1,720,996 research outputs found
The Constitution of Latvia
Get PDFThe article offers a concise view on the constitution of the Baltic state of Latvia. After an introduction focusing on constitutional history, the author explores basic principles and human rights in the text of the constitution and explains the main constitutional bodies and their functions in legislative, executive and judiciary. Chapters on citizenship and religious rights round up this introduction to the Latvian Constitution
Latvijos valstybės ir bažnyčios santykio modelio raida: konstituciniai pakeitimai nekeičiant Konstitucijos
No full textThe article offers a concise view on the problems related to the Church and State relationship in Latvia. The article presents the author’s hypothesis that under the new circumstances when special legal provisions apply to traditional churches, it must discussed whether the rest of religious organizations could be classified as religious societies, operating in accordance with the Law on Societies and foundations. The author also holds an opinion that it is important for every country to follow the principle of separation of church from state; however, it must be combined with religious freedom. Nevertheless, the article reveals that the task is difficult to follow in practice, in Latvia and in other EU member states alike.Straipsnyje pateikiama glausta problemų, susijusių su valstybės ir bažnyčios santykiu Latvijoje, apžvalga. Autorius pristato hipotezę, kad atsižvelgiant į naujai susiklosčiusias aplinkybes, kai tradicinėms bažnyčioms taikomos specialios teisinės nuostatos, būtina diskutuoti, ar kitos religinės organizacijos turėtų būti laikomos religinėmis bendruomenėmis, veikiančiomis pagal Bendruomenių ir fondų įstatymą. Autorius taip pat mano, kad kiekvienai valstybei yra svarbu laikytis bažnyčios atskyrimo nuo valstybės principo, tačiau tai būtina suderinti su religijos laisve. Vis dėlto straipsnyje atskleidžiama, kad praktiškai tai sunku įgyvendinti Latvijoje ir panašiose į ją Europos Sąjungos valstybėse narėse.
Tam tikru atžvilgiu tai Šventojo Sosto nuopelnas, kad sudarius tarptautinius susitarimus su atskiromis valstybėmis, Romos katalikų bažnyčiai suteiktas specialus statusas, palyginti su kitomis (nacionalinėmis) bažnyčiomis. Išskirtinis Romos katalikų bažnyčios statusas Ispanijoje, Italijoje, o dabar ir Baltijos valstybėse buvo priežastis sudaryti susitarimų tarp vyriausybės ir bažnyčios precedentą, o remiantis tokiais susitarimas vėliau buvo priimti teisės aktai. Reikia atsižvelgti į tai, kad Latvijos teisės aktams įtaką darė Šventojo Sosto veikla, o ne konstitucinis reglamentavimas (Latvijos Konstitucijos 99 straipsnis). Galbūt reikėtų vadovautis Ispanijos patirtimi (Ispanijos Konstitucijos 16 straipsnis) – pereiti prie valstybės ir bažnyčios atskyrimo mažiau kategoriško modelio, t. y. „Valstybė yra atskirta nuo bažnyčios“ reikėtų pakeisti „Jokia bažnyčia nėra oficiali valstybės bažnyčia“
Lobbing legal framework and current problems
No full textKatras demokrātiskas valsts uzdevums ir radīt sistēmu, kurā sabiedrības un interešu grupu iesaistīšana valsts un pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesā ir pamatota uz vienlīdzības, atklātuma un caurspīdīguma principiem.
Darbā autors aplūko situāciju Latvijā saistībā ar šādas sistēmas izveidošanu, jo īpaši, attiecībā uz normatīvā regulējuma ieviešanu saistībā ar lobēšanas aktivitātēm.
Darba galvenie uzdevumi: izprast lobēšanas jēdziena būtību un nozīmi; analizēt citu valstu un organizāciju pieredzi lobēšanas tiesiskā regulējuma ieviešanā;aplūkot Latvijas Republikā esošo situāciju saistībā ar lobēšanas tiesiko regulējumu.
Pētījumā autors secina, ka,lai arī nav pieņemts speciāls lobēšanas likums, tomēr pastāv samērā izvērsts un detalizēts regulējums saistībā ar atsevišķiem lobēšanas elementiem. Lai pilnveidotu sistēmu, autors piedāvā uzlabot normatīvā regulējuma ieviešanas kontroli un veikt grozījumus atsevišķos normatīvajos aktos.Every democratic country task is to create a system in which the public and interest groups involment in state and local government decision-making process is based on the principles of equality, openness and transparency principles.
