1,721,009 research outputs found
Artēriju funkcionālo parametru loma multiorgānu disfunkcijas sindroma progresēšanas riska prognozēšanā sepses slimniekiem. Promocijas darbs
No full textThe Doctoral thesis was carried out at Rīga Stradiņš University. Defence: at the public session of the Doctoral Council of Clinical Medicine on 30 June 2020 at 15.00 in Hippocrates Lecture Theatre, 16 Dzirciema Street, Rīga Stradiņš University.Sepsis is defined as multiple organ damage caused by dysfunctional systemic host response to infection. It is a frequent cause of admission to intensive care unit and carries high mortality. Vascular dysfunction due to reduced nitric oxide bioavailability plays an important role in the pathogenesis of sepsis and multiple organ failure. Conduit arteries, especially the aorta, play a major role in ensuring efficient cardiac function and optimal flow in the periphery due to their viscoelastic properties. Resistance arteries and arterioles adjust peripheral blood flow according to the metabolic needs of the tissues. Laboratory studies on isolated artery models and animal research show that acute systemic inflammation can cause impaired vasoreactivity in peripheral vascular beds and aortic stiffening of conduit arteries which affects hemodynamic efficiency. This thesis aims to characterize parameters describing functional properties of arteries in intensive care patients with severe sepsis and septic shock and clarify their association with the development of multiple organ dysfunction syndrome and mortality. This thesis consists of three parts. In part 1, systematic review and meta-analysis of published literature were performed to evaluate the measurement of endothelial function using vasoreactivity tests as a risk stratification tool in intensive care patients with sepsis. From the studies included in this review, there is evidence of moderate strength that vascular reactivity is impaired in septic patients, but not enough evidence has been provided to suggest that it is a consequence of endothelial dysfunction or is convincingly related to clinical outcomes. In part 2, the author undertook a prospective observational cohort study examining aortic stiffness in patients with sepsis using carotid-femoral pulse wave velocity measurement. Forty-five adult intensive care patients were recruited to the study within 24 hours of admission to intensive care. Carotid-femoral pulse wave velocity was measured once initial resuscitation was completed. Patients were followed up to hospital discharge or death. This study found that patients with severe sepsis and septic shock have higher aortic stiffness than the general population. No convincing association was found between admission pulse wave velocity and progression of multiple organ failure or mortality, although the group with pulse wave velocity > 24.7 m/s had shorter survival time. Part 3 extends the previous study and examines stiffness of both elastic and muscular arteries at two time points, at admission and after 48 hours of treatment. It also examines confounders associated with changes in carotid-femoral and carotid-radial pulse wave velocity. It found increased aortic and even higher upper limb artery stiffness among the septic population. Higher carotid-femoral pulse wave velocity was associated with higher mean arterial blood pressure and lower C reactive protein concentration. Pulse wave velocity in elastic and muscular arteries decreased after a 48-hour treatment period in survivors. In non-survivors, carotid-radial pulse wave velocity stayed consistently high. Overall, this study has shown that altered static and dynamic parameters of artery function are highly prevalent in patients with sepsis and associated with unfavourable outcome. Longitudinal assessment of these parameters has the potential to be used for risk stratification in patients with early sepsis
