1,721,019 research outputs found
The importance of the contest "The best designed book of the year" in book publishing in Latvia
No full textBakalaura darba "Konkursa "Gada skaistākā grāmata" nozīme Latvijas grāmatniecībā" mērķis ir aplūkot grāmatu mākslas konkursa vēsturi un nozīmi Latvijā no 1993. līdz 2008. gadam. Darbā raksturots skaistas grāmatas jēdziens, skaidroti konkursa atlases kritēriji, žūrijas atlases pamatprincipi, kā arī konkursa vieta un loma apgādu darba kvalitātes paaugstināšanā un grāmatu mākslā.
Pētījumā pierādīta hipotēze, ka grāmatu mākslas konkurss reprezentē daļu no Latvijas apgādu iespiedprodukcijas, tomēr grāmatu mākslu gandrīz nemaz neiespaido. Tiek arī atzīts, ka konkursa rīkotāji varētu aktīvāk un regulārāk rosināt domāt par grāmatas mākslinieciskā noformējuma nozīmi, tāpat akcentēt konkursa pamatuzdevumu, bet žūrijai vajadzētu izvērsti skaidrot savus principus, lai veidotos konkursa dalībnieku un vērtētāju, lasītāju vai sabiedrības diskusijaThe aim of bachelors work "The importance of the contest "The Best Designed Book of the Year" in book publishing in Latvia" is to show book art contest history and importance in Latvia from year 1993 till year 2006. Author describes the meaning of term best designed book, shows the contest selection criteria, jury selection key stones, and meaning of the contest in level to improve book publishers work.
In paper the hypothesis is verified, that book art contest represents part of Latvian publishers work, but it doesn’t takes influence on book art, because of publishers who design, do not that special for the contest. Author recognizes, that jury should explain their decisions and principles, to make discussion between contest participants, readers and society
Librarian image in movies
No full textBibliotekāra profesija tiek saistīta ar dažādiem stereotipiem, priekšstatiem un aizspriedumiem. Bakalaura darbā “Bibliotekāra tēls filmās” sniegts ieskats profesijas vēsturē un tās attīstībā, bibliotekārajos stereotipos un bibliotekāru daudzveidīgajā attēlojumā. Skaidrota kultūras semiotikas un sociālās stereotipizācijas būtība. Apzināti Latvijā veiktie pētījumi par bibliotekāru prestižu un stereotipiem, kā arī ārzemēs veiktie pētījumi par bibliotekāra tēlu filmās. Ar kontentanalīzes palīdzību analizētas 50 filmas, kurās izdalīts kopumā 81 bibliotekārais varonis. Semiotiskās analīzes rezultātā iegūts priekšstats par bibliotekāru izskatu un veicamajiem pienākumiem. Ticis secināts, ka laika gaitā notikušās izmaiņas, kas saistītas ar bibliotekāra attēlojumu filmās, ir maznozīmīgas.Librarian profession is associated with variety of stereotypes, perceptions and prejudices. Bachelor thesis „Librarian image in movies” provides an insight into the history of the profession and its development, librarian stereotypes and diverse representation of librarians. Substance of cultural semiotics and social stereotyping is explained. Latvian author studies on prestige and stereotypes as well as foreign investigations about librarian image in movies were identified. 50 films were examined through a content analysis revealing 81 librarian character. Results of semiotic analysis made a notion about the look of librarians and duties they perform. Conclusion was made that librarian image in movies has not changed sufficiently
Historical development of the Gulbene county library (1910-2022)