In this paper author clarifies how Latvia has succeeded in creating such a system, especially with regard to the implementation of the regulatory framework in relation to lobbying activities.
Main tasks of this paper: to understand the concept of the essence and importance of lobbying; to analys other countries and organizations lobbying experience in implementing the regulatory framework; inspect situation of Latvian Republic with regard to lobbying legal framework.
In this paper author concludes that, although there is no special lobbying law adopted, there are quite extended and detailed regulation in relation to certain elements of lobbying in other legislative acts. In addition, to improve system author offers to improve the regulatory framework and the introduction of amendments to certain laws and regulations
Locus standi in Administrative and Constitutional court in cases of violation of environmental rights.
No full textLatvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumi teritorijas plānošanas lietās un Latvijas
Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumi būvniecības
lietās ir rosinājuši diskusijas juristu un jomas speciālistu vidū. Joprojām aktuāls un
neatrisināts ir jautājums par personu, kas nav konkrēto administratīvo aktu adresāti, tiesībām
vērsties tiesā, apstrīdot būvniecības procesā pieņemtos administratīvos aktus, un par personu
tiesībām iesniegt konstitucionālo sūdzību, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes
115.pantu.
Jānorāda, ka vienprātības par Latvijas Republikas Satversmes 115.panta tvērumu un
iedzīvotāju un biedrību tiesībām iesniegt konstitucionālo sūdzību, pamatojoties uz šī panta
aizskārumu, nav pašu Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesnešu vidū, uz ko norāda gan
atšķirīgā pieeja šo jautājumu risināšanai spriedumos un lēmumos, gan publicētās tiesnešu
atsevišķās domas.
Arī administratīvās tiesas ir daţādi interpretējušas personu tiesības vērsties tiesā,
apstrīdot būvniecības procesā pieņemtos administratīvos aktus, skatot šīs tiesības gan no
īpašumtiesību aizskāruma prizmas, gan caur vides tiesību skatupunktu, vienlaicīgi atzīstot
populārsūdzības esamību, taču no otras puses pieturoties pie no Vācijas administratīvā
procesa aizgūtā kaimiņu tiesību institūta.
Darba mērķis ir sniegt interpretāciju personu locus standi noteikšanai vides jomā,
iezīmējot atšķirības starp personu locus standi administratīvajā procesā un personu locus
standi, vēršoties Latvijas Republikas Satversmes tiesā ar konstitucionālo sūdzību.The author analyzes problems, that appear with the person‘s locus standi determination
in court in environmental matters, namely regarding the decisions made in the process of
planning and construction.
Author argues that Administrative procedure law (paragraph 31, part 2) in connection
with the Environment Law (paragraph 9, part 2 and 3) provide actio popularis in the
environmental rights. Everybody could prosecute in court cases, which concern questions in
the sphere of environment. The Administrative department of Senat partly confirms author‘s
conclusion, but however author argues, why, contrary to the court‘s view, the notion
„environment‖ should not be restricted just to ecological part of it.
Author argues that extra criteria introduced by Constitutional court to non-governmental
organizations regarding their locus standi in environmental questions are applicable taking
into account Aarhus convention and national legislation, that provides wide rights to
everybody to claim regarding environmental questions
Rights of sexual minorities in Latvia and foreign countries
No full textBakalaura darbā „Seksuālo minoritāšu tiesības Latvijā un ārvalstīs” autors pētījis dažādus seksuālo minoritāšu tiesību aspektus: viendzimuma laulības, reģistrētās partnerattiecības, lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu bērna adopcijas tiesības, seksuālo minoritāšu tiesības krimināltiesībās, kriminālprocesā, administratīvajā procesā, civilprocesā, mantojuma tiesībās, dzīvesvietas jautājumu tiesībās, medicīnas tiesībās, nodokļu tiesībās, imigrācijas tiesībās u.c.
Darba mērķis ir izvērtēt, vai Latvijas seksuālo minoritāšu tiesību regulējums atbilst tiesiskas valsts prasībām. Autors piedāvā risinājumus, lai atrisinātu galvenās problēmas, kas saistītas ar seksuālo minoritāšu tiesībām Latvijā.
Darbā izmantota zinātniskā literatūra, normatīvie tiesību akti, kā arī tiesu prakse un dažādas publikācijas latviešu, angļu, vācu, franču, latīņu valodā un ebreju valodā (ivritā).
