1,720,964 research outputs found
INSOLVENCY PROCESS OF LEGAL ENTITIES: THE NEW LAW FIRST YEAR’S APPLICATION PROBLEMS
Get PDFIn June 2010 Latvian Parliament (Saeima) adopted the new Insolvency Law. This article provides analysis of the main problem issues arising of a new law regulating legal entities insolvency process, and, subsequently, on the basis of the present research identifies several areas for further improvement of the legal regulation. The above confirms relevance of the topic of the present article and its importance. The research has the following tasks: identification and investigation of the main problem issues arising of a new law regulating legal entities insolvency process; examination and analysis of the legal entities insolvency process. With the view of the purpose set for this research, the author has applied empirical and theoretical scientific research methods
CRIMINAL LIABILITY FOR DELAYING INSOLVENCY PROCEEDINGS
No full textThe article analyzes the legal norm, which provides for the criminal liability of the administrator and the representative of the debtor within the framework of legal entity insolvency proceedings or of the insolvent natural person in these proceedings. Up to now the criminal law science of Latvia discussed the issue of criminal aspects of delaying insolvency proceedings, however the authors, who researched them, did not go into details or analyzed them in conjunction with the previous insolvency regulation. This is indicative of the topicality of the theme, the importance of theoretical and practical research in the modern criminal law. By means of his thesis, the author wants to even partially close this gap, examining the most important aspects of the theme. Although the time passed after the effective date of the new Insolvency Law of November 1, 2010 is not enough to form legal practice in the criminal aspects related to delaying insolvency proceedings, it is the right moment to emphasize the urgency of the problem and to thoroughly evaluate the most important issues. Therefore, the purpose of the thesis is, analyzing peculiarities of offence as specified in Article 215 of the Criminal Law, to evaluate theoretical and practical aspects of its application. The empirical base of the research is formed by scientific theses and collections of articles, periodical editions and primary sources, legal acts, statistical data, Internet resources, other information in the public domain. To develop the thesis, the author used analytical, comparative, inductive and deductive methods of research
Theoretical and Practical Problems of Undisputed Enforcement of Obligations Which Are Secured with a Public Pledge. Summary of the Doctoral Thesis
No full textPromocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātē. Aizstāvēšana: 2017. gada 7. martā plkst. 14.00 Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā.Darbā tiek pētītas Civilprocesa likuma 50. nodaļā paredzētās saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas procesuālās kārtības funkcionēšanas likumsakarības. Uzmanība ir pievērsta tiesību institūta īstenotajam procesuālās ekonomijas tiesību principam un šī principa realizēšanās priekšnosacījumam – dispozitivitātei. Darbā ir analizēta šo tiesību principu mijiedarbība procesuālajā kārtībā, pievēršoties gan attiecīgajā nodaļā ietvertajiem, gan Civilprocesa likumā kopumā sastopamajiem sacīkstes principu ierobežojošajiem elementiem, to izpausmes formām un šādas ierobežošanas sekām. Pētījumā tiek analizētas kreditora tiesību aizskāruma pazīmes, kas ir svarīgas juridisko faktu sastāva pazīmes paātrinātajā procesuālajā kārtībā un kuras tiesību piemērotājam jākonstatē, lai bezstrīdus izpildīšanai nodotu parādnieka saistību. Ņemot vērā paātrinātā procesa kā prasības tiesvedības alternatīvas nozīmi, īpaši akcentētas juridisku faktu procesuāli nepieciešamās pazīmes šādas kārtības pieļaušanai. Darbā aplūkoti bezstrīdus piespiedu izpildīšanai nododamo saistību pierādīšanas līdzekļi. Tiek argumentēta publiskas ķīlas formas kā pierādījuma nozīme un šādu pierādīšanas līdzekļu iespēju robežas juridiski nozīmīgu faktu konstatēšanā. Pamatojoties uz saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas procesuālo tiesību institūta funkcionēšanas likumsakarībām un tiesību zinātnē pamatotu