No full textIzvēloties šo tēmu, autore secināja, ka publikāciju klāsts par Gulbenes novada bibliotēkas vēsturi ir ierobežots. Lielākā daļa informācijas ir pieejama Gulbenes novada bibliotēkā un neliela informācijas daļa par Gulbenes novada bibliotēkas vēsturi ir pieejama tīmekļa vietnē Periodika.lv. Informācija šim darbam tiek ievākta no bibliotēkas darbiniekiem, kuri dalījās stāstījumos par Gulbenes novada bibliotēkas vēsturisko attīstību. Zināms, ka Gulbenes novada bibliotēka savu nosaukumu ieguva 2013. gada 27. decembrī, aizstājot nosaukumu Gulbenes bibliotēka. Pirms šī perioda, Gulbenes novada bibliotēkai ir bijuši dažādi nosaukumi laika periodā no 1910. līdz 2022. gadam. Kļūstot par Gulbenes pilsētas pašvaldības bibliotēku, gan papildinot to ar Vecgulbenes dzelzceļa biedrības bibliotēku. Laika gaitā mainot nosaukumu uz pilsētas bibliotēku, tā arī maina lokācijas. Gulbenes pilsēta pilnveidojot pilsētas infrastruktūru, iekārto rajona bibliotēku kultūras namā. Daudzu pārmaiņu dēļ, Gulbenes novada bibliotēkas vēsture nav apkopota vienuviet. Tomēr autore ir izvēlējusies apkopot šīs bibliotēkas vēsturi, lai būtu pieejama informācija par tās attīstību laika gaitā. Līdz ar to kļuva svarīgi izpētīt Gulbenes novada bibliotēkas attīstības vēsturi, kā arī atklāt un apkopot pieejamo informāciju par bibliotēkas vēsturi. Meklēšanas rezultātā bija iespējams ievākt un apkopot pieejamo informāciju gan no publicētiem, gan nepublicētiem avotiem, kas galvenokārt glabājas Gulbenes novada bibliotēkā.Choosing this topic, the author concluded that the range of publications on the history of Gulbene county libraries is limited. Most of the information is available in the Gulbene county library and a small part of the information about the history of the Gulbene county library is available on the website Periodika.lv. Information for this work is collected from library employees who shared stories about the historical development of the Gulbene county library. It is known that the Gulbene County Library got its name on December 27, 2013, replacing the name Gulbene Library. Before this period, the Gulbene county library had different names in the period from 1910 to 2022. Becoming the municipal library of Gulbene, and supplementing it with the library of the Vecgulbene Railway Society. As the name changes to the city library over time, it also changes locations. The city of Gulbene, while improving the city's infrastructure, arranges the district library in a cultural house. Due to the many changes, the history of the Gulbene county library has not been compiled in one place. However, the author has chosen to summarize the history of this library in order to provide information about its development over time. Therefore, it became important to study the history of the development of the library of Gulbene county, as well as to discover and collect the available information about the history of the library. As a result of the search, it was possible to collect and compile the available information from both published and unpublished sources, which are mainly stored in the Gulbene County Library
Ligatnes paper-mill history (1814 - 2009)
No full textLīgatnes papīrfabrika ir unikāls uzņēmums, kas radies un pastāvējis līdz ar Līgatni – ciematu un pilsētu. Tie ir gandrīz divi gadsimti kopš mūsu rūpniecības sākumiem.
Pētījuma mērķis – noskaidrot un apzināt, kā papīrrūpniecība ir attīstījusies dažādos laika periodos, kā pārvarētas grūtības un kādas ir bijušas prasības pret strādniekiem, kādu saimniecisko, ekonomisko, politisko lomu papīrfabrika ir devusi valstij.
20. gs. 30-tajos gados papīrfabrika piedzīvoja savus ziedu laikus – tajā bija tā laika modernākā ražošanas iekārta, un tā bija viena no izcilākajām smalkā papīra fabrikām Eiropā. Papīru eksportēja uz visām 5 pasaules daļām. Ražoja vienīgi smalkās, smalkākās un vissmalkākās papīra šķirnes.
Atslēgvārdi: Līgatnes papīrfabrika, papīrrūpniecība Latvijā, Līgatne, papīrsPaper-mill of Līgatne can be considered as an unique enterprise, what was established in 1815 and developed simoltaneously with the town of Līgatne for almost two centuries.
The goal of the bachelor thesis is to describe the development of paper industry in Latvia during various time frames, focusing on the paper-mill of Līgatne and its role in economic, social and political spheres in Latvia.
The paper-mill of Līgatne reached its zenith in 1930s when it was Europe’s leading producer of fine quality paper what was exported worldwide.
