115 research outputs found
Ko vēstī Ostlandes (1941-1944) laika ģeoloģiskā karte?
No full text2020. gada 27. janvārī LU Muzeja telpās Kronvalda bulvārī 4 notika pirmās Sarunas Muzejā, kuru centrālais objekts bija karte, kurā redzama ne vien Latvijas, bet arī plašu blakus esošo Krievijas teritoriju ģeoloģiskā uzbūve. Karti 1942. gadā, vācu okupācijas laikā, izdevis Zemes bagātību pētīšanas institūts. Sarunas bija pulcējušas ģeoloģijas jomu pārstāvjus, vēstures pētniekus un citus interesentus.
Ģeoloģiskā karte digitalizētā formā ir pieejama LU e-resursu repozitorijā. Pasākums tika ierakstīts, lai tā gaitā pārcilātā informācija saglabātos kā LU Muzeja krājumā un būtu pieejams sabiedrībai.
LU Muzeja direktore, Dr. paed. Iveta Gudakovska ievadā pastāstīja, ka sarunas iecerētas kā Muzeja bagātīgā krājuma priekšmetu izpēte, tajā iesaistot dažādu jomu speciālistus. Šāda saruna varētu sniegt papildus informāciju par muzeja priekšmetu, apskatot to no dažādiem aspektiem, pievēršoties tā vēsturiskumam, nozīmei, izmantošanas iespējām. Tas varētu veicināt arī muzeja un visu interesentu, tai skaitā, LU mācībspēku, savstarpējos kontaktus un krājuma vērtību popularizēšanu sabiedrībā.
Krājuma glabātājs, Mg. geol. Māris Rudzītis, iepazīstināja ar muzeja krājuma priekšmetu, kam šis pasākums veltīts - Austrumapgabala un Eiropas Krievijas rietumdaļas ģeoloģisko karti. Šo karti sastādījis tolaik Latvijā zināmākais ģeologs, LU docents Nikolajs Delle. Kartes mērogs - 1:1 500 000, un tajā attēlota gan Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorija, gan arī Ļeņingradas, Orlas un Voroņežas apgabali. Kartes ir sarežģītākais no cilvēces izdomātajiem zīmējumiem, un arī šajā attēlota dabā novērotais - tā ir šo teritoriju ģeoloģiskā uzbūve. Turklāt, kartē attēlojamās informācijas liela daļa iegūta 20. gs. trīsdesmitajos- četrdesmitajos gados, kam sekoja vairāki okupācijas gadi, karte izdota t.s. vācu okupācijas laikā. Kartes sastādītājs, N. Delle, drīz pēc kara ne visai skaidros apstākļos tika apcietināts un nonāca ieslodzījumā.
Asoc. prof., Dr. geol. Ģirts Stinkulis, pastāstīja par ģeoloģiskās kartes veidošanas principiem. Karte ir zemkvartāra virsmas iežu stratigrāfisko vienību attēlojums. Tas atspoguļo ģeoloģisko pagātni - Latvijas piemērā, gan simtiem miljonu gadu senu un plašu Devona sedimentācijas baseinu, kas cauri Baltijai stiepjas un izsekojams līdz Urāliem, gan sekojošus ģeoloģiskos laikmetus, kad nogulumu veidošanās bijusi pārtraukta un notikusi to noārdīšanās. Latvijas devona nogulumi iekļaujas Austrumeiropas platformas Galvenā devona lauka nogulumiežu kompleksā.
Tika apspriestas arī vēl 20. gs. pirmās puses īpatnība, ģeoloģiskā informācija tika iegūta lielākoties no atsegumiem (tolaik uz Daugavas vēl nebija aizsprostu un HESu), Latvijā bija tikai daži dziļu ģeoloģiskie urbumi.
