1,720,963 research outputs found
The ecological importance of mesozooplankton diversity in brackish ecosystem and its potential in assessing the environmental status
No full textŪdens ekosistēmās zooplanktons ir vidusposms, kas darbojas kā enerģijas pārneses starpnieks starp producentiem (mikroskopiskajām aļģēm jeb fitoplanktonu) un gala konsumentiem (zivīm), tādejādi nodrošinot pelaģiāles barības tīkla funkcionēšanu. Šajā promocijas darbā analizēta zooplanktona daudzveidība saistībā ar vides faktoriem. Kopumā plašā empīriskā informācija sniedz vispārīgu izpratni par mezozooplanktona un tā daudzveidības dinamiku iesāļūdens ekosistēmā, atļaujot pilnvērtīgi izvērtēt tās potenciālo pielietojumu vides stāvokļa novērtēšanā, identificējot gan iespējas, gan izaicinājumus turpmākajam darbam šajā virzienā. Promocijas darba galvenie rezultāti publicēti četrās SCOPUS indeksētās publikācijās. Darbā iekļauti arī nepublicēti dati. Galvenie rezultāti norāda, ka mezozooplanktona funkcionālo daudzveidību kontrolē abiotiskie faktori, ja dzīvotne ir homogēna vertikālajā dimensijā (kā tas novērots Rīgas līča piekrastē). Savukārt, ja dzīvotne ir heterogēna, sadalīta vairākās mikrodzīvotnēs jeb nišās (kā tas novērots Rīgas līča atklātajos ūdeņos), noteicošie ir biotiskie faktori, piemēram, plēsonība un konkurence. Mezozooplanktona funkcionēšanu aprakstošais indikators, kas testēts šajā darbā, uzrāda pārliecinošus rezultātus tieši Rīgas līča atklātajos ūdeņos, kur, kā jau minēts, zooplanktona daudzveidība lielā mērā ir biotisko mijiedarbību kontrolēta. Līdz ar to secinu, ka mezozooplanktona daudzveidības dinamika sniedz informāciju par atklāto ūdeņu pelaģisko barības tīklu kopumā, un to var izmantot, lai novērtētu vides stāvokli tajos. Savukārt piekrastes ūdeņu funkcionēšana krasi atšķiras no atklātajiem ūdeņiem. Vides stāvokļa novērtēšana piekrastē, pamatojoties uz mezozooplanktona cenozes daudzveidības parametriem, ir apgrūtināta spēcīgas un mainīgās abiotisko faktoru ietekmes dēļ. Atslēgas vārdi: funkcionālā daudzveidība; Baltijas jūra; zooplanktons; pelaģiāle; vides stāvoklisZooplankton are an essential component in the pelagic food web, linking primary production to higher trophic levels, thereby playing a key role in the functioning of aquatic ecosystems. Here, in the doctoral thesis, I analyse zooplankton diversity in relation to environmental factors. The extensive empirical information provides a general understanding of the dynamics of mesozooplankton and its diversity in the brackish water ecosystem, allowing to evaluate the potential in assessing the environmental status, identifying both opportunities and challenges for further work in this field. The main results of the doctoral thesis are published in four SCOPUS publications. Unpublished data are also included in the dissertation. The main results indicate that the functional diversity of mesozooplankton is primarily controlled by abiotic factors if the habitat is homogeneous along the vertical dimension (as observed in the coastal regions of the Gulf of Riga). On the other hand, if a habitat is heterogeneous – divided into several microhabitats or niches – (as observed in the open waters of the Gulf of Riga), biotic factors, such as predation and competition, are decisive. The indicator describing the functioning of mesozooplankton shows convincing results in the open waters of the Gulf of Riga, where, as already mentioned, the diversity of zooplankton is largely controlled by biotic interactions. Therefore, I conclude that the dynamics of mesozooplankton diversity provide information on the pelagic food web in open water regions thus they can be used to assess the environmental status there. The functioning of coastal waters, on the other hand, is very different from that of open waters. The environmental status assessment based on the diversity parameters of mesozooplankton for the coastal environments is difficult due to the strong and variable influence of abiotic factors. Key words: Functional diversity; Baltic Sea; zooplankton; palagia; environmental statu