Keywords: paper-mill of Līgatne, paper industry of Latvia, Līgatne, pape
The Traditions of the Anthologies' Publishing of Reproduced Europeans' Poetry in Latvia
No full textBakalaura darbā aplūkotas Eiropas tautu dzejas latviskojumu antoloģiju izdošanas tradīcijas, saistot tās ar attiecīgā laika perioda vēstures notikumiem, politisko situāciju Latvijā, grāmatizdevēju darbību, tulkotāju aktivitāti un valodu prasmi. Šāda daudzslāņaina fona pielietošana izklāstā paredzēta labākai izpratnei par katras antoloģijas tapšanas apstākļiem, kā arī, lai varētu salīdzināt atšķirīgu vēstures periodu un personību ietekmi uz katras konkrētas antoloģijas izveidi un izdošanu.
Darbā aplūkota atdzejas loma un īpatnības plašākā kontekstā un saistībā ar aplūkotajām antoloģijām. Latvijai iekļaujoties Eiropas Savienības sastāvā, aktuāla kļuvusi arī dzejnieku tuvāka sadarbība, lai ļautu mums ielūkoties Eiropas tautu poēzijā, jo arī tas ir viens no tautu tuvināšanās un cieņas izrādīšanas veidiem.SUMMARY
This written work describes the publishing traditions of the anthologies of translated European poetry and compares them with historic events, political situations in Latvia, the actions of publishers and activities of poetry translaters. Such background of several levels helps understand better the circumstances of every anthology`s formation and helps compare how the different historic periods and the individualities have influenced formation and publishing of every anthology.
This work looks closely at the role and peculiarities of the translations in wide context and connection with concrete anthologies. When Latvia became the member of European Union, the collaboration of poets have become more widespread, it lets us to have a close look into the poetry of neighbour countries, because this is one of ways how nations can become closer and manifests the high respect to each other
Translations of Lithuanian fiction in Latvian from the beginnings till nowadays
No full textMaģistra darbā „Lietuviešu daiļliteratūras tulkojumi latviešu grāmatniecībā no pirmsākumiem līdz mūsdienām” tiek aplūkoti lietuviešu daiļliteratūras tulkojumi, kas iznākuši kā pastāvīgi izdevumi no 1923.-2006.gadam. Darbā nav aplūkots folkloras žanrs un lietuviešu daiļliteratūras tulkojumi, kas iekļauti dažādos darbu krājumos, kā arī presē.
Pētnieciskais darbs piedāvā ieskatu lietuviešu grāmatniecības attīstībā. Atsevišķi izdalītas 5 nodaļas – laika posmi: no pirmās Latvijas neatkarības gada līdz Otrajam pasaules karam, Otrā pasaules kara laiku, Latvijas PSR, no Latvijas valstiskuma atjaunošanas līdz mūsdienām un trimdas grāmatniecība. Katrā nodaļā ietverta informācija par tā laika grāmatniecību, lietuviešu daiļliteratūras tulkojumiem un tulkotājiem un abu tautu attiecībām.
Darbu papildina arī ilustratīvais materiāls – tabulas, diagrammas un attēli. Darba pielikumā iespējams iepazīties ar datu bāzes izdruku, kurā uzskaitīti grāmatu autori, nosaukumi, tulkotāji, mākslinieki, žanri, izdošanas vietas, izdevēji, lappušu skaits un ISBN.The graduation paper Translations of Lithuanian Fiction in Latvian Bibliography from the Beginnings till Nowadays surveys the translations of Lithuanian Fiction that has been published as separate entities during the years 1923 – 2006. The Paper does not deal with the folklore genre and the translations of Lithuanian fiction that has been published in various anthologies as well as in the press.
The study offers an insight in the development of the Lithuanian bibliography. There are 5 separate chapters that describe the following periods of time – from the first years of independence of the First Republic of Latvia till the World War II; during the World War II; the Soviet Republic of Latvia; from the rehabilitation of the independence of the Republic of Latvia till nowadays; and the exile bibliography. Each chapter comprises an information about the book history of a particular period, translations and translators of Lithuanian Fiction; as well as mutual relations of both nations.
