total number of respondents were women. After two weeks, in the third stage of the study, the persistence of the survey over time (n = 50) was checked by performing a retest. Along with the Shame survey, the participants also completed a demographic survey. The research participants were selected according to the inclusion criteria - appropriate knowledge of the Latvian language and age from 18 years.
The results confirm that the Shame survey complies with the norms accepted in psychometric science. The reaction index, like the discrimination index, fell within the optimal limits, except for some statements, which could be related to the content of the specific statements rather than wording flaws. The total scale has a high Cronbach's alpha (α = 0.92), indicating good internal consistency of the scale. Also, a moderately close to very close interscale correlation was found, ranging from r = 0.54 to r = 0.99. When the scores were examined across samples of different genders, females were found to have higher arithmetic means (M = 2.06; SD = 0.61) than males (M = 1.71; SD = 0.56) on all scales. Also, when performing a retest, a good stability of the survey over time was found (ICC = 0.906)
Body image evaluation and its relation to sexual satisfaction in different relationship statuses in the adult sample
No full textPsiholoģijaPsiholoģijaPsychologyPsychologyBakalaura darba mērķis bija izpētīt ķermeņa tēla novērtējumu un tā saistību ar seksuālo apmierinātību pieaugušo vidū dažādos partnerattiecību statusos un dzimumos. Izlasi veidoja 333 respondenti vecumā no 18 līdz 58 gadiem, no kuriem 266 sievietes, 65 vīrieši, 2 nebināras personas.
Pētījumā tika izmantoti trīs instrumenti - “Aptauja par seksuālo apmierinātību” (Sexual Satisfaction Scale/SSS/. Derogatis, Melisaratos, 1979; Young, Denny, Luquis, & Young, 1998), ko Latvijā 2010. gadā ir adaptējusi K. Medne, Ķermeņa tēla novērtējuma aptauja (Body Image States Scale: BISS; Cash, Fleming, Alindogan, Steadman, & Whitehead, 2002) – latviski adaptējusi Nelda Otvare (2018) un “Ķermeņa daļu novērtēšanas aptauja”, kuru izstrādāja Anda Bērziņa.
Šajā kvantatīvajā pētījumā pētītas sakarības iekļaujot korelāciju un atšķirību noteikšanu. Dati analizēti ar aprakstošo un secinošo statistiku, izmantojot Spīrmena rangu korelācijas koeficentu, Kruskala Voilisa testu un Manna Vitneja U kritēriju.
Pētījuma rezultāti norāda, ka seksuālā apmierinātība ir augstāka tiem, kuri ir partnerattiecībās, bet nedzīvo kopā, salīdzinot ar tiem, kuri tiekas/dodas gadījuma randiņos, kā arī tiem respondentiem, kuri ir partnerattiecībās, bet nedzīvo kopā augstāka salīdzinot ar tiem, kuri ir precējušies. Tendenču līmenī zemāk savu ķermeņa tēlu novērtē respondenti, kuri ir precējušies un, kuri ir civilā savienībā, salīdzinot ar tiem, kuri tiekās/dodas gadījuma randiņos un tiem, kuri ir stabilās pastāvīgās partnerattiecības, bet nedzīvo kopā.
Vīriešiem salīdzinājumā ar sievietēm ir augstāks ķermeņa tēla novērtējums un augstāks ķermeņa daļu novērtējums, tomēr seksuālās apmierinātības rādītājos dzimumatšķirības netiek novērotas. Stabilās pastāvīgās partnerattiecībās kopdzīve vai dzīvošana atsevišķi no sava partnera nenorāda nozīmīgas atšķirības ķermeņa tēla novērtējumā, ķermeņa daļu novērtējumā un seksuālajā apmierinātībā.
Šajā pētījumā gūtie rezultāti var tikt izmantoti, informācijai psihologiem pāru un individuālajā konsultēšanā par to, kā klientu ķermeņa tēls un seksuālā apmierinātība var mainīties atkarībā no viņu partnerattiecību statusa. Kā arī rezultāti var būt izmantots, lai veiktu līdzīgus pētījumus ar paplašinātu izlasi.The aim of this bachelor’s thesis is to find out the relationship between body image assessment and sexual satisfaction in different relationship statuses and genders. The research sample consists of 333 respondents aged 18-58, of whom 266 are females, 65 males and 2 non binary.
Three surveys where used in this study: Sexual Satisfaction Scale/SSS/. Derogatis, Melisaratos, 1979; Young, Denny, Luquis, & Young, 1998, Body Image States Scale: BISS; Cash, Fleming, Alindogan, Steadman, & Whitehead, 2002 and Body part assesment Scale, Bērziņa, 2011.
This quantitative study explores the relations, including correlation and difference testing. Data were analysed with descriptive and inferential statistics using Spearman's rank correlation coefficient, Kruskal Wallis test and Mann Whitney U test.
The results indicate that sexual satisfaction is higher for those who are in a partnership and non cohabitating, compared to those who are dating, and those who are in a partnership but and non cohabitating higher than those who are married. At the tendency level, respondents who are married and in a civil union rate their body image lower, compared to those who are in dating status and those who are in a committed partnership but non - cohabiting. Men evaluate their body image and body parts higher compared to women, but there are no gender differences in sexual satisfaction scores. In committed relationships, cohabiting or living apart from one's partner does not show significant differences in body image, body part and sexual satisfaction.
The results of this study can be used to inform couples and psychologists in couples and individual counselling about the impact of relationship status on sexual satisfaction and body image. Also can be useful for conducting similar studies with larger samples