Environmental Data Availability and its Permissible Restrictions
No full textŠajā maģistra darbā analizēti un apkopoti galvenie šķēršļi un problēmas, kas apgrūtina vides datu pieejamības regulējuma piemērošanu, kā arī noskaidroti būtiskie apstākļi, kas ņemami vērā, lemjot par vides datu pieejamību. Darbā secināts, ka vides dati, kā vides informācijas sastāvdaļa, ir pakļauti vienotam regulējumam, tomēr Latvijas normatīvajos aktos trūkst skaidru definīciju, pamatā jēdziena “vides” plašā un neskaidrā tvēruma dēļ. Tas rada interpretācijas problēmas, īpaši attiecībā uz ierobežojumu pamatotu piemērošanu. Aptaujas un tiesu prakses analīze atklāj, ka biežākās tiesību kolīzijas rodas starp sabiedrības tiesībām uz vides informāciju un konfidencialitātes aizsardzību. Darbā uzsvērta nepieciešamība uzlabot sabiedrības informētību un ieviest vadlīnijas, lai mazinātu subjektīvo pieeju un nodrošinātu vienotu regulējuma piemērošanu.This master's thesis analyses and summarises the main obstacles and challenges hindering the effective application of environmental data accessibility regulations, as well as identifies key factors to consider when deciding on the availability of environmental data. The study concludes that environmental data is subject to the same regulation as environmental information. However, Latvian legislation lacks clear definitions, primarily due to the broad and ambiguous scope of the term “environment”. This vagueness creates interpretative challenges, particularly regarding the justified application of restrictions. An analysis of surveys and case law reveals that the most frequent legal conflicts arise between public rights to environmental information and confidentiality protection. The thesis highlights the need to enhance public awareness and develop guidelines to minimize subjective approaches and ensure the consistent application of regulations
The resting eggs of zooplankton in the sedimentation of the Gulf of Riga
No full textŠī darba mēŗkis ir noskaidrot zooplanktona bentisko ilgolu blīvumu Rīgas līča sedimentos pavasara sezonā, un analizēt kādi faktori ietekmē to attīstību. Rīgas līča rietumu daļas (142. stacija), austrumu daļas (121.A stacija) un centrālās daļas (120. stacija) sedimentu analīzē konstatēju, ka zooplanktona ilgolu skaits dažādos Rīgas līča rajonos ir neviendabīgs – austrumu daļā vidējā ilgolu koncentrācija bija visaugstākā (4.4Ī105 ilgolas/m2), bet rietumu daļā viszemākā (3.0Ī104 ilgolas/m2). Iespējams, ka daļa zooplanktona ilgolu, līdzīgi kā citas sedimentu daļiņas, tiek pārvietotas ar dziļūdens straumēm, uz citiem Rīgas līča rajoniem, kur to koncentrācija ir augstāka. Savukārt zooplanktona ilgolu taksonomiskais sadalījums Rīgas līča sedimentos pavasara sezonā ir līdzīgs – visos pētītajos rajonos dominē kopepodu ilgolas (80-90% no visām ilgolām).
Šī darba ietvaros tika veikts eksperiments, kurā pētīta temperatūras ietekme uz zooplanktona ilgolu šķilšanās aktivitāti, respektīvi, cik daudz ilgolu šķiļās pie 3ºC ūdens temperatūras un cik pie 13ºC. Pie 13ºC ilgolu šķilšanās aktivitāte bija nevienmērīga un eksperimenta beigās pat samazinājās. Savukārt pie 3ºC temperatūras, ilgolu šķilšanās notika visas 10 eksperimenta dienas, un iegūtie rezultāti rāda, ka visaktīvāk zooplanktona ilgolas šķīlās no Rīgas līča rietumu daļā (142. stacija) ievāktajiem sedimentiem, ko daļēji varētu skaidrot ar sānpeldes Monoporeia affinis klātbūtni.
Veiktajā Pīrsona korelācijas analīzē konstatēju negatīvu korelāciju starp Monoporeia affinis indivīdu skaitu sedimentos un zooplanktona ilgolu skaitu, bet pozitīvu korelāciju starp Monoporeia affinis skaitu un Bosmina longispina izšķīlušos mazuļu skaitu.