civiltiesībās lietoto jēdzienu izpratni, darbā ir sniegts novērtējums ķīlas tiesības materiāli tiesiskajām sekām un šādu seku izplatībai un ietekmei uz procesuālo kārtību. Apkopoti tiesību zinātnieku viedokļi par civilo tiesību jēdzienu ķīlas tiesība un saistība izpratni, un uz šādu atziņu balstīti secinājumi pretstatīti tiesu prakses un tiesību zinātnes aktuālajai argumentācijai, pēc kuras Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 1. punktā ietvertais jēdziens ķīlas tiesība ir interpretēts kā ķīlas devēja saistība atbildēt ķīlas apmērā – ķīlas saistība. Kopumā tiek sniegta atbilde uz jautājumu par to, vai ķīlas tiesība tās materiāli tiesisko seku izpausmes ziņā var būt par pamatojumu kreditora piedziņas tiesības konstatēšanā, piemērojot saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas procesuālās tiesību normas. Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 1. punkta piemērošanā konstatēta tiesību tālākveidošanas pretruna tiesību sistēmai, kas radījusi nepamatotu objektīvās izmeklēšanas un dispozitivitātes principu sadursmi. Darbā ir analizēta šādas neatbilstības ietekme uz saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas procesuālā tiesību institūta spējām īstenot tajā ietverto procesuālās ekonomijas mērķi. Konstatēta arī traucēta vienlīdzības principa izpausme parāda atlikuma piedziņas lietās pēc ķīlas pārošanas, kas izskaidrojama ar neatbilstošas CPL 400. panta pirmās daļas 1. punkta piemērošanas rezultātā radītu nevajadzīgu Civilprocesa likumā paredzēto prasības tiesvedību regulējošo tiesību normu un saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas konkurenci
Īpašumtiesību iezīmes un attīstības tendences zemes dzīļu izmantošanā Latvijas Republikā. Promocijas darba kopsavilkums
No full textThe Doctoral Thesis was developed at Rīga Stradiņš University, Latvia. Defence: at the public session of the Promotion Council of Law on 21 June 2023 at 15.00 in Hippocrates Lecture Theatre, 16 Dzirciema Street, Rīga Stradiņš University and emotely via online platform Zoom.There are conflicts of law in the existing legal framework for the use of subterranean depths in the Republic of Latvia, as well as in some areas of law there is no full legal framework, for example, for the use of geothermal heat, as well as for carbon dioxide (CO2) storage in subterranean depths (there is currently a ban on such activities in the legal framework). In the same time current legal framework in the Republic of Latvia is significantly different from the principles of the legal framework found in other European Union countries and would require improvements in accordance with the current situation and available technologies for subsoil research and practical development of resources. The topic of research work on the ownership of subsoil in this form and scope has not been made in the Republic of Latvia so far, and such research direction will make a positive contribution to the improvement of the legal environment of the Republic of Latvia and possible future economic growth. The process of using the useful properties of subsoil has not been widely used in the Republic of Latvia so far, because neither energy resources (for example, natural gas, oil) nor other chemical elements (for example, gold, oil, lithium, titanium) have been widely obtained in the Republic of Latvia, or geothermal heat has also not been used, as there has no sufficient public interest, availability of technologies and economic benefits, as well as insufficient research base on the useful properties of the subsoil of the Republic of Latvia that could be used or industrially developed, thus there has been no interest from public groups and policy makers to ensure that the issues of subsoil ownership is in detail regulated in the legal framework. As the country and society as a whole develop, its consumption and demands for energy resources and energy to meet the various needs of the economy increase. After 2014, the issue of energy independence has become topical for the European Union and especially for the Republic of Latvia, considering the Ukraine-Russia crisis, which created negative indications of developments and shifted policy emphasis to self-sufficiency and energy independence. In 2015, the Energy Union was established, whose strategic vision is