Šajā bakalaura darbā ir 50 lapas.In the bachelor’s paper ‘The rights of sexual minorities in Latvia and foreign countries’ the author considers various aspects of the rights of sexual minorities in Latvia and foreign countries – same-sex marriage, civil unions, lesbian, gay, bisexual and transgender rights to adopt a child, the rights of sexual minorities in criminal law, criminal procedure, administrative procedure, civil procedure, inheritance law, housing law, medicine law, tax law, immigration law etc.
The target of this work is to evaluate whether the rights of sexual minorities in Latvia are in conformity with the principle of a law-governed state. The author gives proposals to solve the main problems regarding the rights of sexual minorities in Latvia.
Scientific literature, normative acts, as well as jurisprudence and different publications in Latvian, English, German, French, Latin and Hebrew were used.
This bachelor’s paper consists of 50 pages
Lygiateisiškumo principas ir religijos laisvė Baltijos valstybėse
No full textThe public polls in all the Baltic States show that in average about 70% of citizens believe in Churches and that’s are incredibly more then for Parliament or Parties. The according to the Lithuania Law on Religious Communities and Associations traditional religious communities and associations are those which are part of the historical, spiritual and social heritage of Lithuania. There is no state religion in Latvia as well. The Constitution of the Republic of Latvia (Satversme) does not mention any specific religion. The Latvian legislation (unlike that of Lithuanian) contains no concept of "traditional" denominations. No such distinction is drawn in the Law on Religious Organisations and that Law does not list religions or religious denominations that are regarded as traditional. In the Estonia, the church - state relations are governed not only by general laws, but also by formal agreements between the State and Churches.Atskleidžiant analizuojamą problematiką straipsnyje pirmiausia apžvelgiama lygiateisiškumo principo ir religijos laisvės istorinė raida. Pradžioje nagrinėjamas Jungtinių Valstijų indėlis sukuriant ir pagrindžiant valstybės ir bažnyčios atskyrimo doktriną, taip pat doktrinos „adaptavimo" specifika Europoje. Vėliau analizuojama valstybės ir bažnyčios atskyrimo principo įgyvendinimo ypatumai Baltijos valstybėse (Lietuvoje, Latvijoje, Estijoje). Čia atskleidžiami lygiateisiškumo principo įgyvendinimo panašumai ir skirtumai. Konstatuojama, kad nors ir visose Baltijos valstybėse, bažnyčios santykiuose su valstybe yra įgyvendintas konstitucinis valstybės ir bažnyčios atskyrimo principas, tačiau tiek šalių istorinės raidos tradicija, tiek ir šiandiena turi savitumo. Straipsnis baigiamas apibendrinimais, kuriuose teigiama, kad nepaisant konstitucinio „valstybės ir bažnyčios atskirimo" principo bažnyčia Baltijos valstybėse turi ne tik savo vietą visuomeniniame gyvenime, bet ir tam tikrose valstybės gyvenimo srityse išskirtinį visuomenės palaikymą
Legal aspects and issues of Latvian parliament elections.
No full textMaģistra darba mērķis ir, identificējot Saeimas ievēlēšanas problemātiku un izvērtējot vēlēšanu sistēmas tiesiskos aspektus, izvirzīt priekšlikumus Latvijas vēlēšanu sistēmas pilnveidošanai. Tā kā demokrātija iegūst konkrētu veidolu cilvēku apziņā tieši vēlēšanu formā, būtiski ir pilnveidot un novērst trūkumus pārstāvniecības realizācijas mehānismam, jo tās efektivitāte ir atkarīga no vēlēšanu sistēmas normatīvā regulējuma.
Autore, darbā atklājot un izvērtējot vēlēšanu sistēmas problemātiku, secina, ka sabiedrības un politisko partiju izpratnes trūkums par vēlēšanu tiesisko specifiku, procesuālās nepilnības organizējot vēlēšanas un proporcionalitātes principa nepilnīga ievērošana ir sekas vājajai saiknei starp parlamenta deputātiem un vēlētājiem. Rezultātā tiek izvirzīts priekšlikums noteikt mazāku procentu barjeru.The aim of the Master paper is to propose suggestions for the election system in Latvia in order to make an improvement. This goal is achieved by identifying the problems of election process of Saeima and evaluating the legal aspects of the election system. It is essential to improve and prevent the lacks in the mechanism of the realisation of representative power as democracy obtains its partical pattern in peoples’ consciousness by the form of the elections.
The author concludes that consequences of the insufficient link between deputies and their voters are because the society and political parties lack comprehension of the legal specification of elections. Certainly, the other reasons are incompletenesses in the procedure of the elections and partial observance of proportional principal. Conclusions are drawn out by revealing and evaluating the problems of election system in Latvia. As a result the author suggests decreasing the percentage barrier
Features of Baltic states constitutional practice.Comparative view
No full textDiplomdarba temats ir „Baltijas valstu konstitucionālās prakses īpatnības. Salīdzinošais skatījums.”