Atslēgas vārdi: zooplanktons, bentiskās ilgolas, Rīgas līcis, temperatūras ietekme.The aim of this study is to find out density of zooplankton resting eggs in sediment of the gulf of Riga during spring period and analyze factors affecting them. Abundance of the resting eggs of the gulf of Riga is uneven – the most abundant they are at eastern part (4.4Ī105 resting eggs/m2), but the least at western part (3.0Ī104 resting eggs/m2) of the gulf of Riga. Probably zooplankton resting eggs like other particles of sediment are moved by the deepwater streams. As the seawater form the Baltic Sea move along the western coast of the gulf of Riga, also the resting eggs are displaced to other regions of the gulf. The taxonomy of the resting eggs is similar in sediment of all regions of the gulf of Riga – Copepoda resting eggs are dominant during spring (80 - 90% of all resting eggs in the sediment).
The experiment of zooplankton resting eggs hatching activity depending on the temperature was important part of this study. The results were not as expected because hatching activity stoped in the middle of the experiment in half of the samples who were incubated at 13ºC, probably the concentration of oxygen was too low. The other part of experiment, incubation at 3ºC was succesful, and the results shows that the highest hatching activity was in the western part of gulf of Riga. It can be explained by Amphipoda Monoporeia affinis prescence.
In order to estimate the factors that affect the resting eggs the Pearson correlation analysis was made. There was detected a negative correlation between Monoporeia affinis abundance and density of zooplankton resting eggs in sediment, and a positive correlation between Monoporeia affinis abundance and amount of hatched Bosmina longispina juveniles. Correlation between temperature and the resting egg hatching activity were not detected, probably because of unsuccessful outcome of one part of the experiment.
Key words: zooplankton, the resting eggs, the gulf of Riga, hatching activity, temperature
Seasonal occurence and development of zooplankton resting eggs under various environmental conditions in sediments of the Gulf of Riga
No full textŠī darba mērķis bija analizēt zooplanktona ilgolu daudzumu dažādos Rīgas līča rajonos rudens un pavasara sezonā, kā arī noskaidrot ilgolu attīstības ietekmējošos vides faktorus. Rīgas līča sedimentos netika konstatētas krasas sezonālas izmaiņas zooplanktona ilgolu daudzumā, to vidējais skaits svārstījās no 3,1x105 līdz 3,6x105 olām/m2, savukārt Rīgas līča rietumu daļā visās pētītajās sezonās ilgolu daudzums bija vismazākais, bet austrumu daļā vislielākais. Saskaņā ar veikto eksperimentu, netika konstatēts viens noteicošais faktors, kas ietekmētu visu taksonu ilgolu šķilšanos, faktoru ietekme krasi atšķīrās pat vienas ģints ietvaros, no kā secinu, ka pētāmie vides faktori nav noteicošais zooplanktona ilgolu šķilšanās veicināšanā, iespējams, ka ilgolas šķiļas nepārtraukti, un vides faktori drīzāk ietekmē izšķīlušos indivīdu izdzīvotību.The aim of this study was to analyse amount of zooplankton resting eggs in different parts of the Gulf of Riga during spring and autumn, and also to determine environmental factors that affect hatching rate of the resting eggs. No sharp seasonal fluctuations of the amount of zooplankton resting egg were found, mean value ranged between 3,1Ī105 and 3,6Ī105 eggs/m2, while the lowest amount of the resting eggs was in the western part of the Gulf of Riga during whole period and the highest in the eastern part of the Gulf of Riga. According to the experiment, no key factor, which affected hatching rate of all taxa of zooplankton resting eggs, was found, the impact of factors drastically differed even within the same genus. So conclusion is that the studied environmental factors are not the main reason which affects hatching of the zooplankton resting eggs, and probably resting eggs are hatching all the time, but environmental factors are affecting mortality of hatched individuals
Unmanned aerial vehicle image processing for the quantification of jellyfish Aurelia aurita in the Gulf of Riga
