1,720,980 research outputs found
Information and communication technology support for self study and self testing in economics
No full textTēmas aktualitāte pamatojama ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju straujo attīstību, kas piedāvā jaunas iespējas attīstīt izglītības sfēru.
Darba mērķis ir, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas, izveidot efektīvu pašmācības un paštestēšanas programmu, kas atbilstu vietējiem standartiem.
Mērķa sasniegšanai izvirzītie uzdevumi:
1.analizēt esošos pašmācību un paštestēšanas standartus un tos aprakstīt,
2.izstrādāt un aprakstīt pašmācības un paštestēšanas programmu.
Pētījumā autors atspoguļojis informāciju un komunikāciju tehnoloģiju ietekmi uz pašmācības un paštestēšanas programmām. Autors analizējis vairāku valstu akreditētu pašmācību programmu standartus. Autors izstrādājis prasības pašmācības programmai. Autors aprakstījis paša izstrādātu, prasībām atbilstošu, programmu.
Šo darbu var izmantot tālākai biznesa simulāciju un citu pašmācības un paštestēšanas programmu attīstībai Latvijā.Topicality of the subject is justified by information and communication technology rapid development, that offers new opportunities for the development of the field of education.
The study hypothesis: Information and Communication Technologies offer the ability to create an effective self-learning and self-testing program that meets local standards.
To achieve the tasks for:
1.analyze the current situation of self-testing and self-study programsand their standards,
2.develop and describe self-study and self-testing program.
The study reflected the author information and communication technologies on self and self-testing programs. The author analyzed several countries accredited self-study program standards. The author developed the requirements for self-study program. The author describes his made program.
This work could be used to further reaserch effects of business simulations and other self-study and self-testing programs in Latvia
Kakure Kirištan - Japan's hidden Christians
No full text„Kakure Kirišitan – Japānas Slepenie kristieši” darba autors piedāvā pētījumu par vienu no mazpazīstamām japāņu reliģijām – Kakure kirišitan – slepenajiem kristiešiem. Neskatoties uz to, ka šīs reliģijas piekritēju skaits ir salīdzinoši mazs, un tie gandrīz nemaz nav ietekmējuši apkārtējo Japānas sabiedrību, viņiem ir izdevies izkopt savu reliģisko sistēmu ar rituāliem, tradīcijām un lūgšanām.
Pētot Kakure kirišitan ticību japāņu reliģiskās apziņas kontekstā, autors vēlas noskaidrot vai šī reliģiskā kopiena pieder kristietībai, vai arī vairāk tomēr sliecas uz autonomu japāņu sinkrētiskās reliģiskās identitātes veidu. To darot, tiek aplūkota šīs reliģijas mijiedarbība ar tradicionālajām japāņu reliģijām – budismu un šinto, kā arī meklētas paralēles ar Romas Katoļu Baznīcas mācību, tradīcijām un simboliem. Tāpat arī tiek aprakstīta Kakure kirišitan vieta vēsturē un mūsdienās, kā arī viņu reliģiskās identitātes problēma.
Atslēgvārdi: Kakure kirišitan, slepenie kristieši, kristietība Japānā, sinkrētisms, šinto, budisms.In the paper “Kakure Kirishitan – Japan’s hidden Christians” author offers a research of one of little-known Japanese religions – Kakure Kirishitan – hidden Christians. Despite the fact that number of this religion’s followers is relatively small and they didn’t have any significant influence upon Japanese society, they succeeded to create their own religious system which includes rituals, tradition and symbols.
During the research of Kakure Kirishitan faith in the context of Japanese religious consciousness the author wants to study out if this religious community could be seen as a derivation of Christianity or it tends to be an autonomous type of Japanese syncretic religious identity. By means of this analysis author inspects interaction between this religion and traditional Japanese religions – Buddhism and Shinto, and also searches parallels with teaching, tradition and symbols of Roman Catholic Church. The author also describes the place of Kakure Kirishitan in history and in present day and inspects the problem of their religious identity.