to provide affordable, secure, and sustainable energy for Europe and its citizens. The Covid-19 pandemic crisis of 2019 has also created challenges for the world in terms of energy independence, logistics, speed, and volume of energy supply in crisis and emergency situations. Also, Russian military aggression in Ukraine in 2022 and spiking energy prices in European Union has reinforced the public’s focus on the Republic of Latvia energy independence. In the Republic of Latvia, the ownership of subsoil is stipulated in the Civil Law and several special industry laws, such as the Energy Law, the Law “On Subsoil”. It can be concluded that the Republic of Latvia has introduced an ownership model in which the energy resources in the subsoil belong to the owner who owns the topsoil. Such a model is relatively rare at European Union and global level. However, so far, considering that no significant use of subterranean depths has taken place in the Republic of Latvia, the legal regulation introduced in the respective ownership segment has not been widely used in practice. Also in the context of subsoil, the issue of the use of unique land features of the Republic of Latvia is topical, for example, Inčukalns underground natural gas storage, which stores natural gas energy resources that do not belong to the Republic of Latvia, does not come from the properties of the structure of the earth, as well as in the depths of the earth in the territory of the Republic of Latvia and there is a potential for a new storage of gaseous or CO2 substances, where the greatest potential is located below the surface of the earth in Dobele region
Bezstrīdus piespiedu izpildīšanas teorētiskās un praktiskās problēmas ar publisku ķīlu nodrošinātās saistībās. Promocijas darba kopsavilkums
No full textThe Doctoral Thesis was carried out at Rīga Stradiņš University. Defence: at the public session of the Doctoral Council of Legal Sciences on 7 March 2017 at 14.00 in Hippocrates Lecture Theatre, Dzirciema Street 16, Rīga Stradiņš University.This Paper studies regularities of functioning of the procedural procedure for undisputed forced enforcement of obligations provided by Chapter 50 of the Civil Procedure Law. It pays attention to the principle of procedural economy implemented by the legal institution and pre-condition for implementation of such principle - disposivity. The Paper analyses interaction between these legal principles in the procedural procedure, addressing the restricting elements of adversarial proceeding covered by the relevant chapter as well as to be found in the Civil Procedure Law in general, form of expression thereof and consequences of such restriction. The research analyses indications on violation of creditors rights, which serve as important signs of composition of legal facts in the accelerated procedural procedure and which shall be established by the applier of law in order to deliver liabilities of a debtor for undisputed enforcement. Taking into account the meaning of the accelerated proceeding as an alternative court proceeding of the claim, procedurally necessary signs of legal facts for admission of such procedure are specially highlighted. The Paper deals with the means of proof of obligations to be delivered for undisputed forced enforcement. The meaning of the form of a public mortgage as an evidence and limits of such means of proof for determination of legally important facts are substantiated. On the basis of regularities of functioning of the procedural rights for undisputed forced enforcement of obligations and understanding of concepts used by civil law on the basis of the science of law, the Paper provides an assessment of material legal consequences of the pledge right and distribution of such consequences and effect on procedural procedure. The Paper collects opinions of legal scientists on the understanding of civil law concepts pledge right and obligation, and conclusions based on such cognition are opposed to the current argumentation of the case law and science of law, according to which the concept pledge right, covered by Section 400, Paragraph one, sub-paragraph 1 of the Civil Procedure Law, is interpreted as the liability of a pledgor to be responsible in the amount of the pledge - pledge obligation. In general the