No full textGlobāli ir novērota medūzu biomasas palielināšanās, kas saistīta ar klimata pārmaiņām, eitrofikāciju un pārzveju. Medūzu populāciju pieaugums negatīvi ietekmē un liecina par nelabvēlīgu jūras ekoloģisko stāvokli, kā arī traucē akvakultūras, tūrisma, būvniecības, enerģētikas un citu industriju funkcionēšanai. Tomēr Baltijas jūras reģionā vienota medūzu kvantificēšanas metodoloģija joprojām nepastāv. Šī bakalaura darba mērķis ir izvērtēt bezpilota gaisa kuģu attēlu apstrādes iespējas ausainās aurēlijas Aurelia aurita kvantificēšanā Rīgas līcī. Darbā veikta zinātniskās literatūras analīze, veikti medūzu novērojumi ar bezpilota gaisa kuģi gar Rīgas līča dienvidaustrumu piekrasti, analizēti uzņemtie aerofoto, sagatavoti potenciālie algoritmi attēlu apstrādei un izvērtēta medūzu novērojamība un atpazīstamība attēlos.Globally, there has been an increase in jellyfish biomass linked to climate change, eutrophication, and overfishing. The increase in jellyfish populations has a negative impact and indicates an unfavorable ecological condition of the sea, as well as disrupts the functioning of aquaculture, tourism, construction, energy, and other industries. However, a common methodology for quantifying jellyfish in the Baltic Sea region still does not exist. This bachelor's thesis aims to evaluate the processing possibilities of unmanned aerial vehicle (UAV) imaging for the quantification of jellyfish Aurelia aurita in the Gulf of Riga. The author performed an analysis of scientific literature, jellyfish observations by UAV in transects along the gulf’s southeastern coast, as well as analyzed the taken photographs, and created algorithms for automatic jellyfish identification. Lastly, the jellyfish detection rate with said algorithms was evaluated
Variation of microzooplankton biomass in relation to seasonal environmental changes and location in the Gulf of Riga
No full textMikrozooplanktons ir nozīmīgs pelaģiskās barības ķēdes posms, jo tas savieno mikrobiālo barības ķēdi ar klasisko barības ķēdi. Tomēr tas nav ietverts jūras monitoringa programmā, un līdz ar to apsekots tiek periodiski, projektu un atsevišķu, nesaistītu pētījumu veidā. Kā rezultātā iztrūkst informācija par mikrozooplanktona populācijas sezonālo dinamiku, kā arī sugu sastāvu. Ekoloģiskie pētījumi saistībā ar vides faktoriem ir veikti atklātās Baltijas jūras rajonos un Rīgas līcī veikti 1980 un 1990 gados, tomēr sugu sastāvs Baltijas jūra aplūkots un aplūkots Baltijas jūras zooplanktona atlasā. Šī darba mērķis ir noskaidrot mikrozooplanktona biomasas izmaiņas Rīgas līcī pavasara, vasaras un rudens sezonā atkarība no lokācijas un vides faktoru izmaiņām. Mikrozooplanktons analizēts divās Rīgas līča piekrastes stacijās, kuras atrodas tiešā saldūdens noteces ietekmē, un vienā atklātās daļas stacijā. Darbā novērots, ka ūdens temperatūra un hlorofils a koncentrācija ūdenī būtiski ietekmē mikrozooplanktona kopējo biomasu, bet ūdens sāļuma koncentrācija ietekmē mikrozooplanktona taksonomisko sastāvu. Attiecībā pret lokāciju, piekrastes zonās un eustāros ir lielāka mikorzooplanktona biomasa nekā atvērtos ūdeņos, tāpēc ka mainīgie vides apstākļi nodrošina iespēju izdzīvot gan saldūdens mikrozooplanktonam, gan iesāļūdens mikrozooplanktonam.Microzooplankton is an important link in the pelagic feed chain as it connects the microbial food chain with the classic food chain. However, it is not included in the marine monitoring program and is therefore surveyed periodically in the form of projects and individual, unrelated studies. As a result, information on the seasonal dynamics of the microzooplankton population as well as species composition is missing. Environmental research on environmental factors has been conducted in open Baltic Sea areas and in the Gulf of Riga in the 1980s and 1990s, however, the composition of the species in the Baltic Sea is considered and discussed in the Baltic Sea Zooplankton Atlas. The aim of this work is to find out the changes in microzooplankton biomass in the Gulf of Riga during the spring, summer and autumn season depending on the location and environmental factors. Microzooplankton is analyzed at two offshore stations in the Gulf of Riga under direct freshwater runoff and at one open-air station. It has been observed in the thesis that water temperature and chlorophyll a in water have a significant effect on the total biomass of microzooplankton, while the concentration of water salinity affects the taxonomic composition of microzooplankton. In terms of locality, coastal zones and eustars have a higher microzooplankton biomass than open waters, because changing environmental conditions make it possible to survive both freshwater microzooplankton and brackish microzooplankton
Sesonal dynamics of plankton functional groups in the pelagic food web of the coastal Gulf of Riga.