Keywords: Kakure Kirishitan, hidden Christians, Christianity in Japan, syncretism, Shinto, Buddhism
The origin and the tradition of celebraton of the icon of the Mother of God of Kykkos
No full textBakalaura darba ‘Kikosas Dievmātes ikonas izcelsme un godināšanas tradīcijas’ autore ir apkopojusi un analizējusi literatūru par populārāko Dievmātes ikonu Kikosas klosterī, Kiprā; tās izcelsmi, vēsturi un godināšanas tradīciju. Tāpat bakalaura darba autore ir veikusi ieskatu Kikosas Dievmātes ikonas grafiskā tēlojuma niansē.
Bakalaura darbā autore izmantojusi Latvijā pieejamos un no Kikosas klostera atvestos literatūras avotus, izmantojusi informācijas meklēšanu internetā, kā arī izmantojusi personīgi Kikosas klosterī gūto informāciju. Informācijas nepietiekamība radījusi bakalaura darba autorei grūtības ar sīkāku informācijas apkopošanu, kas skar šī bakalaura darba pētāmo objektu - Kikosas Dievmātes ikonu. Pētījuma rezultātā izvirzītā tēze tika pierādīta un tika noskaidrots, ka Kikosas Dievmātes ikona, tās godināšanas un taumaturģiskās tradīcijas ir būtiska un neatņemama Kikosas klostera reliģiski kulturālās dzīves sastāvdaļa, kas atstājusi savu ietekmi arī ārpus Kipras.
Bakalaura darbs veidots trijās daļās, no kurām pirmā apskata ikonu godināšanas teoloģisko pamatojumu atbilstoši VII Vispasaules Koncila mācībai, otrā daļa pievēršas Kikosas Dievmātes ikonas izcelsmes un Kikosas klostera vēstures noskaidrošanas, bet trešā daļa apkopo Kikosas Dievmātes ikonas godināšanas un taumaturģisko tradīciju pētījumu.
Atslēgvārdi: Kikosas Dievmātes ikona, Kikotisa, Kipra, evaņģēlists Lūka, ikonas godināšanas tradīcija, brīnumdarošā ikona, Eleousa, Odigitrija, Oranta.The author of the bachelor paper ‘The origin and the tradition of celebration of the icon of the Mother of God of Kykkos’ has summorized and analysed the literature of the most famous icon of the Mother of God in the Monastery of Kykkos; the origin, the history and the tradition of celebration. The author of the bachelor paper has also made an insight into the graphical nuances of the icon of the Mother of God of Kykkos.
The author has used in her bachelor paper those sources of literature, that were available in Latvia, as well as the ones brought from the Monastery of Kykkos, she has also used the internet services and her own experience and knowledge which she gained in the Moanstery of Kykkos. The lack of information has caused difficulties summorizing the further details about the object of research – the icon of the Mother of God of Kykkos. The advanced thesis of the research has been proven and was clarified that the icon of the Mother of God of Kykkos, its tradition of celebration and taumaturgic tradition is very essential and integral part of the Monastery of Kykkos.
The bachelor paper is made of three parts from which the first one views the theological statement of the icon’s veneration according to the 7th Holy Great Council, the second part focuses on the origin of the icon of the Mother of God of Kykkos and the history of the Monastery of Kykkos and the third part summorizes the tradition of celebration and taumaturgic tradition of the icon of the Mother of God of Kykkos.
The keywords: Icon of the Mother of God of Kykkos, Kykkotissa, St. Luke the Evangelist, icon’s tradition of celebration, miracle-working icon, Eleousa, Hodegetria, Oranta
The disciplinary and ritual difference in theologization at the genesis of schism in 1054
No full textMūsdienās, runājot par kristīgo Baznīcu, cilvēki pilnīgi nošķir Romas Katoļu Baznīcu un Austrumu Pareizticīgo Baznīcu, kuru mācība un tradīcijas šķiet esam kaut kas pilnīgi atšķirīgs. Taču kādreiz, pirms 1054. Gada, Katoļu Baznīca sevī ietvēra gan Romas Katoļu Baznīcu, gan Austrumu Katoļu Baznīcu.