Paper provides an answer to the question, whether the pledge right, in the perspective of expression of material legal consequences thereof, may serve as a ground for establishment of the creditor’s right of recovery by applying the procedural legal provisions on undisputed forced enforcement of obligations. Contradiction with the legal system in the further development of rights was established in the application of Section 400, Paragraph one, sub-paragraph 1 of the Civil Procedure Law, which has caused unreasonable conflict between objective investigation and principle of disposivity. The Paper analyses the effect of such incompliance with the abilities of the procedural legal institution for undisputed forced enforcement to implement the purpose of procedural economy covered by it. There was also an inconvenient expression of the principle of equality established in the matters of recovery of the balance of a debt after sale of the pledge, which is to be explained by unnecessary competition between the legal provisions governing the court proceedings of the claim provided under the Civil Procedure Law and undisputed forced enforcement of obligations as a result of improper application of Section 400, Paragraph one, sub-paragraph 1 of the CPL
Principle of Legality in Civil Procedure: Basis for Formal Conduct of Civil Cases (Abstract)
No full textIn the article, the author examines the matter of the expression and content of the principle of legality in civil procedure, more specifically focusing on the procedural and substantive problems of the principle of legality. Civil procedure is universal as a compulsory form of protection of subjective rights or, in other words, civil procedure is a procedure for compulsory exercise of civil rights, which is reduced to a set of norms that determine the type of actions of both existing legal protection institutions and persons who use this protection or are involved in it in any other way. Legality plays an important role in this regard. Legality means a state of life of the society which, firstly, has a legal framework, which is not logically contradictory and which generally meets the objective needs of this society and, secondly, natural and legal persons respect and follow the legal norms adopted. In civil procedure, this is not only a principle, but also one of the aims of legal proceedings. According to its content, the principle of legality includes, firstly, the requirement that the courts apply the norms of the substantive law correctly and carry out procedural actions in accordance with the legal norms; secondly, the requirement that other participants of the procedure comply with the procedural and substantive legal regulation when adjudicating and considering civil cases in court. Thus, the principle of legality includes procedural and substantive components. The aim of the article is, by analysing the moral-legal content of the principle of legality, to evaluate the aspects of its application. Material and methods used in the study for the empirical basis of the research include scientific works and collections of articles, publications in periodicals and primary sources, laws, internet resources, as well as other publicly available information. Analytical, inductive and deductive research methods have been used in the research.Rakstā tiek apskatīts jautājums par likumības principa izpausmi un saturu civilprocesā. Pētījumā tiek aplūkoti likumības principa procesuālie un materiāli tiesiskie jautājumi
Ownership Features and Developments in the Use of Subterranean Depths in the Republic of Latvia. Summary of the Doctoral Thesis
No full textPromocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātē, Latvijā. Aizstāvēšana: Tiesību zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē 2023. gada 21. jūnijā plkst. 