Uz infrasarkano staru spektroskopijas balstīta klīniskā algoritma izmantošana mugurkaula operācijās un pēcoperācijas kognitīvie traucējumi. Promocijas darba kopsavilkums
No full textThe Doctoral Thesis was developed at Rīga Stradiņš University, Riga East Clinical University Hospital “Gaiļezers”, Latvia. Defence: at the public session of the Promotion Council of Clinical Medicine on 2023, June 12 at 13.00 via Zoom online platform.In patients undergoing spinal surgery in prone position, physiological changes can occur in multiple organ systems. Pressure on pelvis, abdomen and thorax reduces systemic venous return, thereby decreasing cardiac output and increasing pressure in vertebral blood vessels, thus promoting intraoperative bleeding. Concomitantly, lung compliance decreases. The latter noxious factors hamper blood flow and oxygen delivery to the brain. The brain is highly dependent on adequate oxygen delivery, thus, tissue injury, and even cell death may occur already 5 minutes after cerebral ischemia. Postoperative cognitive decline is a potential complication, which may lead to long-term consequences. The exact aetiology and pathophysiology of postoperative cognitive disturbances is not known. Despite intraoperative cerebral ischemia could be a contributing factor to consider, the brain remains one of the least monitored organs intraoperatively. The aim of the present study was to evaluate the effect of the intraoperative use of a near-infrared spectroscopy-based clinical algorithm on outcome, especially on postoperative cognitive decline. We included 64 adult patients, scheduled for elective spinal neurosurgery in the prone position. All the patients underwent general anaesthesia and regional cerebral oxygen saturation (rScO2) was monitored intraoperatively by means of an INVOS 4100 cerebral oximeter. Patients were randomised into a study group and a control group. In patients of the study group, a near-infrared spectroscopy-based clinical algorithm was used to restore adequate cerebral oxygen saturation when noticing a drop of 20 % from preoperative baseline of cerebral oxygen saturation, or a fall in regional cerebral oxygen saturation below an absolute value of 50 %. In the control group, intraoperative cerebral oxygen saturation was monitored blindly without using the near-infrared spectroscopy-based clinical algorithm. In both groups, before and after the surgery, cognitive function was evaluated using Montreal Cognitive Assessment Scale (MOCA). Preoperative haemoglobin (Hb) and haematocrit (Hct) concentrations also were noticed, as well as intraoperative mean arterial pressure (MAP), expiratory end-tidal carbon dioxide (EtCO2) levels, peripheral oxygen saturation (SpO2), intraoperative blood loss and length of operation. In our study, in three patients – two in the study group and one in the control group, intraoperative cerebral desaturation was observed. Two study group patients were 54 and 57 years old. In one study group patient, cerebral saturation fell for 29 % from baseline values and also under an absolute value of 50 %; in the other study group patient, we noticed a cerebral oxygen saturation drop of 27 % below preoperative baseline. The NIRS-based clinical algorithm was initiated. No changes in rScO2 were observed after the first step, which according to the algorithm, was an assurance of correct head positioning. The next step was a raise in mean arterial pressure in both patients, as assessed by ephedrine administration. After the second step rScO2 values raised above the threshold, and no further intervention was necessary. Mean arterial pressure in the patients at the time of cerebral desaturation was 95 mmHg and 62 mmHg, respectively vs. 124 mmHg and 104 mmHg preoperatively. None of the patients showed postoperative cognitive decline – MOCA score remained unchanged pre- and postoperatively. In one control group patient, in whom intraoperative cerebral desaturation occurred, but the NIRS-based clinical algorithm was not applied, we detected a rScO2 drop of 21 % from the preoperative baseline values. The patient was 24 years old and showed a postoperative MOCA score decline of 4 points (from 29 points preoperatively to 25 points postoperatively). In the present study, we found a correlation between lower intraoperative rScO2 values and higher patient age, larger intraoperative blood loss, higher preoperative mean arterial pressure and lower preoperative MOCA score. In our study, 45.5 % patients from the control group, where cerebral oximetry was monitored blindly, no NIRS algorithm was applied, showed postoperative cognitive decline, compared to the study group where postoperative cognitive decline was observed in 21.4 % of patients. No correlation was found between intraoperative cerebral oxygenation and postoperative cognitive function. However, patients, who had a rScO2 decrease of > 10 % in any stage of surgery experienced a lower median MOCA score after the surgery. Near-infrared spectroscopy together with NIRS-based clinical algorithm is useful to manage intraoperative cerebral oxygen desaturation and to avoid postoperative cognitive disturbances
The Role of Functional Arterial Properties in Prediction of Clinical Outcomes of Septic Patients. Summary of the Doctoral Thesis
No full textPromocijas darbs izstrādāts: Rīgas Stradiņa universitātē, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā “Gaiļezers”, Toksikoloģijas un sepses klīnikā. Aizstāvēšana: 2020. gada 30. jūnijā plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes Klīniskās medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā.Sepse ir masīva organisma reakcija uz infekciju, ko raksturo dzīvību apdraudošs orgānu bojājums. Fizioloģiskas nestabilitātes un augstā mirstības riska dēļ sepses pacientus bieži stacionē intensīvās terapijas nodaļās. Asinsvadu disfunkcijai, kas rodas samazinātas NO biopieejamības rezultātā, ir nozīmīga loma sepses un multiplu orgānu mazspējas patoģenēzē. Maģistrālo artēriju elastība nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu asiņu izsviedi no sirds, un to plūsmas optimizāciju perifērijā atbilstoši audu metabolajām vajadzībām. Izmantojot izolētus artēriju segmentus laboratorijas pētījumos un eksperimentos ar dzīvniekiem, pierādīts, ka akūts sistēmisks iekaisums ietekmē gan elastīgās, gan muskuļu tipa artērijas. Elastīgajā artērijās, īpaši aortā, pieaug cietība, bet muskuļu tipa artērijās novēro samazinātu vazoreaktivitāti. Darba “Artēriju funkcionālo parametru loma multiorgānu disfunkcijas sindroma progresēšanas riska prognozēšanā” mērķis ir raksturot sepses izraisītās artēriju funkcionālo parametru pārmaiņas, lai izveidotu diagnostikas un monitorēšanas paņēmienus, ar mērķi uzlabot multiplu orgānu mazspējas progresēšanas un mirstības riska prognozēšanu. Pētījums veidots no trim sadaļām. Pirmajā sadaļā sagatavots sistemātisks literatūras apskats un metaanalīze par sepses pacientu endoteliālās funkcijas izvērtēšanu ar vazoreaktivitātes testiem un šo testu rezultātu izmantošanu slimības klīniskās gaitas prognozēšanai. Otrajā sadaļā veikta a.carotis-a. femoralis pulsa viļņa izplatīšanās ātruma izpēte intensīvās terapijas pacientiem ar agrīnu sepsi. Pētījumā iesaistīti 45 pieauguši sepses pacienti pirmajās 24 stundās pēc stacionēšanas intensīvās terapijas nodaļā. A.carotis-a. femoralis pulsa viļņa izplatīšanās ātrums reģistrēts pēc pacientu stāvokļa sākotnējas stabilizācijas. Pacienti novēroti dinamikā līdz izrakstīšanai no stacionāra vai letālam iznākumam. Pētījumā pierādīts, ka pacientiem ar smagu sepsi un septisku šoku augstu pulsa viļņa izplatīšanās ātrumu, kas liecina par artēriju cietības pieaugumu, novēro biežāk kā vispārējā populācijā. Saistība starp agrīni mērītu pulsa viļņa izplatīšanās ātrumu un multiplas orgānu mazpējas progresēšanu vai mirstību netika atrasta, tomēr pacientiem, kam novēroja pulsa viļņa izplatīšanās ātrumu virs 24,7 m/s, bija īsāks izdzīvošanas laiks. Trešajā daļā elastīgo un muskuļu tipa artēriju īpašības pētītas dinamikā, izdarot