Darbs „Disciplināro un rituālo atšķirību teoloģizācijas loma 1054. gada shizmas ģenēzē” ir kā atgādinājums par šo divu kristīgo Baznīcu kādreizējo vienotību, kā arī par to, kāds tad ir bijis patiesais to šķelšanās iemesls. Darba autors, aplūkojot dažādus ekonomiskos, sociālos, politiskos, kā arī teoloģiska rakstura faktorus gan Rietumu Katoļu Baznīcā, gan Austrumu Katoļu Baznīcā, secina, ka par 1054. gada Lielās Šķelšanās pamata iemeslu bijusi politiska.
Atslēgvārdi: Romas Katoļu Baznīca, Austrumu Pareizticīgo Baznīca, Lielā Shizma, 1054. gads, Rietumi, Austrumi.SUMMARY
Nowadays, speaking about the Christian Church, people completely separate the Roman Catholic Church and the Eastern Orthodox Church, whose doctrine and tradition seems to have something completely different. But before the year of 1054, Catholic Church embraced the Roman Catholic Church and Eastern Catholic churches.
The „disciplinary and ritual diference that exists in teologization at the genesis of schism in 1054 ” is as a reminder of the two Christian Churches historic integrity, as well as to what then was the real reason for their split. The author, looking at the various economic, social, political, and theological factors in both the Western Catholic Church and Eastern Catholic Church, concludes that the main reason of the Great Schism of 1054 were politic.
Keywords: Roman Catholic Church, Eastern Orthodox Church, Great Schism, 1054, West, East
Millennialism in Origen's and Tertullian's works
No full textBakalaura darbs “Millenārisms Origena un Tertulliāna darbos” pēta ar tūkstošgadu valstības koncepciju saistītās idejas, kas atrodamas abu autoru teoloģiskajos traktātos. Lai saskatītu abu autoru teoloģisko un filozofisko motivāciju viņu izvēlei pieņemt vai nepieņemt millenārisma idejas, tiek pētīti arī millenārisma idejas aizsākumi un attīstība pirmajos kristietības gadsimtos pirms Origena un Tertulliāna. Millenārisma idejas aizsākumu izpēte norāda uz to, kāda literatūra, filozofiskas un teoloģiskas idejas un koncepcijas abiem autoriem varēja būt pieejamas. Pētījuma rezultāti liecina, ka abu autoru skatījums uz millenārismu nav viņu bibliskas ekseģēzes rezultāts, bet to ietekmē abu autoru individuālā filozofiskā formācija grieķu – romiešu kultūrvidē.The bachelor paper „Millennialism in Origen’s and Tertullian’s works” studies the ideas connected with a thousand - year kingdom, which are found in the theological tractates of both authors. To see the theological and philosophical motivation for the authors’ choice to take or not these ideas about millennialism, the author of the bachelor paper has studied the origin and development of the idea in the first centuries of Christianity before Origen and Tertullian. This research about the origin of millennialism point at the literature, philosophical and theological ideas and conceptions which could be available for both authors.