No full textŠī darba mērķis bija aplūkot Rīgas līča piekrastes pelaģisko barības tīklu un tā mainību pavasara, agras vasaras un vasaras beigās/rudens sezonā, nozīmīgākās funkcionālās organismu grupas, caur kurām notiek galvenās enerģijas plūsmas, kā arī aprakstīt pētījuma laikā novērotās hidroloģisko un hidroķīmisko parametru izmaiņas. Paraugu ievākšana tika veikta Rīgas līča dienvidu piekrastē Latvijas nacionālā monitoringa 101A stacijā, kura atrodas aptuveni 5 km attālumā no Daugavas ietekas Rīgas līcī. Izmantojot “R studio” programmatūru, barības ķēžu aprēķiniem paredzēto pakotni “fluxweb”, tika veikta Rīgas līča piekrastes pelaģiskā barības tīkla funkcionālo grupu sezonālās dinamikas izvērtēšana. Kopējā augstākā planktona funkcionālo grupu biomasa tika novērota pavasara sezonā 4.8 gCm-2 , bet zemākā agras vasaras sezonā 1.6 gCm-2 . Visās apskatītajās sezonās pelaģiskajā barības tīklā bija novērojami mezozooplanktona organismi ar jauktu barošanās stratēģiju, bet agras vasaras sezonā kā nozīmīgākā funkcionālā grupa oglekļa pārnesē identificēti herbivorie filtrētāji un omnivori ar aktīvu barošanos. Kā arī visās sezonās tika konstatēta spēcīga oglekļa plūsma no detrīta uz hetrotrofo bakterioplanktonu, tādējādi norādot uz mikrobiālās ķēdes nozīmi pētījuma reģionā.The aim of this work was to examine the pelagic food web of the coastal Gulf of Riga and its changes in the spring, early summer, and late-summer/autumn seasons, to find out the most important functional groups of pelagic organisms (lower webs), which play an important role in carbon energy transfer, as well as describing hydrological and hydrochemical changes during the studied period. Sampling was conducted in the southern coast of the Gulf of Riga at the Latvian National Monitoring Station 101A, which is located approximately 5 km from the mouth of the Daugava in the Gulf of Riga. Using the "R studio" software, the "fluxweb" package intended for food chain calculations, the seasonal dynamics of the functional groups of the pelagic food web of the coastal Gulf of Riga were evaluated. The highest total biomass of plankton functional groups was observed in the spring season 4.8 gCm-2 , and the lowest – in the early summer (1.6 gCm-2 ). Only mesozooplankton organisms with a mixed feeding strategy were observed in the pelagic food web during all studied seasons. In the early summer season, the most important functional groups in carbon transfer are herbivore filter feeders and omnivores with active feeding. Also, a strong carbon flux from detritus to heterotrophic bacterioplankton was detected in all studied seasons, thus reflecting the importance of the microbial chain
runMSTS
No full textThis release provides a script-based workflow applying widely-used R-packages to compute the core indicator Zooplankton Mean Size and Total Stock (MSTS) for assessing the ecological status of the pelagic habitat in the Baltic Sea. The indicator MSTS was developed as a part of HELCOM (Helsinki Commission; The Baltic Marine Environment Protection Commission) activities (Gorokhova et. al., 2016) and used in the holistic environmental assessment in the Baltic Sea (HELCOM, 2018).