Darbā, izmantojot salīdzinošo metodi, ir apskatītas Baltijas valstu un Somijas Republikas konstitucionālās prakses teorētiskās un praktiskās īpatnības. Turklāt, šajā darbā ir pievērsta uzmanība Latvijas konstitucionālās prakses aktuālajām problēmām, un tiek piedāvāti šo problēmu iespējamie risinājumi, pārņemot Igaunijas, Lietuvas un Somijas pieredzi. Darbā ir apskatīti tādi nozīmīgie konstitucionāltiesiskie institūti kā ombuds, konstitucionālā kontrole, parlaments un Valsts Prezidents.
Diplomdarbā autors analizē:
1.Jautājumu par tāda tiesiskā regulējuma iekļaušanu Latvijas Republikas Tiesībsarga likumā, kas veicinātu tiesībsarga atzinumu respektēšanu un izpildi. Līdz ar to, autors piedāvā papildināt Tiesībsarga likumu ar tiesību normu, kas ļaus tiesībsargam pielietot tā saucamo „kauna mobilizācijas mehānismu” tas ir, publicēt informāciju par iestāžu vai privātpersonu pārkāpumiem un to nevēlēšanos šos pārkāpumus novērst.
2.Teorētiskos problēmjautājumus, kas ir saistīti ar Igaunijas, Lietuvas un Latvijas konstitucionālo kontroli. Autors pamato, kāpēc tikai Igaunijas vispārīgās jurisdikcijas vai administratīvās tiesas, izskatot lietas, realizē konkrēto lietā piemērojamā normatīvā akta konstitucionālo kontroli, bet Lietuvas un Latvijas „parastās” tiesas neveic konstitucionālo kontroli, bet tikai ierosina jautājuma izskatīšanu par normatīvā akta atbilstību konstitūcijai konstitucionālajā tiesā. Turklāt, autors pamato, kāpēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas konstitucionālās jurisdikcijas tiesas, izskatot lietas pēc vispārīgās jurisdikcijas vai administratīvo tiesu pieteikuma, veic konkrēto (nevis abstrakto) konstitucionālo kontroli.
3.Apcietinātā Latvijas Republikas Saeimas deputāta tiesības saņemt algu un ar to saistītās problēmas. Autors piedāvā grozīt Saeimas kārtības ruļļa 19.pantu, pārņemot Lietuvas Republikas praksi, un liegt Saeimas locekļiem iespēju saņemt algu apcietināšanās laikā.
4.Tautas vēlētā prezidenta institūta ieviešanās iespējamību Igaunijā un Latvijā un ar to saistītās problēmas. Autors uzskata, ka Latvijā un Igaunijā varētu ieviest tautas vēlētā prezidenta institūtu pēc Somijas Republikas parauga, paplašinot šo valstu prezidentu pilnvaras un iekļaujot tos izpildvaras sastāvā.
5.Nepieciešamību piešķirt Latvijas Valsts Prezidentam tiesības vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu par Saeimas pieņemtā likuma atzīšanu par neatbilstošu Satversmei pirms tā izsludināšanās. Lai piešķirtu Latvijas Valsts Prezidentam iepriekš minētās tiesības, autors piedāvā papildināt Satversmi ar Igaunijas konstitūcijas 107.panta otrajā daļā ietverto tiesisko regulējumu.The subject of this diploma paper is „The Features of the Constitutional Practice of the Baltic States. Comparative View.” Using the comparative method, this paper considers the theoretical and practical peculiarities of the constitutional practice of the Baltic States and the Republic of Finland. In addition, the paper pays attention to the topical issues of Latvian constitutional practice and provides possible solutions to these issues by borrowing from the experience of Estonia, Lithuania and Finland. The paper discusses such significant constitutional and legislative institutions as the ombudsman, constitutional control, the parliament and the Head of State.