mērījumus divos laika periodos, iestāšanās dienā un pēc 48 stundu intensīvās terapijas. Šajā pētījumā izzināti arī faktori, kuru pārmaiņas saistās ar pārmaiņām a.carotis-a. femoralis un a.carotis-a. radialis pulsa viļņa izplatīšanās ātrumā. Šajā pētījumā konstatēts, ka augšējās ekstremitātes artēriju cietība sepses pacientiem pārsniedz maģistrālo artēriju cietību abos laika periodos. Augsts a.carotis-a. radialis pulsa viļņa izplatīšanās ātrums asociējas augstāku vidējo arteriālo spiedienu un zemāku C reaktīvā proteīna koncentrāciju asinīs. Pacientiem, kas izdzīvo, pulsa viļņa izplatīšanās ātrums pēc 48 stundu intensīvās terapijas dinamikā mazinās, kurpretim pacientiem, kas nomirst, a.carotis-a. radialis pulsa viļņa izplatīšanās ātrums dinamikā saglabājas augsts. Kopsavilkumā, šajā pētījumā pierādīts, ka sepses pacientiem ir izmainīti artēriju funkcionālie parametri, un šīs pārmaiņas asociējas ar nelabvēlīgu iznākumu. Pētītajiem neinvazīvajiem artērijas raksturojošiem testiem, augsta riska pacientu identifikācijai a.carotisa. radialis pulsa viļņa izplatīšanās ātruma monitorēšanai dinamikā ir vislielākais prognostiskais potenciāls
Artēriju funkcionālo parametru loma multiorgānu disfunkcijas sindroma progresēšanas riska prognozēšanā sepses slimniekiem. Promocijas darba kopsavilkums
No full textThe Doctoral thesis was carried out at Rīga Stradiņš University. Defence: at the public session of the Doctoral Council of Clinical Medicine on 30 June 2020 at 15.00 in Hippocrates Lecture Theatre, 16 Dzirciema Street, Rīga Stradiņš University.Sepsis is defined as multiple organ damage caused by dysfunctional systemic host response to infection. It is a frequent cause of admission to intensive care unit and carries high mortality. Vascular dysfunction due to reduced nitric oxide bioavailability plays an important role in the pathogenesis of sepsis and multiple organ failure. Conduit arteries, especially the aorta, play a major role in ensuring efficient cardiac function and optimal flow in the periphery due to their viscoelastic properties. Resistance arteries and arterioles adjust peripheral blood flow according to the metabolic needs of the tissues. Laboratory studies on isolated artery models and animal research show that acute systemic inflammation can cause impaired vasoreactivity in peripheral vascular beds and aortic stiffening of conduit arteries which affects hemodynamic efficiency. This thesis aims to characterize parameters describing functional properties of arteries in intensive care patients with severe sepsis and septic shock and clarify their association with the development of multiple organ dysfunction syndrome and mortality. This thesis consists of three parts. In part 1, systematic review and meta-analysis of published literature were performed to evaluate the measurement of endothelial function using vasoreactivity tests as a risk stratification tool in intensive care patients with sepsis. From the studies included in this review, there is evidence of moderate strength that vascular reactivity is impaired in septic patients, but not enough evidence has been provided to suggest that it is a consequence of endothelial dysfunction or is convincingly related to clinical outcomes. In part 2, the author undertook a prospective observational cohort study examining aortic stiffness in patients with sepsis using carotid-femoral pulse wave velocity measurement. Forty-five adult intensive care patients were recruited to the study within 24 hours of admission to intensive care. Carotid-femoral pulse wave velocity was measured once initial resuscitation was completed. Patients were followed up to hospital discharge or death. This study found that patients with severe sepsis and septic shock have higher aortic stiffness than the general population. No convincing association was found between admission pulse wave velocity and progression of multiple organ failure or mortality, although the group with pulse wave