Krājuma glabātājs Mg. hist. Rūdolfs Rubenis stāstīja par laiku, kad karte tika iespiesta un šo kartes izdošanu no politiskā aspekta. Bija 2. pasaules karš, 1939. gadā bija sadalīta Polija. 1941. gadā Austrumu frontē Vācijas karaspēks iebruka Padomju Savienībā un, strauji gūstot panākumus, bija aizvirzījies tālu uz Austrumiem, jau Maskavas apkaimē. Okupētajās PSRS teritorijās, (tai skaitā Latvijas teritorijā, kas skaitījās PSRS daļa) tika nodibināts Ostlandes reihskomisariāts ar civili-militāru pārvaldi, tas sastāvēja no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas ģenerālapgabaliem. Ostlandes pārvalde atradās Rīgā. Ģenerālapgabalu robežas sakrita ar 1940. gada PSRS republiku robežām - t.i., ievērojot pārmaiņas, kas bija notikušas jau agrāk, 1939.g. - Polijas sadalīšanu, tās daļu pievienojot Ukrainas, Baltkrievijas un Lietuvas PSR, kā arī Lietuvas Mēmeles apgabala atdošanu Vācijai. Bija paredzēts vairāku ģenerālapgabalu robežas paplašināt Krievijas virzienā. Pēc kara, Polijai atjaunojoties, Polijas - PSRS robeža atkal tika vairākkārt mainīta, līdz pat 1951. gadam, kad PSRS atdeva Polijai Bjalistokas rajonu.
Tika apspriests arī kartes vāciskojums – Baltijas valstu teritorijā apdzīvoto vietu nosaukumiem u.c. vietvārdiem kartē atkal atgriezti vācu, resp., vācbaltiešu lietotie nosaukumi, kādi tika lietoti līdz 1. pasaules karam. Tika precizēts, ka tā tas ir arī Latvijas austrumu daļā, kur vēsturiski tika vairāk lietoti krieviskie un poliskie apdzīvoto vietu nosaukumi.
Tika uzdoti jautājumi un izvērtās diskusija par derīgajiem izrakteņiem - kartē to atradnes nav parādītas, par karam nepieciešamās naftas un niķeļa rūdu ieguvi vācu kontrolētajās teritorijās.
Kartei nav zināms atsevišķi izdots paskaidrojošais teksts, izņemot šis kartes agrākajās versijās, resp., atsevišķu fragmentu aprakstu N. Delles kandidāta darbā. Nav zināms, no kurienes ņemta informācija par kartē iekļauto Krievijas teritoriju, bet internetā ir atrodamas Padomju-vācu 1940 g. ģeoloģisko karšu M 1:2 500 000 atsevišķas lapas. Acīmredzot, ir bijušas arī lapas ar Delles kartē attēloto Krievijas teritoriju.
Radās jautājumi, vai kartes izstrādes laikā ievākti paraugi u.c. ģeoloģisks materiāls. Tika paskaidrotss, ka vismaz dažas kolekcijas no dažādiem atsegumiem, arī N. Delles, viņa līdzstrādnieku un studentu vāktas, atrodas LU Muzeja Ģeoloģijas kolekcijās. Daļa vākumu varētu būt uzkrāta kartes veidotāja - Zemes bagātību pētīšanas institūta Latvijas Derīgo izrakteņu muzejā, kam vēlāk, ap 1951. g., būtu jānonāk Dabas muzejā. Pēc prof. Dr. geol. E. Lukševiča domām, Dabas muzejā ir tie N. Delles vāktie devona zivju paraugi, ko apstrādājis paleontologs V. Gross, bet par citiem nav ziņu.
Klātesošie dalījās iespaidos un pieredzē par pieredzēto PSRS slepenības māniju. Padomju Savienībā un līdz ar to arī Latvijas PSR tika uzturēta augsta līmeņa slepenība, plašākai sabiedrībai padarot nepieejamas pat sen izdotas topogrāfiskās kartes. Ierobežota piekļuve bija vairumam kartogrāfiskā un ģeoloģiskā materiāla. Publiski pieejamas bija tikai ļoti primitīvas kartoshēmas, bez koordināšu tīkla, ar speciāli veiktiem sagrozījumiem un samazinātu precizitāti. Ar slepenību saistītās iestādēs, piem., kur darbs prasīja izmantot kartes vai tikties ar ārzemniekiem, bija kāds atbildīgais, vai pat īpaša nodaļa un īpašs cilvēks, kas uzraudzīja šis darbības. Strādājot ar kartēm tika praktizēta paranoidāla piesardzība, bija jāievēro gara virkne dažādu noteikumu. Slepenības režīma ievērošana tika pārbaudīta, pārkāpumi sodīti. Sarežģījumi bija sagaidāmi arī kontaktējoties ar ārzemniekiem.