15:00 Hipokrāta auditorijā, Dzirciema ielā 16, Rīgas Stradiņa universitātē un attālināti, tiešsaistes platformā Zoom.Pašreizējā Latvijas Republikas zemes dzīļu izmantošanas tiesiskajā regulējumā pastāv tiesību normu kolīzijas, kā arī atsevišķos tiesību nozaru virzienos nav izveidots pilnvērtīgs tiesiskais regulējums, piemēram, jautājumā par zemes ģeotermālās siltumenerģijas izmantošanu, kā arī attiecībā uz oglekļa dioksīda (CO2) uzglabāšanu zemes dzīlēs (šobrīd tiesiskajā regulējumā pastāv aizliegums šādām darbībām), kam ir potenciālas izmantošanas perspektīvas nākotnē. Tāpat spēkā esošais tiesiskais regulējums Latvijas Republikā ir būtiski atšķirīgs no citās Eiropas Savienības valstīs sastopamā tiesiskā regulējuma principiem un būtu nepieciešami uzlabojumi atbilstoši mūsdienu situācijai un pieejamām tehnoloģijām zemes dzīļu izpētei un resursu praktiskai izstrādei. Pētnieciskā darba temats par zemes dzīļu īpašumtiesībām šādā veidolā un apjomā vienkopus līdz šim nav aplūkots Latvijas Republikā, un šāds pētnieciskais virziens dod pozitīvu pienesumu Latvijas Republikas tiesiskās vides uzlabošanai un secīgi iespējamam tautsaimniecības attīstības pieaugumam nākotnē. Zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanas process Latvijas Republikā līdz šim nav izplatīts, jo Latvijas Republikā plaši nav iegūti nedz energoresursi (piemēram, dabasgāze, nafta), nedz citi ķīmiskie elementi (piemēram, zelts, nafta, litijs, titāns) vai arī izmantots, piemēram, ģeotermālais siltums. Tas tādēļ, ka nav bijusi pietiekama interese sabiedrībā, tehnoloģiju pieejamība un ekonomiskais izdevīgums, kā arī nav pietiekamas pētījumu bāzes par Latvijas Republikas zemes dzīļu derīgajām īpašībām, ko varētu izmantot vai rūpnieciski attīstīt, līdz ar to nav arī bijusi sabiedrības grupu un politikas veidotāju interese, lai jautājums par zemes dzīļu īpašumtiesībām būtu kvalitatīvi un detalizēti izstrādāts tiesiskajā regulējumā. Attīstoties valstij un sabiedrībai kopumā, pieaug tās patēriņš un prasības pēc energoresursiem un enerģijas, lai apmierinātu dažādas tautsaimniecības vajadzības. Pēc 2014. gada enerģētikas neatkarības jautājums Eiropas Savienībai un jo īpaši Latvijas Republikai ir kļuvis aktuāls, ņemot vērā Ukrainas un Krievijas krīzi, kas radīja negatīvas indikācijas par notikumu attīstību un pārvirzīja politikas uzsvaru uz Latvijas Republikas enerģētisko vajadzību pašnodrošinājumu un enerģētisko neatkarību. 2015. gadā tika izveidota Enerģētikas savienība, kuras stratēģijas redzējums ir cenas ziņā pieejamas, drošas un ilgtspējīgas enerģijas nodrošināšana Eiropai un tās iedzīvotājiem. Arī 2019. gadā izraisījusies Covid-19 pandēmijas krīze pasaulei radījusi izaicinājumus jautājumā par enerģētisko neatkarību, enerģijas avotu piegādes loģistiku, ātrumu un apjomiem krīzes un ārkārtas situācijās. 2022. gada Krievijas militārā agresija Ukrainā atkal pastiprinājusi sabiedrības uzmanību Latvijas enerģētiskajai neatkarībai. Latvijas Republikā zemes dzīļu īpašumtiesības ir atrunātas Civillikumā un vairākos speciālajos nozares likumos, piemēram, Enerģētikas likumā, likumā “Par zemes dzīlēm”. Var secināt, ka Latvijas Republikā ir ieviests tāds īpašumtiesību modelis, kurā zemes dzīlēs esošie energoresursi pieder tam īpašniekam, kam pieder zemes virskārta. Šāds modelis ir samērā reti sastopams gan Eiropas Savienības, gan pasaules valstu līmenī. Tomēr līdz šim, ņemot vērā, ka Latvijas Republikā nav notikusi būtiska zemes dzīļu izmantošana, nav arī praksē plaši izmantots tiesiskais regulējums, kas ieviests attiecīgajā īpašumtiesību segmentā. Tāpat zemes dzīļu kontekstā sabiedrībā aktuāls ir jautājums par Latvijas Republikas zemes unikālo īpašību izmantošanu, piemēram, Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuve, kurā tiek uzglabāts dabasgāzes energoresurss, kas nepieder Latvijas Republikai, nav nācis no zemes dzīlēm, tomēr tiek uzglabāts Latvijas Republikas teritorijā, izmantojot unikālo dabas veidojuma zemes struktūras īpašības, kā arī Latvijas Republikas teritorijā esošajās zemes dzīlēs pastāv potenciāls jaunai gāzveida vielu vai CO2 krātuvei, kur lielākais potenciāls atrodas zem Dobeles novada esošās zemes virskārtas
Theoretical and Practical Problems of Undisputed Enforcement of Obligations Which Are Secured with a Public Pledge. Doctoral Thesis