velocity > 24.7 m/s had shorter survival time. Part 3 extends the previous study and examines stiffness of both elastic and muscular arteries at two time points, at admission and after 48 hours of treatment. It also examines confounders associated with changes in carotid-femoral and carotid-radial pulse wave velocity. It found increased aortic and even higher upper limb artery stiffness among the septic population. Higher carotid-femoral pulse wave velocity was associated with higher mean arterial blood pressure and lower C reactive protein concentration. Pulse wave velocity in elastic and muscular arteries decreased after a 48-hour treatment period in survivors. In non-survivors, carotid-radial pulse wave velocity stayed consistently high. Overall, this study has shown that altered static and dynamic parameters of artery function are highly prevalent in patients with sepsis and associated with unfavourable outcome. Longitudinal assessment of these parameters has the potential to be used for risk stratification in patients with early sepsis
Ultrasonoskopijas un fluoroskopijas kontrolēto pretsāpju epidurālo blokāžu salīdzinājums pacientiem ar mugurkaula deģeneratīvajām slimībām. Promocijas darba kopsavilkums
No full textThe study was carried out in Pauls Stradins Clinical University Hospital Anesthesiology and Reanimatology Clinic and Riga 2nd Hospital. Defence: on June 16th 2014, at 15.00 during Rīga Stradiņš University Promotional Council of Medicine open meeting at 16 Dzirciema Street, in the Lecture theatre Hippocrates.Thesis “Ultrasound versus fluoroscopic-controlled analgesic epidural blockade in patients with degenerative diseases of the spine” dedicated to the comparative analysis of quality and effectiveness of the procedure. Epidural steroid injections have been used for treatment of lower back pain and irradiate pain in the legs for many years. Steroids are entered into the epidural space at the target intervertebral level in order to achieve the right level of pathological changes to reduce the inflammatory process and pain. Present Practice Guidelines for Chronic Pain Management suggest that the procedure should be performed with appropriate fluoroscopic image guidance to confirm correct site of pathology and epidural space. In Latvia fluoroscopic-controlled epidural blockade is carried out only in a few specialized pain rooms, but in most cases blockades are performed based on anatomical landmarks without application of visualization technique. This fact can be explained by fluoroscopic equipment costs, unavailability and the radiation risk during the procedure. In the past 5 years ultrasonography has been increasingly used in the field of regional anesthesia as visualization technique, to facilitate spinal and epidural anesthesia performance and avoid fluoroscopic control risks. However, the application of the ultrasonography in chronic pain management is still in the development stage. The aim of the study was to show that ultrasound is equivalent visualization method to fluoroscopy for epidural blockades in patients with low back pain secondary to degenerative spine diseases. Our study for the first time in Latvia epidural block was performed after spinal ultrasound visualization. The current study was designed to evaluate procedure accuracy, technical difficulty, and analgesic and functional improvements of ultrasound-assisted interlaminar epidural steroid injections in comparison to fluoroscopy-guided injection, as well as researched side effects and complications. The study have shown that blockade performed after ultrasound spine visualization can achieve equivalent analgesia and functional disability reduction effect compared with the clinical efficacy of the traditional fluoroscopic-controlled blocks (“gold” standard in pain medicine) in patients with low back pain. To summarize, the research data shows that epidural blockade efficiency and performance characteristics are dependent on patient