Izrādījās, interesants ir arī šīs kartes ceļš uz LU Muzeju. Visi kartes eksemplāri nāk no privātiem krājumiem, nevienam nav iestādes vai slepenības zīmoga. Kartes daudzus gadus glabājuši un muzejam atdevuši Viktors Grāvītis, Valdis Segliņš, Valters Pērkons, Vitālijs Sorokins.
Tālāk saruna turpinājās par kartes sastādītāju - Nikolaju Delli, kas tolaik bija Zemes bagātību pētīšanas institūta galvenais ģeologs un 1944. gadā aizvietoja direktoru. N. Delle, kopā ar K. Cukermani, pēc Ostlandes administrācijas pavēles, izveda institūta vērtīgo inventāru uz Vāciju. N. Delle vilcinājās atgriezties Latvijā un strādāja Berlīnes Padomju sektorā Vācijas Ģeoloģijas dienestā (Deutsche Geologische Landesanstalt) kā starpnieks komunikācijai ar PSRS militāro administrāciju. Tas viņam bija piemērots amats, jo N. Delle bija gan ģeologs, gan labs vācu un krievu valodas zinātājs. Pēc nepārbaudītām un ar dokumentiem neapstiprinātām ziņām, N. Delle tika Berlīnē arestēts, notiesāts un neatgriezās no padomju koncentrācijas nometnes, pēc V. Grāvīša ziņām, Krasnojarskas apkaimē. Pēc datiem, ko visai nesen, pirms nedēļas, ieguvām no vācu ģeologa un vēstures pētnieka H. Grebinga, kurš raksta par ģeologa V. Hāka (Wilhelm Haack ) apcietināšanu, N. Delle vēl 1947. g. februārī strādājis šajā iestādē. Tātad viņš nav gājis bojā 1946. g., kā līdz šim uzskatīts. Atšķirīgi ir uzskati par N. Delles aresta iemesliem un apsūdzību, jo par to nav nekādu liecību, ne dokumentu. Iemesls varētu būt arī sadarbība ar vācu okupantiem šīs, karam vajadzīgās, kartes sastādīšanā, bet, varbūt arī līdzdalība Zemes bagātību pētīšanas institūta inventāra izvešanā, bet, varbūt, lieta saistība ar V. Hāku. Arī vairāku, t.sk., vācu un krievu, valodu zināšana un labprātīga aizbraukšana no Rīgas varētu politiskās patvaļas, aizdomīguma un spiegu medību laikā varētu būt aresta iemesls. Nesen atklājušies fakti, kas liecina, ka N. Dellem bija divi brāļi – ne tikai Eižens (aviators, planieru konstruktors, tika nejauši nošauts 1941. g.), bet arī otrs brālis Pāvels, kas bija virsnieks vācu izlūkdienestā, kur bijis ne tikai tulks un instruktors, bet arī vervējis aģentus iesūtīšanai Padomju Savienībā. Tai skaitā, viņš organizējis diversanta P. Tavrina-Šilo sagatavošanu atentātam pret J. Staļinu. Arī šis fakts varētu būt saistīts ar N. Delles apcietināšanu.
Konstatējām, ka “Sarunas Muzejā” ir pulcējušas interesentus. Kopīgā saruna ļāva ielūkoties dažās maz zināmās jomās, kā arī apjaust, cik daudz vēl ir nezināmā.Saruna par LU Muzeja krājumā esošu karti, Geologishe Karte Ostlands und angrenzender Gebiete des Europäische Russlands, 1942. (Karte ir pieejama šeit: https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/49635) Tajā redzama ne vien Latvijas, bet arī plašu blakus esošo teritoriju ģeoloģiskā uzbūve. Karti Rīgā 1942. gadā izdevis Zemes bagātību pētīšanas institūts. Saruna par Latvijas ģeoloģisko izpēti 1925-1942, kad tika iegūta un apkopota Latvijas ģeoloģiskās kartes informācija, toreizējām ģeoloģiskās izpētes īpatnībām, par kartes sastādītāju – ģeologu, LU docentu Nikolaju Delli.