The results of the research show that the point of view of both authors about millennialism does not come from their biblical exegesis, but it has been formed individually by the Greco-Roman cultural and historical environment
Sanctification: from Martin Luther to "Liber Concordiae"
No full textBakalaura darbs ir izvēlēts, pamatojoties uz Bībeles tekstiem “Svētieties un esiet svēti, jo es esmu Kungs, jūsu Dievs.” (3. M 20:7) un “Jo ir rakstīts: esiet svēti, jo es esmu svēts!” (1. Pēt 1:16) un par šo tekstu adaptāciju Baznīcu doktrīnās, Reformācijas laikmetā un arī pirms reformācijas teoloģiskajā disputā. Dārbā pirmkārt tiek aprakstīts pētījums un autora novērotais, par Mārtiņa Lutera rakstīto un īpaši “Vienprātības grāmatā” atainoto luteriskajā mācībā un praksē atiecībā uz svēttapšanu. Darbā tiek izmantoti Bībeles un vairāk Jaunās Derības teksti. Tāpat arī darbā tiek nedaudz aplūkota Mārtiņa Lutera klasiskā doktrīna par attaisnošanu, par žēlastību un svēttapšanu un arī citu teologu skaidrojums un mācību viedokļi par šo pašu tēmu, un Jaunajā Derībā izteiktās mācības/doktrīnas un pārliecības. Autors mēģinās darbā arī norādīt uz kādām atkāpēm no Mārtiņa Lutera izteiktā, ja tādas varētu būt.Thesis of bachelor's research are based on the Biblical texts: “Sanctify yourselves therefore, and be ye holy; for I am Jehovah your God.” (Exodus 20:7) and “Because it is written, Ye shall be holy; for I am holy.” (1. Peter 1:16) And the adaptation of this text to the era of the Reformation as well as before the reformation of the theological dispute. Thesis first explores how Lutheran teachings and practices regarding sanctification reflect Martin Luther's writings and, in particular, the Book of Consensus. Similarly, Martin Luther's classical doctrine of justification, mercy and sanctification is also briefly dealt with, as well as explanation and teaching from other theologians on the same subject, and the teachings/doctrines and beliefs expressed in the New Testament. The author will also attempt to indicate some derogations from Martin Luther, if any
The concept of human dignity in the Vatican Council's II document "Gaudium et Spes"
No full textBakalaura darbs „Cilvēka cieņas jēdziens Vatikāna II koncila dokumentā Gaudium et Spes“ ir rakstīts ar mērķi aktualizēt jautājumu par cilvēka cieņu, jo darba autore uzskata, ka daudzas negācijas, kas šodien valda sabiedrībā, izriet tieši no cieņas trūkuma pret cilvēka personu kā tādu. Par bakalaura darba tēzi ir izvirzīts apgalvojums, ka Vatikāna optimistiskās teoloģijas gaisotne liedz modernajam cilvēkam uztvert cieņas jēdziena būtību, kura pamatojums meklējams Svētajos Rakstos. Lai tēzi apstiprinātu, autore izmanto teoloģisko ideju analīzes metodi, kuras ietvaros tiek apskatīti dažādi cilvēka cieņas jēdziena skaidrojuma varianti bakalaura darba 1. nodaļā. 2. nodaļa tuvāk iepazīstina ar cilvēka cieņas jēdziena skaidrojumu dokumentā Gaudium et Spes un dokumenta tapšanas vēsturisko fonu – Vatikāna II koncilu. Bakalaura darba 3. nodaļa ir veltīta teologam, katoļu tradīcijas pārstāvim, Vatikāna II koncila padomniekam Hansam Kingam, kurš, būdams pietiekami progresīvs, ļauj veidot objektīvu vērtējumu par Vatikāna II koncilu un tā laikā izstrādāto dokumentu idejām un gaitu.
Darba gaitā tēze ir apstiprinājusies. Tāpat ir kļuvis skaidrs, ka vēsts, ko Baznīca grib sniegt modernajai sabiedrībai, tai ir ļoti nepieciešama, bet Baznīcai joprojām ir jādomā par to, kā runāt ar sabiedrību tai saprotamā valodā.