demographics, physical and clinical parameters. Procedure outcomes dependent of the patient’s age, body mass index, numbers of morphological changes in spine, and other clinical indicators such as pain intensity, degree of functional disability index and back pain duration. The results of this study demonstrate that the ultrasound-assisted can be an alternative to fluoroscopic controlled epidural injections method, if the patient is allergic to contrast, fluoroscopy is contraindicated or not available.The Doctoral Thesis was carried out with the support of the European Social Fund program “Project support for doctoral and post-doctoral studies in medical sciences”
Ģenētisko faktoru un ekstrakorporālās cirkulācijas izraisīto koagulācijas izmaiņu ietekme uz pēcoperācijas asiņošanu. Promocijas darba kopsavilkums
No full textDoctoral Thesis was carried out in Pauls Stradins Clinical University Hospital, Department of Anesthesiology and Cardiac Surgery, Riga, Latvia. Defence: on 26th of November 2013, at 15.00 p.m. during Rīga Stradiņš University in open meeting of Promotional Council of Medicine in Lecture theatre Hippocrates, Dzirciema street 16, Riga.The Doctoral Thesis was carried out with the support of the European Social Fund program “Project support for doctoral and post-doctoral studies in medical sciences
Near-infrared Spectroscopy-Based Clinical Algorithm Applicability During Spinal Neurosurgery and Postoperative Cognitive Decline. Summary of the Doctoral Thesis
No full textPromocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātē, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā “Gaiļezers”, Latvijā. Aizstāvēšana: Klīniskās medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē 2023. gada 12. jūnijā plkst. 13:00 attālināti, tiešsaistes platformā Zoom.Pacientiem, kuriem tiek veikta mugurkaula operācija pozīcijā uz vēdera, ir novērojamas dažādas fizioloģiskas izmaiņas vairākās orgānu sistēmās. Spiediens uz mazo iegurni, paaugstināts intraabdominālais un intratorakālais spiediens samazina venozo asiņu atgriešanos sistēmiskajā cirkulācijā, sirds izsviedi un paaugstina spiedienu mugurkaula asinsvados, radot paaugstinātas asiņošanas draudus operācijas laikā. Papildus tiek ietekmēta arī plaušu izplešamība. Visi iepriekšminētie faktori ietekmē galvas smadzeņu asins plūsmu, kā arī skābekļa piegādi galvas smadzeņu audiem. Galvas smadzenes ir ļoti atkarīgas no adekvātas skābekļa piegādes, tā kā smadzeņu audu bojājums un pat šūnu nāve tiek novērota jau pēc 5 išēmijas minūtēm. Kā iespējama komplikācija ir pēcoperācijas kognitīvi traucējumi, kas var novest pie ilgtermiņa sekām. Precīza pēcoperācijas kognitīvo traucējumu etioloģija joprojām nav skaidra. Lai arī intraoperatīva smadzeņu audu išēmija ir viens no iespējamiem faktoriem, kas var novest pie pēcoperācijas kognitīvas disfunkcijas, galvas smadzenes ir joprojām vismazāk monitorētais orgāns operācijas laikā. Pētījuma mērķis bija izvērtēt uz infrasarkano staru spektroskopijas principa balstīta smadzeņu desaturācijas algoritma izmantošanu mugurkaula operāciju laikā un iespējamo saistību ar pēcoperācijas kognitīvo funkciju. Pētījumā tika iekļauti 64 pacienti vecumā virs 18 gadiem, kuriem tika veikta plānveida mugurkaula operācija pozīcijā uz vēdera. Visiem pacientiem tika nodrošināta standarta vispārējā anestēzija. Visiem pacientiem operācijas laikā tika monitorēta reģionālā galvas smadzeņu skābekļa saturācija (rScO2), izmantojot INVOS 4100 cerebrālo oksimetru. Pacienti tika randomizēti divās grupās – pētījuma un kontroles grupā. Pētījuma grupas pacientiem, operācijas laikā novērojot smadzeņu desaturāciju (cerebrālās saturācijas krišanos par 20 % no pacienta pirmsoperācijas izejas vērtībām vai saturācijas krišanos zem absolūtās cerebrālās saturācijas vērtības 50 %), tika izmantots uz infrasarkano staru spektroskopijas principa balstīts smadzeņu desaturācijas algoritms (NIRS algoritms), lai atjaunotu adekvātu smadzeņu saturāciju. Kontroles grupā cerebrālā