In this diploma paper, the author analyses: 1) Issues of including such legal regulations in the Latvian Ombudsman Law which would stimulate the recognition and execution of an ombudsman’s suggestions. Thus, the author suggests supplementing the Latvian Ombudsman Law with a legal norm that allows the ombudsman of the Republic of Latvia to invoke the so-called “mobilisation of shame” mechanism, i.e., to publish information about violations committed by institutions or private persons and about their reluctance to remedy such violations; 2) theoretical problem issues related to Estonian, Lithuanian and Latvian constitutional control. The author elaborates that only Estonian general jurisdiction and administrative courts enforce concrete constitutional control over the applicable regulatory act, whereas “ordinary” Lithuanian and Latvian courts do not enforce constitutional control, only moving to consider the matter of a regulatory act complying with the constitution in constitutional court. Moreover, the author explains how Latvian, Lithuanian and Estonian constitutional jurisdiction courts perform concrete (rather than abstract) constitutional control upon considering cases according to general jurisdiction or an administrative court application; 3) the right of an imprisoned deputy of the Parliament of the Republic of Latvia to receive a salary and related issues. The author suggests amendments to Article 19 of the Parliament Statute of the Republic of Latvia, borrowing them from the practice of the Republic of Lithuania, to prevent members of the Parliament of the Republic of Latvia from receiving salaries while imprisoned; 4) the possibility of introducing the institution of the President elected by the public in Estonia and Latvia, and related issues. The author is of the opinion that Latvia and Estonia might introduce the institution of a publicly elected President according to the example of the Republic of Finland, extending the authorities of the Presidents of these countries and including them in the executive branch of government; 5) the need to grant the State President of Latvia with the right to appeal to the Constitutional court with an application to rule a bill passed by the Parliament of the Republic of Latvia to nullify it before announced. In order to confer the aforementioned rights to the Latvian State President, the author suggests supplementing the Constitution of the Republic of Latvia with the legal regulation included in Article 107 Part 2 of the Estonian Constitution
Administrative act- the classification and application.
No full textMaģistra darba „Administratīvo aktu klasifikācija un piemērošana” mērķis ir administratīvo aktu klasifikācijas izpēte, to regulējošo tiesību normu iztulkošana un to piemērošanas kļūdu un problēmjautājumu definēšana.
Maģistra darbā pamatā ir izmantotas vairākas pētījuma metodes - salīdzinošā metode un analoģijas slēdziens.
Maģistra darbs sastāv no ievada, četrām nodaļām, kopsavilkuma un izmantotās literatūras un juridisko aktu saraksta.
Darba ievadā tiek pamatota izvēlētās tēmas aktualitāte, formulēts pētījuma mērķis un noteikti galvenie pētījuma uzdevumi.
Maģistra darbā raksturoti Latvijas administratīvā procesa tiesībās pazīstami administratīvo aktu veidi atkarībā no: ietekmes uz adresātu, spēkā esamības, izpildāmības, apstrīdēšanas iespējām un iestādes rīcības brīvības pakāpes, un norādīts uz īpatnībām to tiesiskajā regulējumā un piemērošanā.
Maģistra darbā autore norāda uz nepilnībām administratīvo aktu klasifikācijas izpratnē un ierosina sakārtot un sistematizēt administratīvo aktu veidus.
Darba nobeigumā tiek apkopoti būtiskākie secinājumi un izstrādāti priekšlikumi administratīvo aktu klasifikācijas vienotai izpratnei un tiesisko attiecību sakārtošanai.
Darbā izmantoti Latvijas un ārvalstu autoru zinātniskie darbi, Latvijas un ārvalstu normatīvie akti, kā arī tiesu prakse.
Atslēgvārdi: administratīvo aktu klasifikācijas kritēriji, administratīvo aktu veidi, spēkā esamība, tiesiskums, izpildāmība, apstrīdamība, iestādes rīcības brīvība.ANGĻU VALODĀ
The purpose of master's thesis "Administrative act - the classification and application" is to study the classification of administrative acts, interpretation and application of the law related to it, mistakes of it’s application and issues defining.
Comparison on comparative method and logical methods of research are used in the development of the master’s thesis.
Master's thesis consists of introduction, four chapters, summary and the table and source list.
Author substantiates the relevance of the chosen theme, articulates the goal and identifies the main objectives of the study in the introduction.
Master's thesis describing the Latvian administrative procedure law familiar administrative types depending on: the impact of the distribution of the validity, enforceability, challenging opportunities and authority of the degrees of freedom, and on the nature of the legal framework and application.
Master's thesis, the author points to weaknesses in the administrative act within the meaning of the classification and propose to organize and systematize administrative act.
The conclusion summarizes key conclusions and proposals for the classification of administrative acts to the joint understanding and aligning the legal relationship.
Work in the Latvian and foreign authors treatises, Latvian and foreign laws and regulations, as well as judicial practice.
Keywords: administrative classification criteria, types of administrative act, validity, legality, execution, challenging opportunities, authorities discretion
- …