Atslēgvārdi: Vatikāna II koncils, Gaudium et Spes, cieņa, cilvēka persona, Hanss Kings.The present Diploma Paper ’’The concept of human dignity in the Vatican Council’s II document Gaudium et Spes“ is written with the aim to activate the issue about a human dignity, because the author of the Diploma Paper considers that many negations existing in the society nowadays result exactly from the lack of the dignity towards human beings as such. The hypothesis of the Diploma Paper is that the dignity towards a human’s personality is a necessary virtue in the process of identity development. In order to affirm the thesis, the author of the Diploma Paper uses the method where the ideas of theology are being analysed; within the framework of it various explanations of the concepts of a human dignity have been inspected in chapter one. Chapter two introduces more detailed the explanation of the concept of human dignity in the document Gaudium et Spes and also with the historical background of the formation of the document Vatican Council II. Besides, chapter three is devoted to a theologian Hans KŅng whos is the representative of catholic traditions, and who being progressive enough, allows to make an objective appreciation about the Vatican Council II and about the ideas and the process that have been worked out that time.
During the process of writing the Diploma Paper the thesis has been affirmed. Similarly, it has been found out that the message which the Chuch wants to give to our modern society, is really necessary, but the Chuch still has to think about how to speak with the society clearly and comprehensibly.
The key words: Vatican Council II, Gaudium et Spes, dignity, human being, Hans KŅng
Livonijos ir Kuršių diecezijų integravimasis į Lietuvos bažnytines struktūras XVIII-XIX a.
No full textApie latvių ir lietuvių krikščionybės ryšius galima kalbėti jau nuo XII-XIII a. 1186 m. įsteigta Ykeskola (Ikškile) vyskupija apie 1201 m. ar 1202 m. iškelta į Rygą, 1255 m. ji tapo arkivyskupija. Latvių krikščionybė ketino plėstis ne tik link Estijos ir Kuronijos, bet ir j pietus - lietuvių žemių link. Lietuvos krikščioninimo procesu buvo susidomėję ir Prūsijos riteriai (žinoma, jų metodai labai diskutuotini, taip sakant, „krikščioninimas kardu ir ugnimi“), Lenkija ir bizantijos slavų krikščionybė, iš senovės rusų žemių, užkariautų tų pačių lietuvių kunigaikščių. Pasikrikštijus lietuvių kunigaikščiui Jogailai (1387 m.), lietuvių krikščionybė galutinai įgavo bažnytinę autonomiją ir taip ryšiai tarp Rygos ir Vilniaus bažnyčių ėmė silpti. Po Reformacijos Latvijos aukštuomenė pasirinko liuteronizmą, tuo tarpu lietuviai liko pasidaliję tarp protestantų liuteronų ir kalvinistų bei tarp katalikų ir stačiatikių srovių. Latvijoje viduramžių katalikų bažnytinės struktūros iširo (Livonijos ordinas 1561 m., arkivyskupija 1563 m.), o Lietuvoje jos išgyveno. Karalius Steponas Batoras Latvijoje ir Estijoje katalikiškąsias struktūras atkūrė įkurdamas Vandeno vyskupiją (1582 m.) - vieną vietoj penkių buvusių Livonijoje, tačiau be kunigus rengiančios seminarijos ir dažnai be reziduojančio ordinaro. Kartu su lietuvių vienuoliais (jėzuitais, dominikonais, karmelitais, bernardinais) dieceziniai lietuvių kunigai pamažu pildė Livonijos vietinę kunigiją latvių parapijose. Po Lietuvos ir Lenkijos valstybės padalijimo (nuo 1772 m. iki 1795 m.) visa Lietuvos ir Latvijos teritorija įtraukta į rusų imperijos sudėtį. Imperatorė Kotryna II Didžioji (1762-1796 m.) ėmė pertvarkyti savo imperijos