saturācija tika monitorēta aizklāti, uz infrasarkano staru spektroskopijas principa balstīts smadzeņu desaturācijas algoritms netika izmantots. Abās grupās pirms un pēc operācijas tika izvērtēta pacientu kognitīvā funkcija, izmantojot Monreālas kognitīvā izvērtējuma skalu (Montreal Cognitive Assessment Score (MOCA)). Tika fiksēts arī pirmsoperācijas hemoglobīna (Hb), hematoktrīta (Hct) līmenis, kā arī vidējais arteriālais asinsspiediens (MAP) operācijas laikā, oglekļa dioksīds izelpā (EtCO2), perifērā skābekļa saturācija (SpO2), asins zudums operācijas laikā un kopējais operācijas laiks. Mūsu pētījumā intraoperatīva smadzeņu desaturācija tika novērota 3 pacientiem – 2 pētījuma grupas un 1 kontroles grupas pacientam. Pētījuma grupas pacienti bija 54 un 57 gadus veci. Vienam pacientam novēroja intraoperatīvu smadzeņu desaturāciju par 29 % no izejas rScO2 vērtībām un vienlaicīgi arī absolūtās vērtības krišanos zem 50 %; otram pacientam novēroja intraoperatīvu smadzeņu skābekļa vērtību krišanos par 27 % no pacienta izejas pamatvērtībām. Abos gadījumos tika izmantots NIRS algoritms. Pēc pirmā algoritma soļa – neitrālas galvas pozīcijas nodrošināšanas – nekādas izmaiņas rScO2 vērtībās netika novērotas. Kā nākamais solis, pamatojoties uz algoritmu, tika paaugstināts vidējais asinsspiediens, izmantojot efedrīna bolusa devas. Pēc otrā soļa rScO2 vērtības atgriezās normas robežās un tālāka iejaukšanās nebija nepieciešama. Vidējais asinsspiediens cerebrālās desaturācijas laikā abiem pacientiem bija attiecīgi 95 mmHg (izejas MAP 124 mmHg) un 62 mmHg (izejas MAP 104 mmHg). Neviens no pacientiem neuzrādīja pēcoperācijas kognitīvus traucējumus – MOCA punktu skaits palika nemainīgs pirms un pēc operācijas. Kontroles grupas pacients, kuram konstatēja intraoperatīvu smadzeņu desaturāciju, bet NIRS algoritms netika izmantots, novēroja rScO2 vērtību krišanos par 21 % no izejas vērtībām. Pacients bija 24 gadus vecs un uzrādīja pēcoperācijas MOCA rezultāta krišanos par 4 punktiem (no 29 MOCA punktiem pirms operācijas uz 25 MOCA punktiem pēc operācijas). Kopumā mūsu pētījumā tika novērota korelācija starp zemākām intraoperatīvām rScO2 vērtībām un lielāku pacienta vecumu, lielāku asins zudumu operācijas laikā, augstāku pirmsoperācijas vidējo asinsspiedienu un zemākiem pirmsoperācijas MOCA punktiem. Mūsu pētījumā 45,5 % kontroles grupas pacientu, kur cerebrālā oksigenācija tika monitorēta aizklāti un NIRS algoritms netika izmantots, uzrādīja pēcoperācijas kognitīvus traucējumus, salīdzinot ar pētījuma grupu, kur pēcoperācijas kognitīvus traucējumus konstatēja 21.4 % pacientu. Korelācija starp intraoperatīviem rScO2 mērījumiem un pēcoperācijas kognitīvo funkciju netika atrasta, taču pētījums parādīja, ka pacientiem, kuriem operācijas laikā novēroja rScO2 krišanos par > 10 %, bija zemāks vidējais pēcoperācijas MOCA punktu skaits. Galvas smadzeņu skābekļa intraoperatīva monitorēšana kombinācijā ar NIRS algoritmu ir svarīga, lai novērstu smadzeņu desaturāciju operācijas laikā un lai izvairītos no pēcoperācijas kognitīviem traucējumiem
Augšējās ekstremitātes pozicionālie perifēro nervu bojājumi anestēzijas laikā un problēmas risinājumi: rokas apdraudējuma biomehāniskā izpēte. Promocijas darba kopsavilkums
No full textResearch was carried out at Department of Anaesthesiology and Reanimatology of Rīga Stradiņš University, Department of Histology and Departement of Pathology of Rīga Stradiņš University, Riga hospital No. 2, Ventspils and Jelgava regional hospitals, State Center for Forensic Medical Examination. Defence: at the meeting of the Theoretical medicine Council of Rīga Stradiņš University on 7. of march, 2011 at 4.00 PM in the Hippocrates’ auditorium of Rīga Stradiņš University, Dzirciema str. 16.Research was carried out with the financial support of European Social Fun
Ģenētisko faktoru un ekstrakorporālās cirkulācijas izraisīto koagulācijas izmaiņu ietekme uz pēcoperācijas asiņošanu. Promocijas darbs