The Paper is supplemented with the illustrative materials – tables, diagrams and pictures. As an Annex to the Paper the print out of a data base is enclosed listing the authors, names of the books, translators, artists, genres, publishing places, publishers, numbers of pages and ISBN
1918–1944 METŲ LATVIJOS KNYGININKYSTĖS TYRIMAI: AUTORIAI, TEMOS, LEIDINIAI, SPAUDA
No full textThe research of book matter in Latvia started at the end of 18th century with an essay about the printing houses in Riga written by pastor and bibliophile L. Bergmann. Some important publishing houses got coverage in the publications by A. Bucholtz and A. Poelchau at the end of the 19th – beginning of the 20th centuries. Although the founding of Latvian statehood in 1918 made a definetely new situation for book publishing per se, it didn’t bring substantial changes for research of book matter. Unlike several other humanitarian sciences, research of book matter didn’t receive financial support by state and didn’t get some institutional form as well. The research of book matter had stripes of spontaneous and fragmentary activity. The research was done not only by specialists (publishers, specialists in printing and bibliographers), but by scientists of other fields (historians, linguists, specialists in literature) too. Some fresh ideas about the Livonian book culture during the Middle Ages and Reformation were brought in by the workings of the Baltic historian of German origin, L. Arbusow. The publications of bibliophile J. Misiņš and art historian V. Pengerots told about history of printing enterprises in Latvia. The survey concerning the development of book matters in Latvia written by V. Pengerots was published in “Gutenberg-Jahrbuch” (1935). The periodical “Latvju Grāmata” (“Latvian Book”, 1922–1931) provided diverse information about the current topics in Latvian and foreign book matters though few specific research publications. Due to limited readership the world economic crisis at the beginning of 30ies was fatal for periodical “Latvijas Grāmatrūpniecības Apskats” (“The Review of Latvian Book Industry”, 1928–1931). “Bibliotekārs” (“Librarian”, 1937–1940) published by Latvian Society of Librarians was noticeable for article written by its editor, bibliophile G. Šaurums about ancient prints in Latvian found in foreign libraries. More than 30 publications covering different topics on book matter (including about books in Latvian in the 16th–18th centuries, educational literature) one can find in “Izglītības Ministrijas Mēnešraksts” (“The Monthly of Ministry of Education”, 1920–1939). One should note that the factual information gathered during 20ies and 30ies was later used for monographies about Latvian book matters, published in 60ties and 70ies. During the period the first popular – scientific study in Latvian covering the book matter (“The Book, its history…” by K. Dziļleja, 1935) was published as well. Publications featuring the exhibitions of Latvian books in Moscow (1940) and Leipzig (1942) are distinguished by their representation purposes. During the Nazi occupation articles covering book matter topics were published in periodicals “Izglītības Mēnešraksts” (“Educational Monthly”, 1942–1944) and “Latvju Grāmatnieks” (“Latvian bibliophile”, 1943–1944). The disruption of Latvian independence broke down for a long time an adequate development of Latvian research of book matter. Some authors (K. Draviņš) pursued their scientific work in exile. The others (J. Straubergs, K. Egle) had no access to full-bodied scientific work as the Soviets denied their professional activities in universities and libraries.Knygininkystės tyrimai Latvijoje pradėti XVIII amžiuje, kai pasirodė pastoriaus ir bibliofilo L. Bergmanno esė apie Rygos spaustuves. Kai kurias svarbias leidyklas aprašė A. Bucholtzas ir A. Poelchau XIX a. – XX a. pradžioje.Nors Latvijos valstybės įkūrimas 1918 m. savaime sudarė naujas knygų leidybos sąlygas, jis neatnešė esminių knygininkystės tyrimo permainų. Ne taip kaip kitoms humanitarinių tyrimų sritims, knygotyrai valstybė neskyrė finansinės paramos ir nesukūrė institucijų. Tyrimo