No full textPromocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātē. Aizstāvēšana: 2017. gada 7. martā plkst. 14.00 Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā.Darbā tiek pētītas Civilprocesa likuma 50. nodaļā paredzētās saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas procesuālās kārtības funkcionēšanas likumsakarības. Uzmanība ir pievērsta tiesību institūta īstenotajam procesuālās ekonomijas tiesību principam un šī principa realizēšanās priekšnosacījumam – dispozitivitātei. Darbā ir analizēta šo tiesību principu mijiedarbība procesuālajā kārtībā, pievēršoties gan attiecīgajā nodaļā ietvertajiem, gan Civilprocesa likumā kopumā sastopamajiem sacīkstes principu ierobežojošajiem elementiem, to izpausmes formām un šādas ierobežošanas sekām. Pētījumā tiek analizētas kreditora tiesību aizskāruma pazīmes, kas ir svarīgas juridisko faktu sastāva pazīmes paātrinātajā procesuālajā kārtībā un kuras tiesību piemērotājam jākonstatē, lai bezstrīdus izpildīšanai nodotu parādnieka saistību. Ņemot vērā paātrinātā procesa kā prasības tiesvedības alternatīvas nozīmi, īpaši akcentētas juridisku faktu procesuāli nepieciešamās pazīmes šādas kārtības pieļaušanai. Darbā aplūkoti bezstrīdus piespiedu izpildīšanai nododamo saistību pierādīšanas līdzekļi. Tiek argumentēta publiskas ķīlas formas kā pierādījuma nozīme un šādu pierādīšanas līdzekļu iespēju robežas juridiski nozīmīgu faktu konstatēšanā. Pamatojoties uz saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas procesuālo tiesību institūta funkcionēšanas likumsakarībām un tiesību zinātnē pamatotu civiltiesībās lietoto jēdzienu izpratni, darbā ir sniegts novērtējums ķīlas tiesības materiāli tiesiskajām sekām un šādu seku izplatībai un ietekmei uz procesuālo kārtību. Apkopoti tiesību zinātnieku viedokļi par civilo tiesību jēdzienu ķīlas tiesība un saistība izpratni, un uz šādu atziņu balstīti secinājumi pretstatīti tiesu prakses un tiesību zinātnes aktuālajai argumentācijai, pēc kuras Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 1. punktā ietvertais jēdziens ķīlas tiesība ir interpretēts kā ķīlas devēja saistība atbildēt ķīlas apmērā – ķīlas saistība. Kopumā tiek sniegta atbilde uz jautājumu par to, vai ķīlas tiesība tās materiāli tiesisko seku izpausmes ziņā var būt par pamatojumu kreditora piedziņas tiesības konstatēšanā, piemērojot saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas procesuālās tiesību normas. Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 1. punkta piemērošanā konstatēta tiesību tālākveidošanas pretruna tiesību sistēmai, kas radījusi nepamatotu objektīvās izmeklēšanas un dispozitivitātes principu sadursmi. Darbā ir analizēta šādas neatbilstības ietekme uz saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas procesuālā tiesību institūta spējām īstenot tajā ietverto procesuālās ekonomijas mērķi. Konstatēta arī traucēta vienlīdzības principa izpausme parāda atlikuma piedziņas lietās pēc ķīlas pārošanas, kas izskaidrojama ar neatbilstošas CPL 400. panta pirmās daļas 1. punkta piemērošanas rezultātā radītu nevajadzīgu Civilprocesa likumā paredzēto prasības tiesvedību regulējošo tiesību normu un saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas konkurenci
Ownership Features and Developments in the Use of Subterranean Depths in the Republic of Latvia. Doctoral Thesis
No full textPromocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātē, Latvijā. Aizstāvēšana: Tiesību zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē 2023. gada 21. jūnijā plkst. 15:00 Hipokrāta auditorijā, Dzirciema ielā 16, Rīgas Stradiņa universitātē un attālināti, tiešsaistes platformā Zoom.Pašreizējā Latvijas Republikas zemes dzīļu izmantošanas tiesiskajā regulējumā pastāv tiesību normu kolīzijas, kā arī atsevišķos tiesību nozaru virzienos nav izveidots pilnvērtīgs tiesiskais regulējums, piemēram, jautājumā par zemes ģeotermālās siltumenerģijas izmantošanu, kā arī attiecībā uz oglekļa dioksīda (CO2) uzglabāšanu zemes dzīlēs (šobrīd tiesiskajā regulējumā pastāv aizliegums šādām darbībām), kam ir potenciālas izmantošanas perspektīvas nākotnē. Tāpat spēkā esošais tiesiskais regulējums Latvijas Republikā ir būtiski atšķirīgs no citās Eiropas Savienības valstīs sastopamā tiesiskā regulējuma principiem un būtu nepieciešami uzlabojumi atbilstoši mūsdienu situācijai un pieejamām tehnoloģijām zemes dzīļu izpētei un resursu praktiskai izstrādei. Pētnieciskā darba temats par zemes dzīļu īpašumtiesībām šādā veidolā un apjomā vienkopus līdz šim nav aplūkots Latvijas Republikā, un šāds pētnieciskais virziens dod pozitīvu pienesumu Latvijas Republikas tiesiskās vides uzlabošanai un secīgi iespējamam tautsaimniecības attīstības pieaugumam nākotnē. Zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanas process Latvijas Republikā līdz šim nav