Kartes izvērtējums no šodienas ģeologu skatījuma. Latvijas politiskais stāvoklis 1941–1944.g., okupācija, Ostlandes reihskomisariāts.
Piedalās ģeoloģijas un vēstures speciālisti, muzeju darbinieki un citus interesenti.
Saruna notiek LU Muzeja Ģeoloģijas kolekciju telpās Kronvalda bulvārī 4, Rīgā, 2020. g. 27. janvārī
Aulas pasaule
No full textThe Great Aula of the University of Latvia, located in the main building of the University of Latvia, is an important place of celebration not only for the University of Latvia, but also for Latvia as a whole. It is used for the Song Festival Choir Wars and other concerts, as well as for festive events. The Great Aula has also hosted international and national conferences, where foreign leaders and diplomats have spoken. The virtual exhibition was created on the occasion of the 75th anniversary of the Great Aula of the University of Latvia.Latvijas Universitātes Lielā aula, kas atrodas LU galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19, ir nozīmīga svinību vieta ne tikai LU, bet arī pašai Latvijai kopumā. To izmanto Dziesmu svētku koru kariem un citiem koncertiem, kā arī svinīgiem pasākumiem. LU Lielajā aulā ir notikušas arī starptautiskas un valstiska līmeņa konferences, kurās ir uzstājušies ārvalstu vadītāji un diplomāti. Virtuālā izstāde tapusi par godu LU Lielās aulas 75 gadu jubilejai
Ksavers Andermanis – LU Akadēmiskās nozīmītes meta autors
Get PDFRaksts tapis kā turpinājums 2024. gada septembra mēneša priekšmetam par Latvijas Universitātes (LU) Akadēmisko nozīmīti, kur uzmanība pievērsta LU Akadēmiskās nozīmītes meta autoram, LU Arhitektūras fakultātes studentam un novadpētniekam, vācbaltietim Ksaveram Andermanim. K. Andermanis ne tikai ir sniedzis ieguldījumu Latvijas etnogrāfijas pētniecībā, bet arī LU simbolu izgatavošanā, kas mūsdienās saglabā savu unikalitāti un vērtību. Meta autora piederība pie LU saimes sakņojusies jau viņa ģimenē, jo viņa tēvs ir absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu, LU priekšteci starpkaru periodā, un strādājis LU Saimniecības padomē par inspektoru.The article is a continuation of the September 2024 Museum Object on the Academic Badge of the University of Latvia (UL), which focuses on the author of the UL Academic Badge design, the student of the Faculty of Architecture and local historian, the Baltic German Ksavers Andermanis. K. Andermanis has not only contributed to the research of Latvian ethnography, but also to the production of symbols of the UL, which today retain their uniqueness and value. The author's belonging to the UL family is rooted in his family, as his father graduated from the Riga Polytechnic Institute, the predecessor of UL during the interwar period, and worked as an inspector at the UL Economical council
Es kādreiz dziedāju korī «Juventus»
Get PDFŠogad simto dibināšanas jubileju svin Latvijas Universitātes (LU) jauktais koris “Juventus”. Godinot kori lielajā jubilejā, LU Muzejs vēlējās atskatīties kora vēsturē un izveidot virtuālo izstādi, kurā būtu redzamas kora vēstures liecības, kas glabājas LU Muzejā - fotogrāfijas, koncertu programmas, skaņu plate un citi. Izstādes nosaukums aizgūts no kora neoficiālās himnas «Es kādreiz dziedāju korī «Juventus».This year, the University of Latvia (UL) Mixed Choir "Juventus" celebrates the 100th anniversary of its foundation. To honour the choir on its anniversary, the Museum of the University of Latvia wanted to look back at the choir's history and create a virtual exhibition, which would show the evidence of the choir's history that is stored in the Museum - photographs, concert programme's, sound records, etc. The title of the exhibition is taken from the choir's unofficial anthem "I once sang in the Juventus Choir"
Почетный доктор Латвийской академии наук Dr. chem. Янис Полис: биобиблиография