darbą dirbo ne tik specialistai (leidėjai, spaustuvininkai ir bibliografai), bet ir kitų sričių tyrinėtojai (istorikai, kalbininkai, literatūrologai).Kai kurias naujas mintis apie viduramžių ir reformacijos laikotarpio Livonijos knygos kultūrą paskelbė Baltijos šalių vokiečių kilmės istorikas L. Arbusowas. Bibliofilo J. Misinio ir istoriko V. Pengeroto darbai nagrinėjo spaustuvių istoriją Latvijoje. V. Pengeroto Latvijos knygininkystės apžvalga buvo išspausdinta leidinyje „Gutenberg-Jahrbuch“ (1935).Periodiniame leidinyje „Latvju Grāmata“ (Latvijos knyga, 1922–1931) buvo skelbiama įvairi informacija apie to meto Latvijos ir užsienio knygininkystę, tačiau mokslinių darbų buvo mažai. Dėl negausių skaitytojų ir pasaulinės ekonominės krizės ketvirtajame dešimtmetyje žlugo žurnalas „Latvijas Grāmatrūpniecības Apskats“ (Latvijos knygų gamybos apžvalga, 1928–1931). Žurnale „Bibliotekārs“ (Bibliotekininkas, 1937–1940), kurį leido Latvijos bibliotekininkų draugija, buvo išspausdintas reikšmingas jo redaktoriaus ir bibliofilo G. Šaurumo straipsnis apie senuosius latviškus spaudinius užsienio biblio tekose. Per 30 publikacijų įvairiais knygininkystės klausimais (tarp jų apie Latvijos XVI–XVIII amžiaus knygas ir mokymo literatūrą) pasirodė leidinyje „Izglītības Ministrijas Mēnešraksts“ (Švietimo ministerijos mėnraštis, 1920–1939). Reikia pažymėti, kad tuo laikotarpiu sukaupta faktinė medžiaga vėliau buvo naudojama monografijose apie Latvijos knygininkystę, išleistose septintajame ir aštuntajame XX a. dešimtmetyje. Tuo metu taip pat pasirodė populiari Latvijos knygininkystės studija Knyga, jos istorija (K. Dziļleja, 1935). Išleisti reprezentaciniai leidiniai apie Latvijos knygų parodas Maskvoje (1940) ir Leipcige (1942). Vokiečių okupacijos metais pasirodė knygininkystės problemas nagrinėjančių straipsnių „Izglītības Mēnešraksts“ (Švietimo mėnraštis, 1942–1944) ir „Latvju Grāmatnieks“ (Latvijos bibliofilas, 1943–1944). Latvijos nepriklausomybės praradimas ilgam sustabdė šalies knygotyros raidą. Kai kurie autoriai (K. Draviņš) dirbo tremtyje. Kiti (J. Straubergs, K. Egle) negalėjo atsidėti moksliniam darbui, nes sovietų valdžia draudė jiems dirbti profesinį darbą universitetuose ir bibliotekose
KRISTIJONO DONELAIČIO „METŲ“ VERTIMAI Į LATVIŲ KALBĄ XIX A. ANTROJE PUSĖJE–XX AMŽIUJE
Get PDFIt took quite a long time for the poem `The Seasons” by Kristijonas Donelaitis to have a full translation in Latvian – up to the second half of the 20th century. The first translation – some fragments of the poem – were made by a pastor in Kurzeme, Carl Friedrich Watson, and published in the twenties of the 19th century. The first thorough publication about K. Donelaitis himself was written by Andrejs Dīriķis (in 1874) who regularly covered Lithuanian culture in Latvian press in the seventies and eighties of the 19th century. The translation of “The Seasons” made by the Latvian poet Rainis in the eighties of the 19th century unfortunately has not survived. In the thirties and forties of the 20th century the translation of the poem was initiated by the writer and promoter of Latvian – Lithuanian cultural ties Emīls Skujenieks. In 1963 and 2006 two different versions of translation made by the poet Paulis Kalva were published. The recent publications of comparative literary studines give us evidence, that further research of the translations in Latvian of the Donelaitis poem, especially using new sources, is rather promising.Latvijas Universitate Lomonosova iela 1A, Rīga, LV1019, Latvija El. paštas: [email protected] pateikiama retrospektyvi Kristijono Donelaičio poemos „Metai“ vertimų publikacijų latvių kalba analizė ir atskleidžiama, kaip latvių skaitytojas palaipsniui susipažino su K. Donelaičio asmenybe, o per „Metų“ fragmentų vertimus – ir su jo poezijos pasauliu. Straipsnio uždavinys – atkreipti dėmesį į K. Donelaičio „Metų“ poemos vertėjus latvių ir lietuvių kultūrinių ryšių kontekste. Ypač išsiskiria Andrejo Dyrikio, Janio Rainio ir Paulo Kalvos atlikti darbai, populiarinę K. Donelaičio kūrybą
LATVIJOS BIBLIOTEKŲ ISTORIJOS TYRIMAI: AUTORIAI IR PUBLIKACIJŲ TEMOS (XVIII–XXI A.) (RUSŲ K.)