katalikiškąsias struktūras paisydama Rusijos valstybinių interesų. Jos veiklą, Lorencui Littai, Šventojo Sosto nuncijui, pritarus užbaigė jos sūnus imperatorius Paulius I (1796-1801 m.). Imperatorės sprendimu latvių Vidžemės (švediškoji Livonija) ir Latgalos (Inflantija) parapijos įtrauktos į Baltarusijos (1773 m.) vyskupiją, vėliau - į Mogiliovo arkivyskupiją (1783 m.), Kuržemės (Kuronija) ir Žiemgalos - į Vilniaus (1798 m.) vyskupiją, vėliau - į Žemaitijos (1847 m.), kurioje liko iki 1920 m., kada Kuržemė ir Žiemgala sujungtos su atkurta Rygos vyskupija (1918 m.). Rusijos imperijos kuršių gubernijoje katalikų buvo mažuma, lyginant juos su liuteronais (pavyzdžiui, 1857 metais katalikų buvo 55 720, tai maždaug 9,9 procento visų gyventojų). Struktūriškai katalikai Kuržemėje padalyti į du vikariatus-kurijas su šešiomis parapijos bažnyčiomis ir septyniomis filijinėmis, Žiemgalos - su septyniomis parapijos ir aštuoniomis filijinėmis (nereikšmingas skaičius, lyginant su 148 veikiančiomis liuteronų parapijomis). Katalikų parapijų skaičius ypač sumažėjo vakarinėje dalyje (LTvberze) arba jos visiškai išnyko (Sėme), be to, buvo labai skurdžios. Tai suprantama, nes vyskupijos kurijose vikaro ar net Kuršių klebono paskyrimas traktuotas kaip bausmė (pavyzdžiui, vyskupo M. L. Paululionio pasakojimas apie nedrausmingus kunigus „Dja takich ja mam Kurlandyę“). Per visą imperijoje vykdytą katalikų restruktūrizavimo laikotarpį, ypač po dviejų lenkų ir lietuvių sukilimų (1830-1831 m. ir 1863-1864 m.), lietuvių vyskupų galimybės padėti latvių katalikams buvo labai ribotos, nepaisant geros valios ir net latviškos Vilniaus vyskupo Andrejso Benediktso Klangevičiaus (1766-1842) kilmės, įdomus atvejis: skirtingai nei Lietuvoje ar Latvijoje, kuršių katalikams nedrausta spauda lotyniškomis raidėmis (1864-1904), tai lėtino kultūrinę katalikiškų tautų imperijoje pažangą. Tuo tarpu kuršių katalikų mažuma galėjo spausdinti maldaknyges ir net liturgines knygas šv. Mišioms kiek tik norėjo, nes spaudai naudojo gotikinius rašmenis. Senųjų Kuršių katalikybė po susijungimo su Rygos vyskupija (1920) pamažu prarado savo ypatumą, nes Kuržemės parapijose lietuvių arba vietos kunigai, rengti Kauno seminarijoje, keisti Latgalos kunigais, kurie rengti Peterburgo seminarijoje ir nepažino, taigi nepuoselėjo vietinių kuršių tradicijų.The relations between the Catholic Churches in Latvia un Lithuania have been developing ever since the XIIIth century. A special role in survival of Catholicism after the Protestant Reformation in the territory of Latvia played Lithuania. In Lithuania as in Latvia a part of the nobility after the Protestant Reformation became Lutherans or Calvinists, but in Lithuania stable Catholic hierarchy still survived, that is why in Lithuania clergy were prepared not only for some Lithuanian, but also for the Catholic parishes in Latvia. After the integration of Latvia and Lithuania into the Empire of Russia (1795), the emperor Catherine II (1762-1796) and Pavel I (1796-1801) gradually abolished the diocese of Livonia and Curonia and divided Latvian Catholic parishes between the archdiocese of Mogilev in Belorussin (Vidžeme and Latgale) and Lithuanian dioceses (Kurzeme and Zemgale), first renewed the diocese of Vilnius (1798) and then the diocese of Samogithia (1847), which supervised Latvian Catholics in Kurzeme till 1920
Incontro delle tradizioni luterane e cattoliche nel ducato di Curlandia nella raccolta dei canti del barone W.H. von Lieven (1733)
No full text
- …