Get PDFLatvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Dr. chem. Jānis Polis: biobibliogrāfija = Почетный доктор Латвийской академии наук Dr. chem. Янис Полис: биобиблиография / Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibl., Latvijas Ķīmijas vēstures muzejs; sast. D. Ivbule, I. Afanasjeva, Z. Guseva, A. Skripko; izd. sagat. D. Ivbule, S. Dzene; bibliogr. red. D. Ivbule. - Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2012. - 172, [2] lpp.: il. - (Latvijas zinātnieki). - Latv., kr., angļu, vācu val.AS "Grindeks" un Latvijas Organiskās sintēzes institūt
Fotoliecības par profesora Konstantīna Čakstes piemiņas plāksnes atklāšanu Latvijas Universitātes Mazajā aulā
Get PDFPar godu Latvijas Centrālās padomes (LCP) Memoranda 80. gadskārtai un LCP priekšsēdētāja, LU profesora un latviešu studentu vienības Austrums biedra Konstantīna Čakstes piemiņas plāksnes atklāšanas 30. gadskārtai, LU Muzejs ir publicējis rakstu par unikālu vēstures avotu - K. Čakstes piemiņas plāksnes atklāšana LU Mazajā aulā 1994. gada 27. septembrī, kad LU svinēja savu 75. jubileju. Rakstā tiek skaidrota K. Čakstes piemiņas kopšanas tradīcijas uzsākšanas norise, tās nozīme LU un Latvijas valsts vēsturē. Šī tēma ir aktuāla saistībā ar LU 105. jubileju, kas tiks svinēta vienlaikus ar K. Čakstes piemiņas plāksnes atklāšanas 30. gadskārtas pieminēšanu.On the occasion of the 80th anniversary of the Memorandum of the Latvian Central Council (LCP) and the 30th anniversary of the unveiling of the memorial plaque to Konstantinas Čakste, the LCP chairman, professor of the University of Latvia and member of the Latvian student union "Austrums", the Museum of the University of Latvia has published an article about a unique historical source - the unveiling of the K. Čakste memorial plaque in the Aula Minor of the University of Latvia on 27th September 1994, when the University of Latvia celebrated its 75th anniversary. The article explains the beginning of the tradition of K. Čakste commemoration, its significance in the history of the University of Latvia and the Latvian state. This topic is topical in the context of the 105th anniversary of the University of Latvia, which will be celebrated at the same time as the 30th anniversary of the unveiling of the K. Čakste memorial plaque
Scholarly Readings by Young Historians, 3
No full textIzdevumā “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi III” publicēti deviņi raksti, kuru pamatā ir ziņojumu materiāli, kas nolasīti 2017. gada 20. oktobrī Valmierā, Valmieras muzeja un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta rīkotajā konferencē “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi”. Krājumu izdod Valmieras pilsētas pašvaldības Valmieras muzejs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtu. Visi raksti ir anonīmi recenzēti. Recenzenti: nozares speciālisti no Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta, Vēstures un filozofijas fakultātes, Filozofijas un socioloģijas institūta.The conference of scholarly readings by young historians, along with the publication of a volume of articles, represents the result of a fruitful collaboration over several years between Valmiera Museum and the Institute of Latvian History, University of Latvia. This third volume of “Scholarly Readings by Young Historians” brings together nine scholarly contributions, prepared by expanding papers presented at the conference held at Valmiera Museum on 20 October 2017. All articles are anonymously reviewed. Reviewers: Scientists from the the Institute of Latvian History, Faculty of History and Philosophy, Institute of Philosophy and Sociology.Valsts pētījumu programma Nr.10-4/VPP-14/12 „Letonika – Latvijas vēsture, valodas, kultūra, vērtības” projekts Nr. 6.4 “Latvijas vēsture: Kultūrvēsturiskā vide un sociālpolitiskās norises Baltijas jūras reģiona kontekstā”.