No full textDoctoral Thesis was carried out in Pauls Stradins Clinical University Hospital, Department of Anesthesiology and Cardiac Surgery, Riga, Latvia. Defence: on 26th of November 2013, at 15.00 p.m. during Rīga Stradiņš University in open meeting of Promotional Council of Medicine in Lecture theatre Hippocrates, Dzirciema street 16, Riga.The Doctoral Thesis was carried out with the support of the European Social Fund program “Project support for doctoral and post-doctoral studies in medical sciences
Ultrasound Versus Fluoroscopic-Controlled Analgesic Epidural Blockade in Patients with Degenerative Diseases of the Spine. Doctoral Thesis
No full textPromocijas darbs izstrādāts VSIA Paula Stradiņa universitātes Anestezioloģijas un reanimatoloģijas klīnikā un Rīgas 2. slimnīcā. Aizstāvēšana: 2014. gada 16. jūnijā plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā.Promocijas darbs “Ultrasonoskopijas un fluoroskopijas kontrolēto pretsāpju epidurālo blokāžu salīdzinājums pacientiem ar mugurkaula deģeneratīvajām slimībām” veltīts procedūru kvalitātes un efektivitātes salīdzinošai analīzei. Epidurālās blokādes jau daudzus gadus tiek pielietotas muguras sāpju ārstēšanai. Steroīdi tiek ievadīti epidurālajā telpā mugurkaula noteiktā starpskriemeļu spraugā ar nolūku sasniegt tieši patoloģisko izmaiņu līmeni, lai samazinātu iekaisuma procesu un sāpes. Pašreizējās ASV Reģionālās anestēzijas un sāpju medicīnas asociācijas vadlīnijas rekomendē šo procedūru veikt fluoroskopijas kontrolē patoloģijas vietas un epidurālās telpas stāvokļa precizēšanas nolūkā. Arī Latvijā epidurālās blokādes fluoroskopijas kontrolē tiek veiktas tikai dažos specializētajos sāpju kabinetos, taču vairumā gadījumu blokādes joprojām tiek veiktas bez vizualizācijas tehnikas pielietošanas, balstoties uz anatomiskiem orientieriem. Šo faktu var izskaidrot ar fluoroskopijas aparatūras dārdzību un nepieejamību, kā arī radiācijas risku procedūras laikā. Pēdējos 5 gados pasaulē kā vizualizācijas metodi reģionālajā anestēzijā arvien vairāk izmanto ultrasonoskopiju ar mērķi atvieglot muguras jostas daļas epidurālās anestēzijas veikšanu un izvairīties no fluoroskopiskas kontroles riskiem. Tomēr tās piemērošana hronisku sāpju ārstēšanai joprojām ir attīstības stadijā. Darba mērķis bija pierādīt, ka ultrasonoskopija ir fluoroskopijai līdzvērtīga epidurālo pretsāpju blokāžu vizualizācijas metode pacientiem ar muguras sāpēm un mugurkaula deģeneratīvajām saslimšanām. Mūsu pētījumā pirmo reizi Latvijā epidurālās blokādes tika veiktas pēc mugurkaula ultrasonoskopiskas vizualizācijas. Darbā iegūti dati par ultrasonoskopijas un fluoroskopijas kontrolē veikto epidurālo blokāžu kvalitāti, tehniskās grūtības un efektivitāti, nosakot to atsāpināšanas un funkcionālās nespējas mazināšanas efektu, kā arī izpētītas veikto epidurālo blokāžu blaknes un komplikāciju riski. Promocijas darbā ir pierādīts, ka blokādēs, pirms kurām veikta mugurkaula vizualizācija ar ultrasonoskopijas metodi, iespējams panākt līdzvērtīgu atsāpināšanas un funkcionālās nespējas mazināšanas efektu, salīdzinot ar klīnisko efektivitāti pēc tradicionāli fluoroskopijas kontrolē veiktajām blokādēm („zelta” standartu sāpju medicīnā) pacientiem ar muguras sāpēm. Apkopojot pētījuma datus, ir redzams, ka epidurālās blokādes efektivitāte un izpildes īpatnības ir atkarīgas no pacientu demogrāfiskajiem, fiziskajiem un klīniskajiem parametriem. Procedūras iznākumu ietekmē pacientu vecums, ķermeņa masas indekss un morfoloģisko mugurkaula izmaiņu daudzums, kā arī tādi klīniskie rādītāji kā sāpju stiprums, funkcionālās nespējas pakāpe un muguras sāpju ilgums. Iegūtie dati pierāda, ka ultraskaņas metode var būt alternatīva fluoroskopiski kontrolētai epidurālās steroīdu injekcijas veikšanai, ja pacientam ir alerģija pret kontrastu vai rentgenoskopija ir kontrindicēta vai nav pieejama.Promocijas darbs veikts ar ESF projekta “Atbalsts doktorantiem studiju programmas apguvei un zinātniskā grāda ieguvei Rīgas Stradiņa universitātē” atbalstu
- …