runMSTS was developed within the "Baltic Data Flows" and "HELCOM BLUES" projects funded by the Climate Infrastructure and Environment Executive Agency (CINEA) of the European Union and the Directorate-General for Environment of the European Commission, respectively. Complementary funding was provided by The Swedish Agency for Marine and Water Management (SwAM)
Use of Sentinel satellite data as an alternative to in situ measurements of chlorophyll-a in the Gulf of Riga
No full textHlorofila-a mērīšana un uzraudzīšana ir svarīga vides izmaiņu konstatēšanā un vides problēmu risināšanā Rīgas līcī. Attālinātā hlorofila-a mērīšana būtu efektīvāka par in situ paraugu ievākšanu, jo tiktu vienlaicīgi apsekota liela teritorija, ietaupīts laiks un resursi. Mūsdienu tālvadības sensoru, piemēram, OLCI (Okeāna un zemes krāsu instrumenta) uz Sentinel-3 satelīta ir ļāvusi iegūt okeāna bioģeoķīmiskos produktus ar augstāku telpisko (300 m x 300 m) izšķirtspēju, nekā tas bija iespējams agrāk. Taču galvenā problēma ir Baltijas jūras optiskās īpašības, kas sarežģī attālināto metožu algoritmu pielietošanu. Bakalaura darba mērķis ir novērtēt Sentinel satelītdatu produktu precizitāti Rīgas līča ūdeņos, salīdzinot Sentinel C2RCC izejas produkta (Chl_NN) datus ar in situ hlorofila-a iegūtajiem datiem laika periodā no 2018. līdz 2021. gadam pēc trīs metodēm (0m, 0-10m, CTD). Veicot datu analīzi izvērtēta korelācija starp Sentinel datiem un in situ datiem.Measurement and monitoring of chlorophyll are important in detecting environmental changes and solving environmental problems in the Gulf of Riga. Remote measurement of chlorophyll-a would be more efficient than in situ sampling, as it would cover a large area at the same time, saving time and resources. Modern remote sensing sensors of Sentinel-3 satellite, such as the OLCI (Ocean and Earth Color Instrument), have made it possible to gather ocean biogeochemical products with a better spatial resolution (300 m x 300 m) than before. However, the main problem is the optical properties of the Baltic Sea, which complicates the application of remote algorithms. The aim of the bachelor's thesis is to evaluate the accuracy of Sentinel satellite data products in the Gulf of Riga by comparing Sentinel C2RCC product output (Chl_NN) data with in situ chlorophyll-a data collected from 2018 to 2021 by three methods (0m, 0-10m, CTD). The correlation between Sentinel data and in situ data was evaluated during data analysis
Long-term changes in cladoceran abundance and size in the Gulf of Riga
No full textKladoceras ir vieni no nozīmīgākajiem mezozooplanktona organismiem Rīgas līcī, kuri vasaras sezonā veido būtisku daļu no mezozooplanktona biomasas. Turklāt kladoceras tiek uzskatītas par īpaši pielāgoties spējīgiem organismiem, kuri efektīvi reaģē uz dažādām vides izmaiņām līdz ar to, to izmērs un skaits var kalpot kā rādītājs izmaiņām pelaģiskajā dzīvotnē un barības tīklā. Šī darba ietvaros tika analizēta Latvijas Hidroekoloģijas institūta mezozooplanktona datu kopa, kura aptvēra periodu no 1993. līdz 2023. gadam, vērtējot kladoceru skaita un izmēra saistību ar vides faktoriem. Galvenie rezultāti norāda uz to, ka aplūkotajā laika periodā Rīgas līcim raksturīgā kladoceru ģints Bosmina sp. gan izmēra, gan skaita ziņā ir saglabājusies stabila. Turpretī, izmēra pieaugums tika novērots Evadne sp. un Pleopis/Podon ģintīs. Kā galvenais izmēru un skaitu ietekmējošais faktors līča atklātajā daļā tika noteikta cianobaktēriju biomasa, kura uzrādīja pozitīvu ietekmi.Cladocerans are among the most important mesozooplankton organisms in the Gulf of Riga. Due to parthenogenesis, they constitute a significant portion of the mesozooplankton biomass during the summer season. Furthermore, cladocerans are considered highly adaptable organisms that respond effectively to various environmental changes. Therefore, their size and abundance can serve as indicators of alterations in the pelagic food web. In this study, a mesozooplankton dataset from the Latvian Institute of Aquatic Ecology, covering the period from 1993 to 2023, was analyzed to assess the relationship between cladoceran abundance and size and relevant environmental factors. The main results indicate that during the analyzed period, the cladoceran genus Bosmina sp., characteristic of the Gulf of Riga, remained stable in both size and abundance. In contrast, an increase in size was observed in Evadne sp. and the Pleopis/Podon group. In the open part of the Gulf, cyanobacterial biomass was identified as the main environmental factor influencing cladoceran size and abundance, showing a positive effect
- …