LU, Valmieras muzej
Latvijas Universitātes kora «Juventus» vēstures liecības LU Muzeja krājumā
Get PDFVirtuālā izstāde "Es kādreiz dziedāju korī "Juventus"" veltīta Latvijas Universitātes jauktā kora "Juventus" 100 dibināšanas jubilejai. Izstāde sniedz informāciju par kora vēsturi un izveidošanos, zināmākajiem diriģentiem, tradīcijām un koncertiem Latvijā un ārpus tām. Izstāde apskatāmas fotogrāfijas un vēsturiskas liecības, kas glabājas LU Muzejā, par kora darbību.The virtual exhibition "I used to sing in the choir" Juventus "" is dedicated to the 100th anniversary of the founding of the mixed choir "Juventus" of the University of Latvia. The exhibition provides information about the history and formation of the choir, the most famous conductors, traditions and concerts in Latvia and abroad. The exhibition includes photographs and historical evidence stored in the Museum of the University of Latvia about the choir's activities
Studentu/šu korporāciju dokumentālās liecības par LU Karoga fonda neizveidošanos
Get PDFThe article is a continuation of the Subject of the September 2021 "The Historical Flag of the University of Latvia", which analyses the failure of the University of Latvia Flag Foundation during 1990s, based on sources of student fraternity/sorority history in the collection of the Museum of the University of Latvia and previous research. It concludes that the reason for the non-realisation of the University of Latvia Flag Foundation was the severance of the historical links of Latvian student academical life organisations with the University of Latvia due to the occupation of the USSR for about 50 years.Raksts ir turpinājums LU Muzeja 2021. gada septembra Mēneša priekšmetam "Latvijas Universitātes vēsturiskais karogs", kurā tiek analizēta LU Karoga fonda nerealizēšanās 1990. gados, balstoties uz studentu/šu korporāciju vēstures avotiem LU Muzeja krājumā un līdzšinējiem pētījumiem. Tiek secināts, ka LU Karoga fonda nerealizēšanās cēlonis bija Latvijas studentu akadēmisko mūža organizāciju vēsturisko saikņu ar LU pārtrūkums sakarā ar aptuveni 50 gadus ilgušo PSRS okupāciju
Latvijas Universitātes vēsturiskais studentu karceris: video
No full textThe University of Latvia has 19th-century historical witness regarding the daily life of students during studies - the historical student solitary confinement cell. The origins of the student solitary confinement cell are found in medieval Germany, when universities were entitled to turn students into cells for the misdeeds during the studies. The idea was realized in the 19th century, which coincided with the time when German academic influence spread in the Baltics. During the occupation of the USSR, this history phenomenon was forgotten or distorted, but it is now rehabilitated. The Museum of the University of Latvia has filmed a video with subtitles in English about the student solitary confinement cell, which introduces everyone with this forgotten history page in the history of Latvia's higher education.Latvijas Universitātē atrodās 19. gs. vēstures liecinieks par studentu ikdienas dzīvi studiju laikā - vēsturiskais Studentu karceris. Studentu karcera aizsākumi meklējami viduslaiku Vācijā, kad universitātēm bija tiesības ieslēgt studentus cellēs par izdarītajiem pārpākumiem studiju laikā. Ideja realizējās 19. gs., kas sakrita ar laiku, kad vācu akadēmiskā ietekme izplatījās arī Baltijā. PSRS okupācijas laikā šis vēstures fenomens tika aizmirsts vai sagrozīts, taču tagad tas ir reabilitēts. LU Muzejs ar LU Akadēmisko apgādu ir izdevis bukletu par LU vēsturisko Studentu karceri, kas ļauj iepazīties ikvienam interesentam par šo aizmirsto vēstures lappusi Latvijas augstākās izglītības vēsturē.Baltische-Deutsches Hochsculkanto
- …