izplatīts, jo Latvijas Republikā plaši nav iegūti nedz energoresursi (piemēram, dabasgāze, nafta), nedz citi ķīmiskie elementi (piemēram, zelts, nafta, litijs, titāns) vai arī izmantots, piemēram, ģeotermālais siltums. Tas tādēļ, ka nav bijusi pietiekama interese sabiedrībā, tehnoloģiju pieejamība un ekonomiskais izdevīgums, kā arī nav pietiekamas pētījumu bāzes par Latvijas Republikas zemes dzīļu derīgajām īpašībām, ko varētu izmantot vai rūpnieciski attīstīt, līdz ar to nav arī bijusi sabiedrības grupu un politikas veidotāju interese, lai jautājums par zemes dzīļu īpašumtiesībām būtu kvalitatīvi un detalizēti izstrādāts tiesiskajā regulējumā. Attīstoties valstij un sabiedrībai kopumā, pieaug tās patēriņš un prasības pēc energoresursiem un enerģijas, lai apmierinātu dažādas tautsaimniecības vajadzības. Pēc 2014. gada enerģētikas neatkarības jautājums Eiropas Savienībai un jo īpaši Latvijas Republikai ir kļuvis aktuāls, ņemot vērā Ukrainas un Krievijas krīzi, kas radīja negatīvas indikācijas par notikumu attīstību un pārvirzīja politikas uzsvaru uz Latvijas Republikas enerģētisko vajadzību pašnodrošinājumu un enerģētisko neatkarību. 2015. gadā tika izveidota Enerģētikas savienība, kuras stratēģijas redzējums ir cenas ziņā pieejamas, drošas un ilgtspējīgas enerģijas nodrošināšana Eiropai un tās iedzīvotājiem. Arī 2019. gadā izraisījusies Covid-19 pandēmijas krīze pasaulei radījusi izaicinājumus jautājumā par enerģētisko neatkarību, enerģijas avotu piegādes loģistiku, ātrumu un apjomiem krīzes un ārkārtas situācijās. 2022. gada Krievijas militārā agresija Ukrainā atkal pastiprinājusi sabiedrības uzmanību Latvijas enerģētiskajai neatkarībai. Latvijas Republikā zemes dzīļu īpašumtiesības ir atrunātas Civillikumā un vairākos speciālajos nozares likumos, piemēram, Enerģētikas likumā, likumā “Par zemes dzīlēm”. Var secināt, ka Latvijas Republikā ir ieviests tāds īpašumtiesību modelis, kurā zemes dzīlēs esošie energoresursi pieder tam īpašniekam, kam pieder zemes virskārta. Šāds modelis ir samērā reti sastopams gan Eiropas Savienības, gan pasaules valstu līmenī. Tomēr līdz šim, ņemot vērā, ka Latvijas Republikā nav notikusi būtiska zemes dzīļu izmantošana, nav arī praksē plaši izmantots tiesiskais regulējums, kas ieviests attiecīgajā īpašumtiesību segmentā. Tāpat zemes dzīļu kontekstā sabiedrībā aktuāls ir jautājums par Latvijas Republikas zemes unikālo īpašību izmantošanu, piemēram, Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuve, kurā tiek uzglabāts dabasgāzes energoresurss, kas nepieder Latvijas Republikai, nav nācis no zemes dzīlēm, tomēr tiek uzglabāts Latvijas Republikas teritorijā, izmantojot unikālo dabas veidojuma zemes struktūras īpašības, kā arī Latvijas Republikas teritorijā esošajās zemes dzīlēs pastāv potenciāls jaunai gāzveida vielu vai CO2 krātuvei, kur lielākais potenciāls atrodas zem Dobeles novada esošās zemes virskārtas
ASPECTS OF INSOLVENCY IN CRIMINAL LAW
No full textThe article contains analysis of the legal norms that govern criminal liability for risks posed to insolvency. Based on case law and conclusions made by the law scholars, the preconditions have been studied the presence of which has to be proven in order to enable calling of a person to criminal account for leading to insolvency, filing of a fraudulent application for insolvency proceedings, hindering the insolvency proceedings and breach of the conditions of legal protection. The study enables deepen understanding of the preconditions to application of the law and helps to gain knowledge of criminal legal protection of insolvency and to avoid any behavior patterns that might be interpreted as criminal. The period since enactment of the new Insolvency Law that has changed the concept of insolvency as well as the course of procedure and therefore has affected the application of criminal legal protection has been too short for development of judiciary in this area. The few sources of scientific literature on the regulation of criminal legal protection of insolvency in the Criminal Law had been published before enactment of the new Insolvency Law. Five years of operation of the Insolvency Law is a kind of milestone for updating the issues of criminal legal protection of insolvency and extended assessment of the insolvency regulations in the Criminal Law
- …