No full textИЗУЧЕНИЕ ИСТОРИИ БИБЛИОТЕК ЛАТВИИ: АВТОРЫ И ТЕМАТИКА ПУБЛИКАЦИЙ (XVIII–XXI в.)
ВИЕСТУРС ЗАНДЕРС
PезюмеЦель данной статьи – дать ретроспективный обзор основных тенденций развития изучения истории библиотек Латвии. Развитию Рижской городской библиотеки (осн. в 1524 году) посвящено большинство публикаций XVII – перой половины ХХ века: очерки преподавателя Рижской Домской школы И. Ф. Виллиша (1743), рижского патрициата И. К. Беренса (1792), статьи историков А. Белендорфа (1901) и Н. Буша (1911). Фактологически полезная информация для изучения истории народных (публичных) библиотек Латвии обобщают публикации учителя Я. Кришканса и активного организатора профессионального сообщества библиотекарей Т. Ливентала (первая четверть ХХ века). Более широкое использование архивных документов характерна для исследований по истории библиотек, написанных после Второй мировой войны.В 60-80-х гг. наряду с историками (Г. Енш, М. Лацис, Б. Бригере и др.) все более важное место в кругу авторов занимают также сотрудники библиотек (Ф. Ранцанс, М. Клуце и др.). После восстановления государственной независимости Латвии в 1991 году расширилась исследовательскаятематика (например, советизация библиотек Латвии и опыт работы библиотек латышской эмиграции), а также возможность участвовать в международных исследовательских проектах. В 2005 году была защищена первая докторская диссертация по истории библиотек данного периода (Я. Дреймане).Ключевые слова: библиотека, история библиотек, Рижская городская библиотека, Государственная библиотека Латвии.Латвийский университет, Отделение изучения информации и библиотекLomonosova iela 1, Riga LV-1019, LatvijaE-mail: [email protected] pateikiama kelis šimtus metų vykdytų Latvijos bibliotekų tyrimų apžvalga. Viena pirmųjų bibliotekoms skirtų publikacijų yra Rygos Domo mokyklos mokytojo J. F. Willischo straipsnis (1743) apie Rygos municipalinę biblioteką, įsteigtą XVI amžiuje. Rygos miesto savivaldybės tarėjas J. C. Berensas tą patį knygų rinkinį aptaria (1792) kaip sociokultūrinį reiškinį Švietimo amžiaus kontekste. Naudodamiesi plačia šaltinių baze apie Rygos municipalinės bibliotekos atsiradimą ir raidą rašė jos direktoriai – istorikai A. Boehlendorffas (1901) ir N. Buschas (1911).Naudingos faktinės informacijos tolesniems Latvijos viešųjų bibliotekų tyrinėjimams galima rasti pedagogo J. Kriškānio ir Latvijos bibliotekininkųasociacijos organizatorius T. Līventālio (pirmasis XX amžiaus ketvirtis) darbuose. Pasibaigus Antrajam pasaulinio karui, bibliotekų istorijos tyrimai pasižymėjo tuo, kad pradėta daugiau naudoti archyvinės medžiagos. Septintajame–devintajame dešimtmetyje kartu su profesionaliais istorikais (G. Jenšs, M. Lācis, B. Brigere) vis labiau ėmė reikštis patys bibliotekų darbuotojai (F. Rancāns, M. Kluce etc.). 1991 m. atkūrus Latvijos valstybingumą, tyrinėjimų temų padaugėjo (pavyzdžiui, prabilta apie Latvijos bibliotekų sovietizavimą ir latvių bibliotekas tremtyje), taip pat atsirado gerokai daugiau galimybių dalyvauti tarptautiniuose tyrimų projektuose. 2005 metais pirmą kartą apginta daktaro disertacija iš bibliotekų istorijos (J. Dreimane).ИЗУЧЕНИЕ ИСТОРИИ БИБЛИОТЕК ЛАТВИИ: АВТОРЫ И ТЕМАТИКА ПУБЛИКАЦИЙ (XVIII–XXI в.)ВИЕСТУРС ЗАНДЕРС
PезюмеЦель данной статьи – дать ретроспективный обзор основных тенденций развития изучения истории библиотек Латвии. Развитию Рижской городской библиотеки (осн. в 1524 году) посвящено большинство публикаций XVII – перой половины ХХ века: очерки преподавателя Рижской Домской школы И. Ф. Виллиша (1743), рижского патрициата И. К. Беренса (1792), статьи историков А. Белендорфа (1901) и Н. Буша (1911). Фактологически полезная информация для изучения истории народных (публичных) библиотек Латвии обобщают публикации учителя Я. Кришканса и активного организатора профессионального сообщества библиотекарей Т. Ливентала (первая четверть ХХ века). Более широкое использование архивных документов характерна для исследований по истории библиотек, написанных после Второй мировой войны.В 60-80-х гг. наряду с историками (Г. Енш, М. Лацис, Б. Бригере и др.) все более важное место в кругу авторов занимают также сотрудники библиотек (Ф. Ранцанс, М. Клуце и др.). После восстановления государственной независимости Латвии в 1991 году расширилась исследовательскаятематика (например, советизация библиотек Латвии и опыт работы библиотек латышской эмиграции), а также возможность участвовать в международных исследовательских проектах. В 2005 году была защищена первая докторская диссертация по истории библиотек данного периода (Я. Дреймане).Ключевые слова: библиотека, история библиотек, Рижская городская библиотека, Государственная библиотека Латвии
History of Patent and technology library
No full textLatvijā ir daudz bibliotēkas, kas veido un sastāda daļu no Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma. Patentu tehniskā bibliotēka ir daļa no tā visa. Darbā tiek apskatīts laika posms no 1949. gada, tas ir no tās dibināšanas gada, līdz mūsdienām. Šis ir pirmais darbs, kas ir veikts, lai izpētītu Patentu tehniskās bibliotēkas vēsturi. Viss izklāsts, pārsvarā, balstās uz Latvijas Valsts arhīvā pieejamiem materiāliem par Patentu tehnisko bibliotēku. Darbā tiek aplūkoti galvenie notikumi, kas ir norisinājušies bibliotēkā. Tiek attēlots, kā no tās dibināšanas gada, laika gaitā ir pieaudzis lasītāju skaits, bibliotēkas krājuma skaits, bibliotēkas pakalpojumi, bibliotēkas nodaļas u.tt. Darbs sniedz priekšstatu par Patentu tehniskās bibliotēkas darbības galvenajiem virzieniem, pakalpojumiem un notikumiem visā tās darbības laikā.
Atslēgvārdi : Tehnika. Zinātne. Vēsture. Bibliotēka. Patenti.There are a number of libraries in Latvia, witch form part of the Latvian cultural and historical heritage. The Patent Technical Library also constitutes a part of it. The paper analyses the time period starting from 1949 – the year of foundation – until the present day. This is the first research into the history of the Patent Technical Library. Its content is largely based on the material available at the Latvian State Archives on the Patent Technical Library. The paper reviews the key events that have taken place at the library, giving an overview of how, over the years from its foundation, a growth in the number of visitors, library collections, library services and administration has taken place. The paper reflects the key directions of the library’s work, services and events throughout its history.
Key words: Technology. Science. History. Library. Patent
- …
